Pirmdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Trūkst lauksaimniecības attīstības stratēģijas

Druva
00:00
04.02.2009
1

Vakar turpinājās lauksaimnieku protesta akcijas, zemnieki, sēdušies vieglajos auto un traktoros, devās uz Rīgu, lai panāktu prasīto – finansiālu atbalstu piena lopkopības nozares stabilizēšanai. “Druva” vaicāja viedokli par situāciju lauksaimniecībā SIA „Gaižēni” direktoram Aleksim Rasmusenam, kurš Latvijā nodarbojas ar cūkkopību un augkopību, bet kuram ir dāņu lauksaimniecības pieredze.

A. Rasmusens atzīst, ka lauksaimnieku protesta akcijas, brauciens ar lauksaimniecības tehniku uz Rīgu bija sagaidāms. Viņš pat vērtē, ka zemniekiem nebija citas izvēles, ņemot vērā, ka vēl otrdienas rītā nebija skaidrības par valdības nostāju pret lauksaimnieku izvirzītajām prasībām un to, vai nozare saņems atbalstu, cik lielu.

Uz jautājumu, vai valstī ir stabila, ilgtermiņa lauksaimniecības politika, A. Rasmusens atbildēja: “Ja šo jautājumu uzdotu ierēdniecībai un zemkopības ministram, viņi teiktu, ka lauksaimniecības politika, protams, ir. Taču, ja šo jautājumu uzdotu zemniekiem, viņi atbildētu – skaidras nostādnes par Latvijas lauksaimniecības politiku gan pašreiz, gan nākotnē nav. Neatceros nevienu brīdi, kad varētu teikt – jā, mēs zinām, kas būs šogad, kas nākamajā un kas vēl pēc vairākiem gadiem. Protams, ir riski, kas zemniekiem jāuzņemas pašiem un ar kuriem jārēķinās. Būtiski nozari ietekmē laika apstākļi, lauksaimniecībā, tāpat kā jebkurā uzņēmējdarbībā, ir komerciālie riski.

Taču ministrijai jābūt skaidriem pamatnosacījumiem. Protams, zemnieki nevar gaidīt, ka ministrija atrisinās visas problēmas. To, kādēļ cenas kāpj un krīt, ierēdņiem nav pa spēkam atrisināt. Bet runa ir par to, ka jābūt skaidri formulētai stratēģijai, kā izlietot nacionālās subsīdijas, par Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem, jābūt noteiktām prioritātēm. Jāņem vērā, ka lauksaimniecība ir ļoti plašs jēdziens – no lopkopības un augkopības līdz zivkopībai.”

Vaicāts, kas pirmais valdībai būtu jādara, A. Rasmusens atzīst, ka grūti noteikt, kas svarīgāks un kas mazāk svarīgs. Viņš atzīst, ka valstī pašlaik ir ļoti sarežģīta situācija – visām nozarēm vajag atbalstu, bet visam jau nepietiek līdzekļu. A. Rasmusens vērtē, ka visus zemniekus nevarēs izglābt, tomēr viņš uzsver, ka krīzes situācijās visās valstīs valdības meklē iespējas, kā palīdzēt zemniekiem izturēt un izkļūt no krīzes. Tā jābūt arī Latvijā. Uzņēmējs skaidro: “Būtiski, lai tiktu izmaksāti Eiropas Savienības tiešie maksājumi, kā arī, lai paātrināti būtu izmaksātas nacionālās subsīdijas. Būtisks instruments, kā var palīdzēt zemniekiem, ir kredītprocentu atmaksa. Piena pārstrādātājiem svarīgas ir eksporta subsīdijas. Taču tie ir tikai glābšanas riņķi pašreizējai situācijai. Ilgtermiņā jābūt ļoti rūpīgi izstrādātai stratēģijai par lauksaimniecības attīstību nākotnē. Bet tas nav vienas vai divu dienu jautājums.”

Jautājumā par kredītsaistībām, kas ir būtībā katram zemniekam un kuru pildīšana kļūst aizvien grūtāka, A. Rasmusens vērtē: “Tas tomēr vienmēr ir paša uzņēmēja risks. Uzņēmējam ir jāizvērtē, vai viņam atmaksāsies ņemt kredītu, vai ir vērts riskēt. Tāpat kā jebkurš sabiedrības loceklis un uzņēmējs, arī zemnieks nevar kredītu ņemt līdz pēdējam santīmam. Vienmēr ir jāatstāj rezerves nebaltai dienai.

