Svētdienas naktī pulksteņu rādītājus griezīsim par stundu uz priekšu

Patlaban pulksteņu laiku ik pavasari un rudeni maina septiņdesmit sešās pasaules valstīs, sākuma un beigu datumi gan gandrīz katrai atšķiras.

Par pulksteņa laika mainīšanu uz priekšu un atpakaļ viedokļi atšķiras: ir cilvēki, kurus tas šķietami neietekmē nemaz, un tad ir daļa skeptiķu, kas nebeidz sūkstīties, cik ļoti šī viena stunda šurpu turpu viņus izsit no ierastā ikdienas ritma. Daži pētījumi norāda, ka pāreja uz vasaras laiku varētu radīt pozitīvu ietekmi saistībā ar ilgāku brīvā laika pavadīšanu ārā. No otras puses, ir pieejami hronobioloģiskas izpētes secinājumi, kas liecina, ka stundas uz priekšu vai atpakaļ ietekme uz cilvēka bioritmu varētu būt daudz būtiskāka, nekā sākotnēji tika uzskatīts.

Piemēram, Vācijas Bundestāga 2016. gada ziņojumā minēti konstatējumi, kas norāda, ka cilvēka bioloģiskais ritms pulksteņa pagriešanai pavasarī pielāgojas sliktāk, nekā sākotnēji tika uzskatīts, un dažu hronotipu cilvēkiem vajadzīgas pat vairākas nedēļas, lai pielāgotos, savukārt pielāgošanās pulksteņa pagriešanai rudenī noris vieglāk. Tomēr joprojām nav pārliecinošu pierādījumu par kopīgo ietekmi uz veselību (t.i., pieņemtās pozitīvās un negatīvās ietekmes starpību).

Arī manā ģimenē viedokļi par laika maiņu par vienu stundu atšķiras. Man pašai piemērotāks šķiet vasaras laiks, jo piederu pie tiem, kas uzskata – rīta stundai zelts mutē -, ceļos ar gaismu. Nolēmu pajautāt, ko par to domā Dr.med. Juris Svaža – anestezi­ologs, reanimatologs, Rīgas Stradiņa Universitātes Sto­matoloģijas institūta Anestezio­lo­ģijas nodaļas un miega laboratorijas vadītājs. Uz jautājumu, vai šī pulksteņu grozīšana reizi pusgadā nodara kaitējumu veselībai, viņš atbild šādi: “Manuprāt, tas (pāreja uz vasaras, ziemas laiku – aut.) ir gan labi, gan slikti. Slikti tas ir tādēļ, ka tas, protams, nedaudz ietekmē, to nevar noliegt. Bet parasti jau tā ir viena divas dienas, diez vai daudz vairāk. Būtiskāk šī pāreja ietekmē cilvēkus, kam jau ir izteikti miega traucējumi. Cilvēks tomēr diezgan viegli adaptējas laika maiņai stundas divu amplitūdā, tā kā negribētu apgalvot, ka pulksteņa griešana spēcīgi ietekmētu veselību.” Viņš arī uzsver, ka no šīs pulksteņa rādītāju griešanas ir savi ieguvumi: “Vasaras laikā mēs esam ļoti tuvi tam astronomiski atbilstošajam laikam pēc saules, šis neapšaubāmi fizioloģiski ir daudz labāks laiks nekā tā saucamais ziemas laiks. Ja pulksteņa laiku nemainītu, tad vasaras rīti sāktos jau ļoti agri – pirms četriem – un vakari, siltie jūlija vakari satumstu jau pēc deviņiem. Tomēr tagad varam šo dienu pielāgot daudz labāk, rīti iesākas drusku vēlāk un arī siltie vakari ir ilgāki.”
Juris Svaža arī atgādina, ja pulkstenis nebūtu izgudrots, cilvēks taču savas gaitas vadītu saskaņā ar dabu – ar saules aušanu, rietēšanu. Un būtībā jau jāpiekrīt ārsta viedoklim – pulksteni ar cipariem galu galā esam izgudrojuši paši, līdz ar to arī paši sevi ieliekam šajā skaitļu ritmā ik dienas. Nevar noliegt arī to, ka J.Svažas viedoklim jāpiekrīt tajā aspektā, ka bieži vien aizmirstam, ka nevērīgi izturamies pret savu miega režīmu ikdienā, piemēram, ilgāk veroties TV ekrānos vai dodoties uz kādu saviesīgu pasākumu, kas ieilgst līdz pusnaktij. Tad šīs divas trīs stundas, ko nozogam labai atpūtai miegā, mēs neskaitām pie zaudējuma, toties pačīkstēt par pulksteņa laika maiņu stundu šurp vai turp gan ir enerģijas vērts.

Ārsts aicina par to apdomāties katru, jo tā kopbilde labsajūtai veidojas ilgtermiņā no ikdienas paradumiem, nevis no pulksteņa pagriešanas vien. Runājot par ekonomiskajiem ieguvumiem vai zaudējumiem, Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Nor­munds Freibergs saka: “Pamanā­mākā ietekme no vasaras laika piemērošanas ir transporta un enerģētikas nozarēs. Ietekme nacionālā līmenī no līdzšinējās vasaras laika kārtības ir visvairāk jūtama enerģētikas sektorā. Kas nav pārsteidzoši, jo viens no galvenajiem mērķiem, ieviešot līdzšinējo vasaras laika kārtību, bija taupīt enerģiju. Vienlaikus pastāv dažādi viedokļi par to, cik daudz enerģijas tiek ietaupīts, piemērojot līdzšinējo vasaras laika kārtību, jo pēdējos gados ir bijuši ievērojami sasniegumi apgaismojuma efektivitātes uzlabošanā (ekonomiskās lampas), kā arī vairākas industriālās nozares ir spējīgas darboties arī diennakts tumšajās stundas, kad vairs nav saules gaismas.”

Tāpat pastāv bažas, ka pulksteņa laika grozīšana ietekmē transportlīdzekļu vadītājus, tomēr arvien nav iegūti pārliecinoši pierādījumi, kā pāreja uz vasaras laiku ietekmētu ceļu satiksmes negadījumu statistiku. “Daži pētījumi atklāj, ka nepietiekama izgulēšanās, kas saistīta ar pulksteņrādītāju pagriešanu uz priekšu pavasarī varētu palielināt satiksmes negadījumu risku. Tomēr kopumā pārejas uz vasaras laiku ietekmi ir grūti tieši sasaistīt ar ceļu satiksmes negadījumu statistikas rādītājiem atšķirībā no citiem satiksmes negadījumus ietekmējošiem faktoriem,” situāciju skaidro EM pārstāvis. “Tāpat pāreja uz vasaras laiku rada zināmas bažas par dzīvnieku bioritma traucēšanu, turklāt, mainot laika režīmu, nākas mainīt arī slaukšanas un barošanas grafikus. Tomēr šķiet, ka modernu iekārtu, mākslīgā apgaismojuma un automatizētu tehnoloģiju izmantošanas rezultātā šīs neērtības pakāpeniski izzūd,” viņš piebilst.

Tā ikdienas dzīves kārtību regulējošās stundas maiņa -vasaras un ziemas laiks – paredzēta tam, lai labāk tiktu izmantota dienas gaisma un taupīta enerģija. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības līmenī kopīgs redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu reizi pusgadā vēl nav panākts, joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. 2022. gada 27. martā plkst.03.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Lat­vijā notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Pusgadu vēlāk – 30. oktobrī -četros naktī notiks pāreja atpakaļ uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot stundu atpakaļ.

Pulksteņu laika grozīšanas vēsture ir diezgan sena – 1895. gadā jaunzēlandiešu entomologs Džordžs Hadsons pirmais ierosināja pagriezt pulksteņu laika rādītājus par divām stundām, tādējādi ekonomējot dienas gaismu. Pirmoreiz šī ideja īstenojās 1908.gadā Kanādā, palēnām vēlāk to pārņēma citviet pasaulē. Latvijā pāreja uz vasaras laiku pirmoreiz notika 1981.gadā.