Ceturtdiena, 30. maijs
Vārda dienas: Vitolds, Lolita, Letīcija

Teorijas un realitāte

Sallija Benfelde
12:14
27.09.2023
16

Izskatās, ka jaunā valdība un koalīcija pirmo eksāmenu ir izturējusi.

Pēc tam, kad kļuva skaidrs, ko patiesībā domā Gunārs Kūtris, ne “Jaunā Vienotība”, ne “Pro­gresīvie” par viņu nebalsoja, un par Saeimas priekšsēdētāju kļuva cits cilvēks no Zaļo un zemnieku savienības. Protams, var bažīties, ka atšķirībā no G.Kūtra Daiga Mieriņa prot runāt to, kas ir pareizi un jauki, lai gan, ļoti iespējams, domā tāpat un Aivars Lembergs ir arī viņas saimnieks un saulīte rītā un vakarā. Var arī teikt, ka tās divas frakcijas nobalsoja pret Kūtri, jo viņu vēlētājs to tiešām nepiedotu un partijas lēnā garā varētu atvadīties no būšanas politikā jau pēc nākamajām vēlēšanām.

Vēl var gluži pamatoti teikt, ka zaļzemnieki domā un cenšas darīt tā, kā patīk viņu vēlētājam, kuram Aivars Lembergs ir labais saimnieks un rīcības paraugs. Un var arī vērtēt, ka gadījums ar Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanām atklāja daudzu deputātu “patieso seju” un arī kārtējo reizi apliecināja, ka mēs esam ļoti dažādi un tieši tikpat dažādi ar dažādiem morāles, ētikas un vērtību kritērijiem ir Saeimas deputāti. Citiem vārdiem sakot, Saeima ir sabiedrības spogulis. Tomēr tas nav galvenais, jo jaunajai valdībai darāmi daudzi nopietni darbi, Saeimai jāpieņem nākamā gada budžets, ko piedāvās valdība, un tikai laiks rādīs, vai šī valdība spēj strādāt.

Vēl pirms budžeta pieņemšanas jau izskanējušas neapmierinātas balsis, ka, lūk, Stambulas konvenciju gan tagad pieņemšot uzreiz, bet par visiem svarīgajiem jautājumiem skaidrības neesot. Pieļauju, ka “kauja” par šo konvenciju var kļūt liktenīga gan jaunajai koalīcijai, gan valdībai, un atkal visi dzīvos “nenoteiksmē”.

Pret Stambulas konvenciju iebildumi ir tāpēc, ka tā liekot atteikties no cilvēka bioloģiskā dzimuma, tā iznīcinot ģimenes, un Latvijai tas nozīmējot demogrāfisko krīzi, jo netradicionāli orientēti cilvēki bērnus pasaulē nelaižot vai arī bērni augot amorālās un ačgārnās ģimenēs un paši kļūstot “nepareizi”. Īsi sakot, Latvijā joprojām ir negatīva attieksme pret cilvēktiesību jautājumiem, kas jebkādā veidā skar cilvēka bioloģisko dzimumu un seksuālo orientāciju.

Kādēļ tā? Vai tiešām Eiropas Padomes (EP) Konvencija par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu vēršas pret bioloģisko dzimumu, apgalvojot, ka tādam nav jābūt? Šī konvencija stājās spēkā 2014. gada 1.augustā, kad to ratificēja desmit Eiropas Padomes valstis. Vēlāk to ratificēja vēl daudzas valstis, bez ratifikācijas to ir parakstījušas vēl virkne valstu, arī Latvija. Eiropas Savienība (ES) Konvenciju parakstīja 2017. gada 13. jūnijā. Vardarbība pret sievieti un vardarbība ģimenē Latvijā ir ļoti izplatīta, pētījumi liecina, ka diemžēl šajā jautājumā esam vienā no pirmajām vietām ES. Tajā pašā laikā pret katru jautājumu, kas skar seksualitāti un demogrāfiju, esam ļoti jūtīgi, ātri apvainojamies un dusmojamies, uzskatām, ka kāds vai kādi kaut kur plāno, kā mūsu tautu iznīcināt.

Latvija savā vēsturē ir pieredzējusi daudz apdraudējumu gan cilvēkiem, gan valstij, tādēļ, piemēram, Stambulas konvencija, kuru pasniedz kā visu bioloģisko un morālo robežu nojaukšanu, bieži tiek pasniegta kā latviešu tautas apdraudējums. Visbiežāk tiek runāts par t.s. “sociālo dzimumu” jeb dzimti (ang. – gender), negribot vai nespējot pamanīt, ka tas nozīmē nevis bioloģisko dzimumu, bet gan mūsu lomas sabiedrībā. Piemēram, skolotājs, mājsaimniece, apkopēja, ārsts, pārdevēja utt., savukārt “dzimuma identitāte” (ang. – gender identity) Konvencijā nozīmē, ka cilvēks ir jāaizsargā pret vardarbību neatkarīgi no tā, kāds ir diskriminācijas iemesls: dzimums, soci­ālais dzimums, rase, ādas krāsa, valoda, reliģiskā pārliecība, politiskie vai citi uzskati, nacionālā piederība, sociālā izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, dzimumorientācija, veselības stāvoklis, vecums u.c.

Jautājums acīmredzot ir, kas šajos skaidrojumos nav saprotams un vai šie cilvēktiesību jautājumi Latvijā tiek skaidroti? Iespējams, konvencijas plašāk lietotais nosaukums, kurā ietverts vārds “Stambula” ne vienam vien liek domāt, ka tam ir kāda saistība ar islāmu un musulmaņiem, kas, protams, arī biedē. Turklāt Krievija bez mitas atkārto, ka Rietumi “pūst”, ka Rietumvalstīs nav nekādas morāles, un šis vēstījums izplatās ar sociālo tīklu palīdzību arī Latvijā. Vai Stambulas konvencija ir viegli atrodama un izlasāma katram, kurš to vēlas? Vai skaidrojumi par to, ko nozīmē tajā lietotie juridiskie termini ir paskaidroti vienkārši un saprotami? Vai tie ir pavisam vienkārši pieejami katram, kurš gribētu tos izlasīt?

Pirms dažiem gadiem publiski izskanēja, ka Stambulas konvencijas tulkojums latviešu valodā ir neprecīzs, vietām pat aplams, jo nepietiek tikai ar labām angļu valodas zināšanām, kas ļauj lasīt romānus. Kā zināms, juridisko terminu tulkojums ir specifisks, nereti ir jāzina arī terminu pieņemtais skaidrojums, kas mēdz atšķirties no burtiskā tulkojuma. Vai tagad ir pieejams adekvāts Stam­bulas konvencijas tulkojums? Vai sabiedrībai pastāvīgi tiek skaidrots, kas ir kas, ko starptautiskajā jurisdikcijā nozīmē viens vai otrs termins? Jo mēs joprojām bieži vien strīdamies par šķitumu, par iedomāto, nevis par to, kas ir patiesībā. Domāju, ir laiks nolaisties no teoriju mākoņiem, kas aizsedz skaidru skatu ne tikai jautājumā par Stambulas konvenciju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karsto maija mēnesi aizvadot

07:46
30.05.2024
5

Šis kļuvis par siltāko maiju kopš 2018. gada, kas bija karstākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Skaistais laiks, kas priecē pēdējās pāris nedēļās, radījis sajūtu, ka vairs pat nav jādomā par ceļojumiem uz dienvidu sauli – tepat pie mums var justies kā Spānijā vai Itālijā! Kamēr vēl daļa ļaužu ar nepacietību gaida iespēju veldzēties ūdens tilpēs (jo […]

Saules niķi un meža zemenes

06:41
29.05.2024
11

Maija sākumā, vidū piedzīvojām burvīgas ziemeļblāzmas, kas ar savu krāsu spožumu priecēja nudien daudzus. Sociālajos tīklos bija redzams daudz fotouzņēmumu, kas bija tapuši arī Cēsu pusē, cilvēki centās cits citu pārspēt ar savas kameras kvalitāti, attēla kompozīciju vai gluži vienkārši labāko atrašanās vietu bildes tapšanas laikā. Vieniem – tikai skaists, naksnīgs skats debesīs un brīnumjaukas […]

Vētrainais maijs

06:39
28.05.2024
21

Šis mēnesis ir vētrains politiskajās norisēs, un Latvijā, arī Eiropas Savienības (ES) valstīs, politiku ietekmē arīgaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Starptautiskajā politikā par vienu no skaļākajiem notikumiem kļuva Krievijas publiskotie plāni. Proti, Krievijas varas iestādes paziņojušas par plāniem vienpusējā kārtā pārskatīt jūras robežas ar Lietuvu un Somiju. Maskava grasās pasludināt par saviem iekšējiem ūdeņiem akvatorija […]

Mazās laikmeta liecinieces - pastmarkas

06:37
27.05.2024
15

Šodien, 24. maijā, “Latvijas Pasts” izdod pastmarku, veltītu Latvijā reti sastopamam un aizsargājamam augam – bezdelīgactiņai. Tas ir neliels, ļoti skaisti ziedošs augs, kas diemžēl daudzviet Eiropā, arī pie mums, ir izzūdoša suga. Bezdelīgactiņa ir viena no divām savvaļas prīmulu sugām Latvijā un dabisko kaļķaino zāļu purvu un slapjo zālāju simboliem. Sugu apdraud šādu vietu […]

Labu apetīti!

06:36
26.05.2024
24

Ieskatoties televīzijas programmā nākamajai nedēļai, uzmanību piesaistīja gaidāmā dokumentālā filma, kas tapusi 2022.gadā, “2050.gads – pasaule bez gaļas”. Lai arī, domāju, man ir visai maz izredžu šādu laika nogriezni sagaidīt, skaidrs, ka paziņotais, ko vēsta filmas nosaukums, cilvēku sabiedrību skars jau daudz agrāk un faktiski ir jūtams jau šobrīd. Ik pa laikam taču ir dzirdams, […]

Skolēns vasarā. Aizrautīgs un priecīgs, bet pieskatāms

13:05
23.05.2024
20

Skolēnu vasara sākas ar palielinātu traumu skaitu. Tas nav nekas jauns, sākoties siltajam laikam, vienmēr palielinās negadījumu skaits, kuros bērni savainojas, gūst brūces, salauž roku, kāju vai spēcīgi sasitas. Taču pagājušajā nedēļā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi bija īpaši satraukušies, jo ceturtdienas vakarā palīdzēt vajadzēja 109 bērniem, kas guvuši traumas. Un tas tikai Rīgas slimnīcā. […]

Tautas balss

Nav vairs gājēju pārejas

06:39
24.05.2024
36
Cēsniece raksta:

“Esmu ļoti priecīga par pabeigtajiem ielas remontdarbiem Cēsīs, Bērzaines ielā, pie mākslas skolas, interešu centra un veikala. Tomēr mani pārsteidz, ka patlaban ir atjaunota pāreja pretī mākslas skolai, kā arī krietni aiz interešu centra, bet nav atjaunota gājēju pāreja, kas veda no autostāvvietas uz veikalu. Tur bieži mašīnas novieto arī vecāki, kuri atved mazākos bērnus […]

Vai pilsētas vizītkarte

13:07
21.05.2024
45
Velta no Priekuļiem raksta:

“Druva” rakstīja par Bagāžnieku tirgu. Patiesi, jauks pasākums. Šosestdien būs Stādu tirgus, un nevaru aizmirst to pavasari, kad nabaga tirgotāji bedrēs, kas pēc lietus bija pilnas ar ūdeni, meta kartona gabalus, lai pircēji var pieiet pie viņiem. Pircējam šajā tirgus placī jāskatās, kur liek kāju, nevis ko kurš tirdzinieks piedāvā. Uz šādiem tirgiem brauc arī […]

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
28
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
30
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
28
5
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]