Valdība neatrisinās visas problēmas. Daļa no tām jārisina arī pašiem zemniekiem. Ir jābūt zināmā mērā paškritiskiem un jājautā – vai es daru visu, kas iespējams, kā varu uzlabot rādītājus savā saimniecībā. Jābūt uzmanīgiem. Biznesa plāni jāpārrēķina trīs reizes, pirms tie tiek īstenoti, jāveido labs dialogs ar bankām. Jājautā sev, kā iespējams uzņēmējdarbību efektivizēt, kā optimizēt un samazināt izmaksas. Tāpat kā jebkuram uzņēmējam.”

Pašlaik aktualizēta krīze piena lopkopībā, tomēr A. Rasmusens atzīst: “Patiesībā krīze jau tagad skar ne tikai piena lopkopību, bet visu lauksaimniecību. Gan augkopību, gan lopkopību. Cūkgaļas cenas ir ievērojami samazinājušās apmēram par 30%. Bet augkopībā grūtības jau ir, pagājušajā gadā ievērojami samazinājās graudu iepirkuma cenas, bet izmaksas auga.”

“Druva” dāņu uzņēmējam, kurš jau ilgu laiku saimnieko Latvijā, lūdza salīdzināt situāciju abās valstīs. A. Rasmusens neslēpj: “Salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm Latvijas zemniekiem ir grūta situācija, subsīdijas Latvijā ir ievērojami mazākas. Tādēļ Latvijas zemniekiem ir grūti konkurēt Eiropas tirgos.

Uzskatu, ka ļoti svarīga ir lauksaimnieciskā izglītība. Šeit nav runa tikai par to, kā jāslauc govs vai jākopj cūka, bet par zināšanām menedžmentā, biznesa plānu sastādīšanā un aprēķināšanā. Lai saglabātu konkurētspēju jebkurā nozarē, arī lauksaimniecībā, ir nepieciešams nepārtraukti augt un gūt jaunas zināšanas. Šajā jomā Latvijā vēl noteikti ir ļoti daudz ko darīt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
26

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
20

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
413

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
63

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Ziloni nepataisīt par mušu

21:56
13.06.2024
33

Pēdējos gados, kopš teju ik dienu dzirdam ziņas un viedokļus par to, kas notiek Eiropas dienivaustrumos- Ukrainā, daudz ideju, ierosmju un iniciatīvu atskan arī saistībā ar militāro izglītotību. Tostarp par šīs jomas integrēšanu mācību programmās, ar to domājot dot jauniešiem un bērniem zināmu izpratni, kas notiek, ja patiešām pienāk stunda “X”. Kādu laiku, tieši pēc […]

Dāvināt vai nedāvināt

13:05
11.06.2024
30

Ap izlaidumu laiku sabiedrībā atkal skaļāk uzvirmo jautājums, vai pedagogiem un izglītības iestādei kā pateicība par bērnu izglītošanu ir jāpa­sniedz dāvana. Jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gadā, stājās spēkā Tiesībsarga ierosinātie grozījumi Izglītības likumā, kas regulē mācību līdzekļu finansēšanas jautājumu. Tas bija brīdis, kad audzinātāji atteicās no naudas vākšanas klases fondam, paskaidrojot, ka […]

Tautas balss

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
19
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
28
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
20
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
33
1
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Neieklausās iedzīvotājos

13:05
07.06.2024
80
2
Cēsniece Z. raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvā” Annas Kolas viedokli par Cēsu Vienības laukumu. Ne jau viņa vienīgā domā, kā iekārtojums nav pievilcīgs, bet nav jēgas neko teikt. Domē domā, ka tikai viņi saprot, kā labi un pareizi. Man arī šķiet, ka mūsu senajai pilsētai nepiederas ne tie soliņi, ne daudzie karogi. Tāpat joprojām nesaprotu, kāpēc bija jānoņem soliņi, […]

Sludinājumi