Labi zinām, ka alkohola patēriņš Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, tāpēc skaisto epitetu vietā, ka latvieši ir tauta, kas dzied un dejo, mēdzam saņemt apzīmējumu – tauta, kas dzer.
Latvija gan maziem solīšiem cenšas situāciju mainīt. Piemēram, ja savulaik stiprā alkohola reklāmas plašsaziņas līdzekļos bija norma, tad nu kādu laiku tās ir aizliegtas, tāpat kā alkoholiskos dzērienus nedrīkst reklamēt vidē. TV vēl varam redzēt vilinošās alus un vīna reklāmas, laiku pa laikam izskan ierosinājumi aizliegt arī tās.
Pasaules veselības organizācija (PVO) norādījusi, ka galvenie iemesli, kas palīdz mazināt alkohola patēriņu, ir cena, pieejamība un reklāma. Par reklāmu viss skaidrs, arī cena laiku pa laikam līdz ar akcīzes nodokļa palielināšanu pieaug. Tagad tiek risināts arī viens no pieejamības aspektiem, proti, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šonedēļ atbalstīja grozījumus, kas paredz, ka alkoholu būs aizliegts pārdot cilvēkiem, kas jaunāki par 20 gadiem. Tam gan pagaidām ir tikai komisijas atbalsts. Tāpat vairāki Saeimas deputāti iesnieguši priekšlikumus par alkohola tirgošanas laika samazināšanu. Cik saprotu, šobrīd netiek izskatīts jautājums par alkohola tirgošanas ierobežošanu kopumā. Taču te ir plašas iespējas. Piemēram, man līdz ar daudziem citiem ir jautājums, vai alkoholiskie dzērieni jāpārdod degvielas uzpildes stacijā. Vēl jo vairāk ņemot vērā, ka tos var iegādāties jebkurā pārtikas veikalā. Ir valstis, kur alkoholu var iegādāties tikai specializētajās tirdzniecības vietās.
Kā labo piemēru Saeimā piesauca arī Lietuvu, kur ir spēkā aizliegums alkoholu pārdot cilvēkiem, kas jaunāki par 20 gadiem. Statistika liecina, ka kopš aizliegumu ieviešanas grādīgo dzērienu patēriņš būtiski samazinājies – pat par diviem litriem 100% alkohola uz vienu iedzīvotāju no 15 gadu vecuma. Saeimas deputāte Mairita Lūse pauda, ka būs gadījumi, kad jaunieši nelegāli iegādājas alkoholu, bet Lietuvas piemērs esot parādījis – alkohola patēriņš konkrētā vecuma grupā samazinājies. Pašiem lietuviešiem šajā jautājumā viedokļi dalās, jo novērojumi rāda, ka jaunieši, samazinot alkohola patēriņu, palielina aizraušanos ar narkotikām. Un tāpat tie, kuri vēlas, atrod veidu, kā tikt pie stiprajiem dzērieniem. Te jāpiemin Rīgas Stradiņa universitātes docētājas Lauras Isajevas atzīmētais PVO pētījums, kurā izvērtēts, ka, paaugstinot alkohola cenas par 10%, tas visvairāk ietekmē tieši tos iedzīvotājus, kuri alkoholu patērē mēreni, jo šie cilvēki tad to dara vēl mazāk. Savukārt alkohola pārlieku lielus mīļotājus tāda situācija ietekmē vismazāk. Speciālisti gan arī norāda uz tendenci: jo vēlāk cilvēks sāk lietot alkoholu, jo mazāka ir iespējamība, ka viņš kļūs par alkohola atkarīgo. Latvijā šobrīd vidusskolas pēdējo klašu audzēkņi brīvi var nopirkt alkoholu un visdrīzāk arī nereti padalās ar to arī ar saviem nepilngadīgajiem draugiem.
Lietuva līdz ar ieviestajiem ierobežojumiem uzrāda arī pozitīvus rādītājus sabiedrības veselībā, jo samazinājies gan no alkohola atkarīgo skaits, gan mazāk aknu slimnieku, tāpat arī nāves gadījumu, ko izraisījusi alkohola lietošana. Jāteic, Latvijā negadījumi, kuros klātesošs alkohols, arī ir skaudri un lielos skaitļos mērāmi – gan satiksmes negadījumi, gan noslīkšana, esot reibumā. Arī vardarbība ģimenē bieži saistīta ar alkohola lietošanu.
Savukārt deputātes Ramonas Petravičas teiktais par pretrunu starp vecumu, kad drīkst iegādāties alkoholu, un to, kad drīkst slēgt laulību (attiecīgi 20 un 18 gadi), paceļot šampanieša glāzi, manuprāt, sasaucas ar visbūtiskāko alkohola patēriņa iemeslu – tā lietošanas paradumiem un kultūru. Un tie ir daudz būtiskāk ietekmējoši nekā cena, pieejamība un reklāma. Cik daudzās mājās svētki nav iedomājami bez alkohola, cik daudzi kultūras un saviesīgi pasākumi nav iedomājami bez alkohola! Un cik kinofilmu, seriālu nav bez tā iedomājami?
Man šķiet, tas ir līdzīgi kā ar viedierīču lietošanu. Sabiedrība vēlas, lai bērni un jaunieši tās lieto mazāk, bet lielākā daļa pieaugušo tās izmanto diendienā – darbā, mājās, atpūšoties. Tāpat arī svētkos – nereti tieši pieaugušie ir tie, kas mudina jaunieti paņemt pirmo vīna vai šampanieša glāzi, jo ir taču jau pietiekami liels.
Ir labi, ka valsts meklē risinājumus, kā ierobežot alkohola patēriņu, īpaši jauniešu vidū, tomēr tam ir un būs daudz mazāks efekts, ja sabiedrībā dzīve bez alkohola nebūs iedomājama. Protams, tādēļ, ka alkohola lietošana Latvijā ir milzīga problēma, visiem nav jākļūst par atturībniekiem, bet par to, kādu piemēru katrs rādām jauniešiem, ir vērts aizdomāties.
Komentāri