Jāteic, ka laikā, kad atkritumu šķirošana un arī nodošana kļūst arvien pieejamāka un iedzīvotājiem saprotamāka, biju pārsteigta, iepazīstoties ar AS “Latvijas valsts meži” (LVM) publiskoto informāciju, ka uzņēmums no mežiem aizvadītajā gadā izvedis vairāk atkritumu nekā pirms gada. Turklāt apjoms nemainīgi ir iespaidīgs, pērn tie bija gandrīz 1724 kubikmetri. Šis daudzums, ja neskaita pandēmijas gadus, pārsniedz lielāko daļu savākto atkritumu skaitu kopš 2010. gada!
LVM mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde pauž: “Iepriekšējo divu gadu statistika liecināja, ka atkritumu apjoms mežā samazinās, un likās, ka cilvēki kļūst apzinīgāki, bet 2023. gada dati diemžēl atkal ir ar augošu izvesto atkrituma apjoma tendenci, un nevaram teikt, ka cilvēku apziņā kaut kas būtu būtiski mainījies.” Turklāt viņš norāda: “Analizējot statistiku, varam redzēt arī pandēmijas ietekmi, jo 2019. un 2020. gadā valstī noteikto ierobežojuma laikā iedzīvotāji vairāk rosījās lauku viensētās, veicot sakopšanas un remonta darbus, līdz ar to varēja novērot arī būtisku būvgružu apjoma izmešanu mežā.”
E.Linde arī skaidro, ka ne jau tikai iedzīvotāji individuāli izmet atkritumus mežā, to dara arī uzņēmumi. “Lielās atkritumu kaudzes mežos liecina par mērķtiecīgi organizētu atbrīvošanos no atkritumiem, kas, spriežot pēc satura, visbiežāk ir atvesti ar dažādas kravnesības transportu no būvobjektiem, autoservisiem un lietoto preču tirdzniecības vietām,” uzsver E.Linde.
Protams, uzņēmumus vada un tajos strādā tie paši iedzīvotāji. Tāpēc, visticamāk, ja cilvēks to dara individuāli, viņš ne mirkli nešaubīsies tā darīt arī uzņēmumā. “Latvijas valsts meži” novērojuši, ka lielākais atkritumu apjoms ir pavasara un rudens mēnešos. Tā kā pavasaris jau klauvē pie durvīm, skumji jāsecina, ka tas liks sarosīties arī tiem, kuri atbrīvojas no liekā, to brutāli izmetot mežā. Pēdējo piecu gadu statistika liecina, ka visvairāk valsts mežus piemēslo ar sadzīves atkritumiem, tie ir gandrīz puse jeb 46% no kopējā atkritumu apjoma, atlikusī daļa ir būvgruži (18%), auto riepas (16%), auto daļas (13%) šīferis (6%) un citi bīstamie atkritumi (2%). Un te nu gribas atgādināt – ikviens, kas ievērojis, ka mežā izmesti atkritumi, par to var informēt arī Valsts vides dienestu, izmantojot mobilo lietotni “Vides SOS”.
Paradoksāli, ka savu paradumu dēļ cilvēki mežā izmet pat to, par ko atsevišķi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji maksā. Tā reiz “Latvijas valsts meži” atklājuši izmestu kartona iepakojumu kaudzi, par ko cilvēks būtu varējis saņemt vairāk nekā 300 eiro. Un, manuprāt, ja cilvēkam ir transports, ar ko aizbraukt uz mežu, viņš var aizbraukt arī līdz šķiroto atkritumu savākšanas laukumam.
Protams, te vairāk runa ir par to, cik ļoti apzināmies, ka katru gadu apaugam ar atkritumiem. Latvija šajā ziņā no pārējās pasaules nav nekāds izņēmums. Un, jo bagātāka ir valsts, jo tā saražo vairāk atkritumu, pat ja iedzīvotāju skaits samazinās, kā tas ir Latvijā.
Man pašai jāsmaida, kad atceros, kā neatgriezeniski saplīsa veļasmašīna un es domāju – vest to uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumu vai metāllūžņu pieņemšanas punktu, un izlēmu par labu otram, lai saprastu, cik tad tāda veļasmašīnas nodošana varētu maksāt. Jā, atgūtā nauda nesedza pat degvielas izdevumus. Taču stāsts jau nav par naudu, stāsts ir par to, ka arī tas, kas vairs nav derīgs, joprojām var turpināt dzīvot savu otro dzīvi, tādējādi nevis palielinot atkritumu apjomu, bet to samazinot. Mūsdienās tam ir savs nosaukums – aprites ekonomika. Tā, piemēram, pārstrādājot kartonu, kas ir pamatā tik daudziem iepakojumiem, no tā atkal ražo biroja papīru, tipogrāfijas papīru, tāpat salvetes, ietinamo papīru, tapetes un vēl daudzus citus produktus.
Komentāri