Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Stāsts par “stingro roku”

Sallija Benfelde
18:57
26.11.2021
5

Nereti joprojām sapņojam par “stingro roku, kas ieviestu kārtību”, un tad Latvija ātri kļūtu par laimes zemi. Tam, daudzuprāt, vajadzīga prezidentāla republika un vēlētāju vēlēts prezidents.

Brīdinājumi par to, ka Ulmaņa absolūtā vara pirmskara Latvijā noveda pie okupācijas bez pretošanās, bieži paliek nedzirdēti. Viens no argumentiem ir, ka karš tik un tā būtu bijis neizbēgams un Latvija tiktu okupēta neatkarīgi no tā, vai mēs būtu pretojušies vai ne. To, ka Ulmanis vismaz pusgadu pirms okupācijas zināja par gatavoto iebrukumu, bet nedarīja neko, vēlētāji nezina vai arī uzskata par nesvarīgu sīkumu. Ar vārdu sakot, Ulmanis un prezidentāla republika joprojām daudzu prātos ir ideāls.

Mums tieši kaimiņos jau 25 gadus valda prezidents, kurš pamazām pārtapis par diktatoru un kļuvis bīstams ne tikai savai tautai, bet visai Eiropai. Kā tas varēja notikt? Vai Latvijā nekas tāds vairs nevar notikt, ja pie varas nāktu cilvēki, kuri vēlas Latviju kā prezidentālu republiku ar tautas vēlētu prezidentu un ciešu draudzību ar Krieviju? Acīmre­dzot ir vērts ielūkoties Baltkrie­vijas vēsturē.
Pirms 25 gadiem 24. novembrī Baltkrievijā notika referendums par Konstitūcijas jauno redakciju. Lukašenko uzvara jeb balsojums par viņa ierosinātajām izmaiņām konstitūcijā ļāva viņam visu varu koncentrēt savās rokās.

1996. gadā darbu sāka 13. sasau­kuma Augstākā Padome (parlaments), tajā tika ievēlēti 199 deputāti. Šis parlaments nebija tik radikāli noskaņots kā iepriekšējā sasaukuma Augstākā Padome. Tajā nebija neviena Baltkrievijas Tautas frontes pārstāvja, vairākumā bija komunisti un lauksaimniecības pārstāvji, kuri atbalstīja Lukašenko ārpolitikas kursu: integrāciju ar Krieviju. Jaunā parlamenta priekšsēdētājs atcēla visus pieprasījumus, kas bija iesniegti Konstitucionālajā tiesā (KT) saistībā ar prezidenta rīkojumiem. Tolaik Baltkrievijā vēl bija varas dalīšanas princips (kā tas joprojām ir Latvijā), parlaments un Konstitucionālā tiesa bija daļa no politiskās sistēmas. Savukārt Lu­kašenko 1995. gada beigās bija izdevis rīkojumu, ka visām valsts iestādēm ir jāpilda viņa rīkojumi, kurus KT atcēlusi kā neatbilstošus Konstitūcijai, un par to atbild iestāžu vadītāji personīgi. Tāda prezidenta rīcība varēja kļūt par iemeslu impīčmenta prasībai. Tur­klāt 1996. gada sākumā notika plaši opozīcijas mītiņi jeb t.s. “Minskas pavasaris”. Tādēļ Lu­kašenko augusta sākumā vērsās pie Augstākās Padomes un ierosināja referendumu, kurā tiktu lemts par četriem jautājumiem: jauna konstitūcija jeb redakcionālas izmaiņas tajā; Neatkarības dienas datuma maiņu no 27. jūlija (dienas, kad 1990. gadā tika pieņemta Suverenitātes deklarācija) uz 3. jūliju (dienu, kad Minsku atbrīvoja no nacistiem); nāvessoda atcelšanu vai saglabāšanu un par brīvu zemes tirgu.

Lukašenko jaunā Konstitūcija paredzēja parlamenta un prezidenta līdzsvara maiņu. Tika ierosināts atlaist Augstāko Padomi, tās vietā izveidot divpalātu Na­cionālo Sapulci (Pārstāvju palātu un Republikas Padomi), kuru atlaist var tikai prezidents. Bija paredzēts, ka tikai prezidents vienpersonīgi var nozīmēt referendumu, iecelt augstākās valsts amatpersonas: piemēram, ģenerālprokuroru, Nacionālās bankas vadītāju un tās padomes locekļus, Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju un pusi no tās sastāva, Valsts kontroles vadītāju un vēl daudzas citas valstij svarīgas amatpersonas. Jaunajā Konstitū­cijas redakcijā prezidentam ar parlamentu vairs nebija jāsaskaņo arī aizsardzības, finanšu, iekšlietu, ārlietu un vēl dažu citu ministru iecelšana. Līdz 1996. gadam KT izskatīja lietas pēc sava ieskata, vadoties no to svarīguma un atbilstības Konstitūcijai, bet jaunā redakcija to vairs neparedzēja. Prezidents varēja izdot dekrētus, “ja tas ir nepieciešams” . Ja 2/3 no parlamenta abām palātām tos apstiprina, tad KT vairs nav tiesību tos izskatīt un tie stājas spēkā.

Jaunais konstitūcijas projekts radikalizēja Augstāko Padomi, daļa deputātu pārgāja Lukašenko opozīcijas pusē. Deputāti izstrādāja savu konstitūcijas projektu, nolēma rīkot referendumu 24. novembrī. Oktobrī Minskā notika divi lieli pasākumi vienā dienā: Arodbiedrību pilī notika Demo­krātisko spēku pirmais kongress, bet Sporta pilī – Baltkrievijas kop­sapulce. Jāpiebilst, ka kopsapulcē piedalījās Lukašenko izraudzīti delegāti. Minskā faktiski tika ieviests ārkārtas stāvoklis – pagalmos atradās kravas mašīnas, kurās bija karavīri, ar automātiem bruņoti specvienību kaujinieki maskās patrulēja pilsētā, Sporta pili “sargāja” bruņutransportieri un ūdensmetēji.

Kopsapulcē piedalījās arī ministri un citi varas pārstāvji un, izņemot pāris, neviens nerunāja un neaizstāvēja Lukašenko konstitūcijas projektu. To jūtot, prezidents paziņoja par kopsapulces pārtraukumu, bet pēc tā paziņoja, ka referendumam būšot tikai rekomendējošs raksturs. 4. novembrī KT atzina referendumam sagatavoto projektu par neatbilstošu konstitūcijai. 14. novembrī no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amata tika atcelts tās priekšsēdētājs, kurš neslēpa, ka referendumam nebūs likumīga spēka daudzo pārkāpumu dēļ. Pre­zidenta apsardze no ēkas izmeta arī parlamenta priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru, kuri centās to novērst, bet deputātus, kuri centās aizstāvēt CVK priekšsēdētāju, vienkārši piekāva.

Atcelt CVK priekšsēdētāju varēja tikai parlaments, jo referendums vēl nebija noticis, jaunā Konstitūcija nebija apstiprināta, tādēļ KT pieņēma lēmumu, ka Lukašenko rīcība nav likumīga. Lukašenko par to nelikās ne zinis. Tikmēr vietējā vara visur aicināja iedzīvotājus piedalīties iepriekšējā nobalsošanā, bet iecirkņos pat nebija pieejams jaunais Konstitū­cijas projekts. Tika ierosināts impīčments, bet par to parakstījušos deputātu uzvārdi tika nodoti prezidenta administrācijai. Sākās šo deputātu ietekmēšana, draudot atlaist no darba viņu bērnus, citiem solīja cietumu.

Pārkāpumu saraksts ir garš, sava loma par labu Lukašenko bija arī Maskavas “politiķu desantam”. Notikumi līdz referendumam, tā laikā un jau pēc tam atgādina politisku trilleri, par to varētu vēl daudz rakstīt, bet galvenais, ka Lukašenko un viņa līdzskrējēju absolūti antikonstuticionālā un arī kriminālā rīcība, no vienas puses, un iedzīvotāju neinformētība un naivums, no otras, ļāva Baltkrie­vijai pirms 25 gadiem kļūt pat prezidentālu republiku ar absolūtu prezidenta varu.

Manuprāt, ir saskatāmas zināmas līdzības ar toreiz kaimiņvalstī un šodienas Latvijas pašiecelto “tautas vadoņu” paustajām idejām un izpratni par to, kā kaut kas panākams – bez varas dalīšanas, bez vēlēšanām, bez likumu ievērošanas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Miera "pirkšanas un pārdošanas plāns"

16:43
16.02.2025
11
2

ASV prezidents Donalds Tramps katru dienu paziņo par jauniem lēmumiem, vēlmēm un pasākumiem. Grenlandes, Panamas kanāla un Gazas pirkšanas plāns, Meksikas līča pārdēvēšana un nu jau arī paziņojums par likumprojektu, kas prezidentam ļaušot pārdēvēt Grenlandi par “Sarkano, balto un zilo zemi”, un, protams, virkne rīkojumu par muitas tarifiem, masveida darbinieku atlaišanu valsts iestādēs, izlūkdienestu “revidēšana”, […]

Lai mācītos autorizēties elektroniski, jāautorizējas … elektroniski

20:22
12.02.2025
35

Vai otrdienas rītā nevajag mazu devu, par ko pasmaidīt? Noderēs taču! Smaidam piedāvātais gan būs saprotams tikai cēsniekiem un tiem, kas no Cēsīm kaut kur dodas ar sabiedrisko transportu. Lūk, no 10.februāra maršrutā Kalnmuiža-Cēsu autoosta-Priekuļi vairāki reisi tiks sākti no pilsētas centra pieturas “Stacija”. Līdz šim pietura bija Cēsu autoosta, un Autotransporta direkcija ziņo, ka […]

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
24

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
39

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
44

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
27

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi