Izskatās, ka jaunā valdība un koalīcija pirmo eksāmenu ir izturējusi.
Pēc tam, kad kļuva skaidrs, ko patiesībā domā Gunārs Kūtris, ne “Jaunā Vienotība”, ne “Progresīvie” par viņu nebalsoja, un par Saeimas priekšsēdētāju kļuva cits cilvēks no Zaļo un zemnieku savienības. Protams, var bažīties, ka atšķirībā no G.Kūtra Daiga Mieriņa prot runāt to, kas ir pareizi un jauki, lai gan, ļoti iespējams, domā tāpat un Aivars Lembergs ir arī viņas saimnieks un saulīte rītā un vakarā. Var arī teikt, ka tās divas frakcijas nobalsoja pret Kūtri, jo viņu vēlētājs to tiešām nepiedotu un partijas lēnā garā varētu atvadīties no būšanas politikā jau pēc nākamajām vēlēšanām.
Vēl var gluži pamatoti teikt, ka zaļzemnieki domā un cenšas darīt tā, kā patīk viņu vēlētājam, kuram Aivars Lembergs ir labais saimnieks un rīcības paraugs. Un var arī vērtēt, ka gadījums ar Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanām atklāja daudzu deputātu “patieso seju” un arī kārtējo reizi apliecināja, ka mēs esam ļoti dažādi un tieši tikpat dažādi ar dažādiem morāles, ētikas un vērtību kritērijiem ir Saeimas deputāti. Citiem vārdiem sakot, Saeima ir sabiedrības spogulis. Tomēr tas nav galvenais, jo jaunajai valdībai darāmi daudzi nopietni darbi, Saeimai jāpieņem nākamā gada budžets, ko piedāvās valdība, un tikai laiks rādīs, vai šī valdība spēj strādāt.
Vēl pirms budžeta pieņemšanas jau izskanējušas neapmierinātas balsis, ka, lūk, Stambulas konvenciju gan tagad pieņemšot uzreiz, bet par visiem svarīgajiem jautājumiem skaidrības neesot. Pieļauju, ka “kauja” par šo konvenciju var kļūt liktenīga gan jaunajai koalīcijai, gan valdībai, un atkal visi dzīvos “nenoteiksmē”.
Pret Stambulas konvenciju iebildumi ir tāpēc, ka tā liekot atteikties no cilvēka bioloģiskā dzimuma, tā iznīcinot ģimenes, un Latvijai tas nozīmējot demogrāfisko krīzi, jo netradicionāli orientēti cilvēki bērnus pasaulē nelaižot vai arī bērni augot amorālās un ačgārnās ģimenēs un paši kļūstot “nepareizi”. Īsi sakot, Latvijā joprojām ir negatīva attieksme pret cilvēktiesību jautājumiem, kas jebkādā veidā skar cilvēka bioloģisko dzimumu un seksuālo orientāciju.
Kādēļ tā? Vai tiešām Eiropas Padomes (EP) Konvencija par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu vēršas pret bioloģisko dzimumu, apgalvojot, ka tādam nav jābūt? Šī konvencija stājās spēkā 2014. gada 1.augustā, kad to ratificēja desmit Eiropas Padomes valstis. Vēlāk to ratificēja vēl daudzas valstis, bez ratifikācijas to ir parakstījušas vēl virkne valstu, arī Latvija. Eiropas Savienība (ES) Konvenciju parakstīja 2017. gada 13. jūnijā. Vardarbība pret sievieti un vardarbība ģimenē Latvijā ir ļoti izplatīta, pētījumi liecina, ka diemžēl šajā jautājumā esam vienā no pirmajām vietām ES. Tajā pašā laikā pret katru jautājumu, kas skar seksualitāti un demogrāfiju, esam ļoti jūtīgi, ātri apvainojamies un dusmojamies, uzskatām, ka kāds vai kādi kaut kur plāno, kā mūsu tautu iznīcināt.
Latvija savā vēsturē ir pieredzējusi daudz apdraudējumu gan cilvēkiem, gan valstij, tādēļ, piemēram, Stambulas konvencija, kuru pasniedz kā visu bioloģisko un morālo robežu nojaukšanu, bieži tiek pasniegta kā latviešu tautas apdraudējums. Visbiežāk tiek runāts par t.s. “sociālo dzimumu” jeb dzimti (ang. – gender), negribot vai nespējot pamanīt, ka tas nozīmē nevis bioloģisko dzimumu, bet gan mūsu lomas sabiedrībā. Piemēram, skolotājs, mājsaimniece, apkopēja, ārsts, pārdevēja utt., savukārt “dzimuma identitāte” (ang. – gender identity) Konvencijā nozīmē, ka cilvēks ir jāaizsargā pret vardarbību neatkarīgi no tā, kāds ir diskriminācijas iemesls: dzimums, sociālais dzimums, rase, ādas krāsa, valoda, reliģiskā pārliecība, politiskie vai citi uzskati, nacionālā piederība, sociālā izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, dzimumorientācija, veselības stāvoklis, vecums u.c.
Jautājums acīmredzot ir, kas šajos skaidrojumos nav saprotams un vai šie cilvēktiesību jautājumi Latvijā tiek skaidroti? Iespējams, konvencijas plašāk lietotais nosaukums, kurā ietverts vārds “Stambula” ne vienam vien liek domāt, ka tam ir kāda saistība ar islāmu un musulmaņiem, kas, protams, arī biedē. Turklāt Krievija bez mitas atkārto, ka Rietumi “pūst”, ka Rietumvalstīs nav nekādas morāles, un šis vēstījums izplatās ar sociālo tīklu palīdzību arī Latvijā. Vai Stambulas konvencija ir viegli atrodama un izlasāma katram, kurš to vēlas? Vai skaidrojumi par to, ko nozīmē tajā lietotie juridiskie termini ir paskaidroti vienkārši un saprotami? Vai tie ir pavisam vienkārši pieejami katram, kurš gribētu tos izlasīt?
Pirms dažiem gadiem publiski izskanēja, ka Stambulas konvencijas tulkojums latviešu valodā ir neprecīzs, vietām pat aplams, jo nepietiek tikai ar labām angļu valodas zināšanām, kas ļauj lasīt romānus. Kā zināms, juridisko terminu tulkojums ir specifisks, nereti ir jāzina arī terminu pieņemtais skaidrojums, kas mēdz atšķirties no burtiskā tulkojuma. Vai tagad ir pieejams adekvāts Stambulas konvencijas tulkojums? Vai sabiedrībai pastāvīgi tiek skaidrots, kas ir kas, ko starptautiskajā jurisdikcijā nozīmē viens vai otrs termins? Jo mēs joprojām bieži vien strīdamies par šķitumu, par iedomāto, nevis par to, kas ir patiesībā. Domāju, ir laiks nolaisties no teoriju mākoņiem, kas aizsedz skaidru skatu ne tikai jautājumā par Stambulas konvenciju.
Komentāri