Vēl tikai pavasaris, bet jau šķiet, ka vasara ir ieskrējusies. Un tā vien gribas kaut kur izbraukt un baudīt ainavu. Jau zied lupīnas, dažviet pīpenes… Klusa ainava. Vien reti pļavās redzams kāds ganāmpulks. Un kārtējo reizi iezogas domas, ka, redz, kā lauki izmirst, un mieru neliek atmiņas par laiku, kad pie katras viensētas varēja ieraudzīt kādu lopiņu. Nu ja, lopus neredz, bet tīrumi nav aizauguši. Arī kur vēl nesen auga krūmi, tagad ir zālājs.
Un Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023. gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati skaidri apgāž iespējamo garāmbraucēja iespaidu par pļavām, kurās neredz ganāmpulkus, nerosās saimnieki. Ainavu izmainījusi saimniekošana.
Pērn Latvijā bija 57,4 tūkst. lauku saimniecību, par 11,6 tūkstošiem jeb 17 % mazāk nekā saskaitīts 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanā. Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7 %. Pērn salīdzinājumā ar 2020. gadu par 8,2 tūkstošiem samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes. Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 ha palielinājies par 200. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9 % no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8 % vairāk nekā 2020. gadā, un audzēja 54 % no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4 % vairāk nekā 2020. gadā. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski palielinās un pērn sasniedza 34,8 ha lauksaimniecības zemes.
Saimniecībās, kurās tur lopus, palielinājies slaucamo govju un cūku skaits. Lielajās saimniecībās vidēji audzēja 148 slaucamās govis, kas ir par 20 govīm vairāk nekā pirms trīs gadiem.
Savukārt cūku skaits vidēji vienā saimniecībā dubultojies – no 90 līdz 192 dzīvniekiem. Lielajās saimniecībās cūku ganāmpulks vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 266 dzīvniekiem jeb 20,2 %, sasniedzot 1 583 cūkas vidēji vienā saimniecībā, bet mazajās saimniecībās vidēji audzēja 142 cūkas.
Laukos aizvien samazinās to saimniecību skaits, kuras tur dažas govis, audzē pāris cūku pašu iztikšanai un sagatavo nepieciešamo barību. Tas vispirms jau ir dārgi, kā arī vecākā paaudze, kurai bija pierasts, ka laukos piemājas saimniecībai jābūt, vairs nespēj saimniekot. Mainās saimniekošana, roku darbu aizstāj tehnoloģijas, zemnieki, kuri lauksaimniecībā redz nākotni, domā par attīstību, izmanto iespējas paplašināties.
Tāpat dara graudaudzētāji. Pēdējos trīs gados vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās gan apsaimniekotā aramzeme, gan sējumu platība attiecīgi par 4,3 ha jeb 22,5 % un 4,1 ha jeb 22,4 %. Kopš 2020. gada vienā saimniecībā palielinājušās graudaugu un pākšaugu platības. Pērn vidēji vienā saimniecībā graudaugus audzēja 44,7 ha, kas ir par 7,4 ha vairāk nekā 2020. gadā, pākšaugus – 24,1 ha, par 7,7 ha vairāk.
Tehnisko kultūraugu (ziemas un vasaras rapsis, lini, ārstniecības augi u.c.) audzētāju saimniecībās šo kultūraugu sējumu platība vidēji vienā saimniecībā nedaudz samazinājusies – no 53 ha 2020. gadā līdz 51,4 ha pērn. Rapša platība vidēji vienā audzētāju saimniecībā palikusi 2020. gada līmenī – 57,8 ha. Statistika apgāž daudzkārt dzirdēto, ka Latviju pārņem rapša lauki. Protams, katrs redzam to, kas ir tuvāk mājām vai maršrutā, pa kuru izbraucam brīvdienās.
Pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni ha, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Vidēji aramzemes hektārs pērn Latvijā maksāja 4600 eiro. Taču Latgalē hektāru var nopirkt arī par 2400 eiro, bet Zemgalē par 5200 eiro. Lai gan tikai divos novados – Zemgalē un Kurzemē – vidējā cena par aramzemes hektāru pārsniedz 5000 eiro, dažās vietās arī Vidzemē, Vidusdaugavā un Sēlijā hektāra cena var būt augstāka par 5000 eiro. Starp darījumiem reģistrēti arī tādi, kad zeme pirkta par trīsreiz lielāku cenu.
Savukārt zemes noma šopavasar Latvijā vidēji ir 100,64 eiro par hektāru, bet Vidzemē pērn bija 80,59, tagad 81,37 eiro. Zemgalē, protams, citas cenas, pērn hektāru vidēji iznomāja par 143,33 eiro. Lai saimniekotu un attīstītos, ir jāiegulda un jābūt pārliecībai, ka ir vērts to darīt.
Lauksaimnieciskā ražošana attīstās. Zemnieki palielina ganāmpulkus, apsaimniekotās platības, un līdzās šiem lielsaimniekiem savu vietu notur mazie, arī vaļasprieka saimniecību īpašnieki. Katrs meklē savu nodarbošanos, reizē arī domājot, vai tā dos ienākumus. Laukus maina saimniekošana.
Komentāri