Trešdiena, 19. jūnijs
Vārda dienas: Viktors, Nils

Statistika un vizuālais iespaids

Sarmīte Feldmane
08:16
04.06.2024
31
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Vēl tikai pavasaris, bet jau šķiet, ka vasara ir ieskrējusies. Un tā vien gribas kaut kur izbraukt un baudīt ainavu. Jau zied lupīnas, dažviet pīpenes… Klusa ainava. Vien reti pļavās redzams kāds ganāmpulks. Un kārtējo reizi iezogas domas, ka, redz, kā lauki izmirst, un mieru neliek atmiņas par laiku, kad pie katras viensētas varēja ieraudzīt kādu lopiņu. Nu ja, lopus neredz, bet tīrumi nav aizauguši. Arī kur vēl nesen auga krūmi, tagad ir zālājs.

Un Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023. gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati skaidri apgāž iespējamo garāmbraucēja iespaidu par pļavām, kurās neredz ganāmpulkus, nerosās saimnieki. Ainavu izmainījusi saimniekošana.

Pērn Latvijā bija 57,4 tūkst. lauku saimniecību, par 11,6 tūkstošiem jeb 17 % mazāk nekā saskaitīts 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanā. Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7 %. Pērn salīdzinājumā ar 2020. gadu par 8,2 tūkstošiem samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes. Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 ha palielinājies par 200. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9 % no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8 % vairāk nekā 2020. gadā, un audzēja 54 % no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4 % vairāk nekā 2020. gadā. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski palielinās un pērn    sasniedza 34,8 ha lauksaimniecības zemes.

Saimniecībās, kurās tur lopus, palielinājies slaucamo govju un cūku skaits. Lielajās saimniecībās vidēji audzēja 148 slaucamās govis, kas ir par 20 govīm vairāk nekā pirms trīs gadiem.

Savukārt cūku skaits vidēji vienā saimniecībā dubultojies – no 90 līdz 192 dzīvniekiem. Lielajās saimniecībās cūku ganāmpulks vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 266 dzīvniekiem jeb 20,2 %, sasniedzot 1 583 cūkas vidēji vienā saimniecībā, bet mazajās saimniecībās vidēji audzēja 142 cūkas.

Laukos aizvien samazinās to saimniecību skaits, kuras tur dažas govis, audzē pāris cūku pašu iztikšanai un sagatavo nepieciešamo barību. Tas vispirms jau ir dārgi, kā arī vecākā paaudze, kurai bija pierasts, ka laukos piemājas saimniecībai jābūt, vairs nespēj saimniekot. Mainās saimniekošana, roku darbu aizstāj tehnoloģijas, zemnieki, kuri lauksaimniecībā redz nākotni, domā par attīstību, izmanto iespējas paplašināties.

Tāpat dara graudaudzētāji. Pēdējos trīs gados vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās gan apsaimniekotā aramzeme, gan sējumu platība attiecīgi par 4,3 ha jeb 22,5 %  un 4,1 ha jeb 22,4 %. Kopš 2020. gada vienā saimniecībā palielinājušās graud­augu un pākšaugu platības. Pērn vidēji vienā saimniecībā graudaugus audzēja 44,7 ha, kas ir par 7,4 ha vairāk nekā 2020. gadā, pākšaugus – 24,1 ha, par 7,7 ha vairāk.

Tehnisko kultūraugu (ziemas un vasaras rapsis, lini, ārstniecības augi u.c.) audzētāju saimniecībās šo kultūraugu sējumu platība vidēji vienā saimniecībā nedaudz samazinājusies – no 53 ha 2020. gadā līdz 51,4 ha pērn. Rapša platība vidēji vienā audzētāju saimniecībā palikusi 2020. gada līmenī – 57,8 ha. Statistika apgāž daudzkārt dzirdēto, ka Latviju pārņem rapša lauki. Protams, katrs redzam to, kas ir tuvāk mājām vai maršrutā, pa kuru izbraucam brīvdienās.

Pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni ha, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Vidēji aramzemes hektārs pērn Latvijā    maksāja 4600 eiro. Taču Latgalē    hektāru var nopirkt arī par 2400 eiro, bet Zemgalē par 5200 eiro. Lai gan tikai divos novados – Zemgalē un Kurzemē – vidējā cena par aramzemes hektāru pārsniedz 5000 eiro, dažās vietās arī    Vidzemē, Vidusdaugavā un Sēlijā hektāra cena var būt augstāka par 5000 eiro. Starp darījumiem reģistrēti arī tādi, kad zeme pirkta par trīsreiz lielāku cenu.

Savukārt zemes noma šopavasar Latvijā vidēji ir 100,64 eiro par hektāru, bet Vidzemē pērn bija 80,59, tagad 81,37 eiro. Zemgalē, protams, citas cenas, pērn hektāru vidēji iznomāja par 143,33 eiro. Lai saimniekotu un attīstītos, ir jāiegulda un jābūt pārliecībai, ka ir vērts to darīt.

Lauksaimnieciskā ražošana attīstās. Zemnieki palielina ganāmpulkus, apsaimniekotās platības, un līdzās šiem lielsaimniekiem savu vietu notur mazie, arī vaļasprieka saimniecību īpašnieki. Katrs meklē savu nodarbošanos, reizē arī domājot, vai tā dos ienākumus. Laukus maina saimniekošana.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
10

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
44

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
26

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
416

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
66

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Ziloni nepataisīt par mušu

21:56
13.06.2024
36

Pēdējos gados, kopš teju ik dienu dzirdam ziņas un viedokļus par to, kas notiek Eiropas dienivaustrumos- Ukrainā, daudz ideju, ierosmju un iniciatīvu atskan arī saistībā ar militāro izglītotību. Tostarp par šīs jomas integrēšanu mācību programmās, ar to domājot dot jauniešiem un bērniem zināmu izpratni, kas notiek, ja patiešām pienāk stunda “X”. Kādu laiku, tieši pēc […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
9
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
29
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
2
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi