Nu jau otro mēnesi dzīvojam bez stingrajiem kovida ierobežojumiem.
Vērojot ļaudis sabiedriskās vietās, ir skaidrs, ka iespēja brīvi uzelpot ne tikai pārnestā, bet arī tiešā nozīmē – bez maskām – cilvēkus atgriež bezrūpīgākā realitātē, tādā, kādā dzīvojām pirms pandēmijas. Tam gan ir nelielas ēnas puses. Vai arī lielas. Katrā ziņā ļoti strauji palielinās saslimstība ar dažādiem citiem vīrusiem, kurus, jādomā, bijām veiksmīgi atvairījuši ar masku restēm, kamēr vien bijām spiesti šos laika gaitā tik pierastos apģērba aksesuārus nēsāt publiskās vietās. Un pat negribas domāt, kādi dati šogad gaidāmi saistībā ar traumatismu gan pie ūdeņiem, gan citviet, jo, šķiet, ierobežojumu atvieglojuma skurbulī noteikti būs daudz vairāk ne vien publisko pasākumu, bet nedēļas nogales ar draugiem, radiem pie mājas terasē, dārzā, lauku māju pirtiņā un pie dīķiem.
Ik pavasari gan televīzijā, gan radio, gan drukātajos un interneta medijos mūs uzrunā speciālisti, kas aicina gan pašiem uzmanīties un būt apdomīgiem, gan īpaši pasargāt un uzmanīt bērnus. Tomēr ik gadu statistika ir apbēdinoša, jo traumu skaits arvien ir augsts. 2020.gada kopējais gūto traumu skaits bijis gandrīz 14 tūkstoši, bet 2019.gadā šis skaitlis ir divkārt mazāks, nepilni septiņi tūkstoši traumu. Par pērno gadu dati vēl nav pieejami. Aplūkojot traumatismu sadalījumu pa vecuma grupām, ir skaidrs, ka ļoti liels traumatisms joprojām ir mazo bērnu (0 – 4 gadi) vidū. Šķiet, vēl pirms gada TV bija vērojama ļoti labi izveidota reklāma tieši šim nolūkam, aicinot vecākus būt modriem katru mīļu brīdi, neļaut bērniem “dzīvot savā vaļā”.
Taču jāatzīst, ar sezonāliem aicinājumiem reizi gadā laikam ir par maz. Tas ir apmēram tāpat kā ar Jāņiem – katru gadu tiek runāts par riskiem un apdraudējumu, kā par alkohola lietošanu, tā par lēkšanu pāri ugunskuriem, peldēšanu nezināmās vietās un visvairāk jau par sēšanos pie spēkrata stūres reibumā. Tik un tā – Jāņi paliek Jāņi, avāriju un traumu statistika tāpat.
Attiecībā uz bērnu traumatismu, pat vērojot paziņu ģimenes, bieži vien pārņem aukstas šausmas, dzirdot un redzot, cik liela brīvība mazajām atvasēm tiek dota. Vēl biedējošāki man šķiet apgalvojumi, attiecinot tos uz bērnu drošību, pasargātību un uzmanīšanos no bīstamām vietām un situācijām, par to, ka “viss jau ir Dieva ziņā” vai “viss būs labi, mazajiem taču ir jāmācās no kļūdām”! Un, ja šī kļūda izrādīsies tāda, kas bērna īso dzīvi aprauj pavisam vai padara viņu par invalīdu? Rīgas Stradiņa Universitātes profesors un bērnu ķirurgs Aigars Pētersons komentē: “Dažādās vecuma grupās atšķiras arī galvenie ārējās nāves cēloņi. Līdz gada vecumam tie lielākoties ir elpošanas apdraudējumi, aizrīšanās un nosmakšana. No viena līdz četru gadu vecumam – noslīkšana. No piecu līdz 14 gadu vecumam – transporta negadījumi. Diemžēl šajā mazo bērnu vecuma grupā, vidēji līdz piecu gadu vecumam, Latvija traumatisma ziņā pārliecinoši ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā. Pārējās vecuma grupās Latvija ir otrajā un trešajā vietā Eiropas Savienībā, kas, jāatzīst, tāpat ir ļoti bēdīgs rādītājs. Jāpiemin arī tas, ka Latvijā ir ļoti daudz bērnu invalīdu, īpaši to, kam pirmreizēja invaliditāte radusies pēc traumām.”
Ņemot vērā tieši to, ka pēc ieilgušās, nogurdinošās pandēmijas ļaudis nudien rautin raujas būt sociāli aktīvi, izbaudīt visu to, ko “Covid-19” mums bija liedzis. Šī entuziasma pilnā rosība, kas daudzviet vērojama jau tagad, vasaras siltajās dienās noteikti kļūs vēl izteiktāka, un, vecākiem esot aizņemtiem ar nedēļas nogales ierasto biedreni skārdenes vai vīna glāzes formā, bērniem turpat blakus draud vēl lielākas iespējas gūt traumas.
Katru gadu bērni gūst dažāda smaguma traumas un mirst paredzamu un novēršamu apstākļu rezultātā, turklāt – mājās. Kā norāda Valsts policija, visbiežāk apdraudējumi vasaras brīvlaikā ir saistīti ar neuzmanību, piedaloties ceļu satiksmē, pārvietojoties ar velosipēdu, skrejriteni, šķērsojot ceļu neatļautās vietās vai nepārliecinoties par savu drošību. Lai pasargātu bērnu no traumām, kas negatīvi var ietekmēt viņa fizisko un garīgo veselību, kā arī apdraudēt dzīvību, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti ir sagatavojuši visaptverošu informāciju ikvienam (vecākiem, vecvecākiem un citiem bērnu pieskatītājiem), ietverot ieteikumus, kā padarīt vidi bērnam drošu, kā arī kam īpaši jāpievērš uzmanība, lai bērnu traumatisma risku samazinātu līdz minimumam. Visa šī informācija atrodama SPKC mājas lapā.
No sirds aicinu vecākus, vecvecākus un visus citus pieaugušos, kas ir atbildīgi par bērniem ilgtermiņā vai tikai uz īsu brīdi, nenolaist savu visuredzošo aci no mazajiem, zinātkārajiem pasaules pētniekiem sev blakus, jo pat pāris sekundes var būt izšķirošas. Tas pats attiecas uz ikvienu no mums, kas kļūst par liecinieku kādai potenciālai nelaimei – mēs katrs esam sabiedrības daļa, un arī svešinieku bērni ir mūsu sabiedrības kopīgā atbildība.
Komentāri