Trešdiena, 17. aprīlis
Vārda dienas: Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Turība mērāma atkritumu daudzumā

Iveta Rozentāle
17:17
06.03.2024
30

Jāteic, ka laikā, kad atkritumu šķirošana un arī nodošana kļūst arvien pieejamāka un iedzīvotājiem saprotamāka, biju pārsteigta, iepazīstoties ar AS “Latvijas valsts meži” (LVM) publiskoto informāciju, ka uzņēmums no mežiem aizvadītajā gadā izvedis vairāk atkritumu nekā pirms gada. Turklāt apjoms nemainīgi ir iespaidīgs, pērn tie bija gandrīz 1724 kubikmetri. Šis daudzums, ja neskaita pandēmijas gadus, pārsniedz lielāko daļu savākto atkritumu skaitu kopš 2010. gada!
    LVM mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde pauž: “Iepriekšējo divu gadu statistika liecināja, ka atkritumu apjoms mežā samazinās, un likās, ka cilvēki kļūst apzinīgāki, bet 2023. gada dati diemžēl atkal ir ar augošu izvesto atkrituma apjoma tendenci, un nevaram teikt, ka cilvēku apziņā kaut kas būtu būtiski mainījies.” Turklāt viņš norāda: “Analizējot statistiku, varam redzēt arī pandēmijas ietekmi, jo 2019. un 2020. gadā valstī noteikto ierobežojuma laikā iedzīvotāji vairāk rosījās lauku viensētās, veicot sakopšanas un remonta darbus, līdz ar to varēja novērot arī būtisku būvgružu apjoma izmešanu mežā.”
      E.Linde arī skaidro, ka ne jau tikai iedzīvotāji individuāli izmet atkritumus mežā, to dara arī uzņēmumi. “Lielās atkritumu kaudzes mežos liecina par mērķ­tiecīgi organizētu atbrīvošanos no atkritumiem, kas, spriežot pēc satura, visbiežāk ir atvesti ar dažādas kravnesības transportu no būvobjektiem, autoservisiem un lietoto preču tirdzniecības vietām,” uzsver E.Linde.
      Protams, uzņēmumus vada un tajos strādā tie paši iedzīvotāji. Tāpēc, visticamāk, ja cilvēks to dara individuāli, viņš ne mirkli nešaubīsies tā darīt arī uzņēmumā. “Latvijas valsts meži” novērojuši, ka lielākais atkritumu apjoms ir pavasara un rudens mēnešos. Tā kā pavasaris jau klauvē pie durvīm, skumji jāsecina, ka tas liks sarosīties arī tiem, kuri atbrīvojas no liekā, to brutāli izmetot mežā. Pēdējo piecu gadu statistika liecina, ka visvairāk valsts mežus piemēslo ar sadzīves atkritumiem, tie ir gandrīz puse jeb 46% no kopējā atkritumu apjoma, atlikusī daļa ir būvgruži (18%), auto riepas (16%), auto daļas (13%) šīferis (6%) un citi bīstamie atkritumi (2%). Un te nu gribas atgādināt – ikviens, kas ievērojis, ka mežā izmesti atkritumi, par to var informēt arī Valsts vides dienestu, izmantojot mobilo lietotni “Vides SOS”.
      Paradoksāli, ka savu paradumu dēļ cilvēki mežā izmet pat to, par ko atsevišķi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji maksā. Tā reiz “Latvijas valsts meži” atklājuši izmestu kartona iepakojumu kaudzi, par ko cilvēks būtu varējis saņemt vairāk nekā 300 eiro. Un, manuprāt, ja cilvēkam ir transports, ar ko aizbraukt uz mežu, viņš var aizbraukt arī līdz šķiroto atkritumu savākšanas laukumam.
      Protams, te vairāk runa ir par to, cik ļoti apzināmies, ka katru gadu apaugam ar atkritumiem. Latvija šajā ziņā no pārējās pasaules nav nekāds izņēmums. Un, jo bagātāka ir valsts, jo tā saražo vairāk atkritumu, pat ja iedzīvotāju skaits samazinās, kā tas ir Latvijā.
      Man pašai jāsmaida, kad atceros, kā neatgriezeniski saplīsa veļasmašīna un es domāju – vest to uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumu vai metāllūžņu pieņemšanas punktu, un izlēmu par labu otram, lai saprastu, cik tad tāda veļasmašīnas nodošana varētu maksāt. Jā, atgūtā nauda nesedza pat degvielas izdevumus. Taču stāsts jau nav par naudu, stāsts ir par to, ka arī tas, kas vairs nav derīgs, joprojām var turpināt dzīvot savu otro dzīvi, tādējādi nevis palielinot atkritumu apjomu, bet to samazinot. Mūsdienās tam ir savs nosaukums – aprites ekonomika. Tā, piemēram, pārstrādājot kartonu, kas ir pamatā tik daudziem iepakojumiem, no tā atkal ražo biroja papīru, tipogrāfijas papīru, tāpat salvetes, ietinamo papīru, tapetes un vēl daudzus citus produktus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
20

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
24

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
26

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
23

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
17
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
25
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi