Vakar turpinājās lauksaimnieku protesta akcijas, zemnieki, sēdušies vieglajos auto un traktoros, devās uz Rīgu, lai panāktu prasīto – finansiālu atbalstu piena lopkopības nozares stabilizēšanai. “Druva” vaicāja viedokli par situāciju lauksaimniecībā SIA „Gaižēni” direktoram Aleksim Rasmusenam, kurš Latvijā nodarbojas ar cūkkopību un augkopību, bet kuram ir dāņu lauksaimniecības pieredze.
A. Rasmusens atzīst, ka lauksaimnieku protesta akcijas, brauciens ar lauksaimniecības tehniku uz Rīgu bija sagaidāms. Viņš pat vērtē, ka zemniekiem nebija citas izvēles, ņemot vērā, ka vēl otrdienas rītā nebija skaidrības par valdības nostāju pret lauksaimnieku izvirzītajām prasībām un to, vai nozare saņems atbalstu, cik lielu.
Uz jautājumu, vai valstī ir stabila, ilgtermiņa lauksaimniecības politika, A. Rasmusens atbildēja: “Ja šo jautājumu uzdotu ierēdniecībai un zemkopības ministram, viņi teiktu, ka lauksaimniecības politika, protams, ir. Taču, ja šo jautājumu uzdotu zemniekiem, viņi atbildētu – skaidras nostādnes par Latvijas lauksaimniecības politiku gan pašreiz, gan nākotnē nav. Neatceros nevienu brīdi, kad varētu teikt – jā, mēs zinām, kas būs šogad, kas nākamajā un kas vēl pēc vairākiem gadiem. Protams, ir riski, kas zemniekiem jāuzņemas pašiem un ar kuriem jārēķinās. Būtiski nozari ietekmē laika apstākļi, lauksaimniecībā, tāpat kā jebkurā uzņēmējdarbībā, ir komerciālie riski.
Taču ministrijai jābūt skaidriem pamatnosacījumiem. Protams, zemnieki nevar gaidīt, ka ministrija atrisinās visas problēmas. To, kādēļ cenas kāpj un krīt, ierēdņiem nav pa spēkam atrisināt. Bet runa ir par to, ka jābūt skaidri formulētai stratēģijai, kā izlietot nacionālās subsīdijas, par Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem, jābūt noteiktām prioritātēm. Jāņem vērā, ka lauksaimniecība ir ļoti plašs jēdziens – no lopkopības un augkopības līdz zivkopībai.”
Vaicāts, kas pirmais valdībai būtu jādara, A. Rasmusens atzīst, ka grūti noteikt, kas svarīgāks un kas mazāk svarīgs. Viņš atzīst, ka valstī pašlaik ir ļoti sarežģīta situācija – visām nozarēm vajag atbalstu, bet visam jau nepietiek līdzekļu. A. Rasmusens vērtē, ka visus zemniekus nevarēs izglābt, tomēr viņš uzsver, ka krīzes situācijās visās valstīs valdības meklē iespējas, kā palīdzēt zemniekiem izturēt un izkļūt no krīzes. Tā jābūt arī Latvijā. Uzņēmējs skaidro: “Būtiski, lai tiktu izmaksāti Eiropas Savienības tiešie maksājumi, kā arī, lai paātrināti būtu izmaksātas nacionālās subsīdijas. Būtisks instruments, kā var palīdzēt zemniekiem, ir kredītprocentu atmaksa. Piena pārstrādātājiem svarīgas ir eksporta subsīdijas. Taču tie ir tikai glābšanas riņķi pašreizējai situācijai. Ilgtermiņā jābūt ļoti rūpīgi izstrādātai stratēģijai par lauksaimniecības attīstību nākotnē. Bet tas nav vienas vai divu dienu jautājums.”
Jautājumā par kredītsaistībām, kas ir būtībā katram zemniekam un kuru pildīšana kļūst aizvien grūtāka, A. Rasmusens vērtē: “Tas tomēr vienmēr ir paša uzņēmēja risks. Uzņēmējam ir jāizvērtē, vai viņam atmaksāsies ņemt kredītu, vai ir vērts riskēt. Tāpat kā jebkurš sabiedrības loceklis un uzņēmējs, arī zemnieks nevar kredītu ņemt līdz pēdējam santīmam. Vienmēr ir jāatstāj rezerves nebaltai dienai.
Valdība neatrisinās visas problēmas. Daļa no tām jārisina arī pašiem zemniekiem. Ir jābūt zināmā mērā paškritiskiem un jājautā – vai es daru visu, kas iespējams, kā varu uzlabot rādītājus savā saimniecībā. Jābūt uzmanīgiem. Biznesa plāni jāpārrēķina trīs reizes, pirms tie tiek īstenoti, jāveido labs dialogs ar bankām. Jājautā sev, kā iespējams uzņēmējdarbību efektivizēt, kā optimizēt un samazināt izmaksas. Tāpat kā jebkuram uzņēmējam.”
Pašlaik aktualizēta krīze piena lopkopībā, tomēr A. Rasmusens atzīst: “Patiesībā krīze jau tagad skar ne tikai piena lopkopību, bet visu lauksaimniecību. Gan augkopību, gan lopkopību. Cūkgaļas cenas ir ievērojami samazinājušās apmēram par 30%. Bet augkopībā grūtības jau ir, pagājušajā gadā ievērojami samazinājās graudu iepirkuma cenas, bet izmaksas auga.”
“Druva” dāņu uzņēmējam, kurš jau ilgu laiku saimnieko Latvijā, lūdza salīdzināt situāciju abās valstīs. A. Rasmusens neslēpj: “Salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm Latvijas zemniekiem ir grūta situācija, subsīdijas Latvijā ir ievērojami mazākas. Tādēļ Latvijas zemniekiem ir grūti konkurēt Eiropas tirgos.
Uzskatu, ka ļoti svarīga ir lauksaimnieciskā izglītība. Šeit nav runa tikai par to, kā jāslauc govs vai jākopj cūka, bet par zināšanām menedžmentā, biznesa plānu sastādīšanā un aprēķināšanā. Lai saglabātu konkurētspēju jebkurā nozarē, arī lauksaimniecībā, ir nepieciešams nepārtraukti augt un gūt jaunas zināšanas. Šajā jomā Latvijā vēl noteikti ir ļoti daudz ko darīt.”
Komentāri