“Jebkura spēle ir piedzīvojums, kas mudina riskēt un noslēgumā ļauj sajust uzvaras vai zaudējuma garšu. Azartspēlēm (spēļu automātiem, kāršu spēlēm, interneta spēlēm, loterijām, derībām u.c.) raksturīgs īpaši paaugstināts riska faktors, jo cilvēks uz spēles liek savus finansiālos līdzekļus.
Kā zināms, cilvēks spēj kontrolēt tikai daļu no spēles procesa, tāpēc īpaši jāuzmanās no pārlieku lielas aizrautības ar spēli, lai tā nepārņemtu pilnīgi savā varā.” Ar šādu tekstu uzrunā interneta vietne, kas speciāli izstrādāta azarstpēļu atkarīgo paštestēšanai un palīdzības sniegšanai. Savukārt vides un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs nupat teicis, ka atsevišķu pašvaldību lēmumi aizliegt azartspēles savos novados ir “lēts priekšvēlēšanu populisms”.
Pat ja aizliegums tiešām saucams par populismu, šķiet, ka populismam, no kura izrietētu reālas darbības, būtu visnotaļ pozitīva ietekme uz sabiedrību ilgtermiņā. Ja vēl kāds spētu pieņemt likumu, kas patiešām nedēļas nogalēs veikalos aizliedz iegādāties alkoholiskus dzērienus, tad varbūt varētu sākt cerēt, ka kādu dienu arī mūsu dzīves līmenis sāktu pietuvināties Rietumu valstīm. Bet arī par šādu cerīgu ideju Plešs, acīmredzami, ir jau padomājis: “Šos te apstākļus drīzāk var raksturot kā lētu priekšvēlēšanu populismu, jo mēs redzam, ka vairākās pašvaldībās, piemēram, Ādažos, Limbažos, arī Cēsīs, ir apzināti pieņemti lēmumi, kas ir pretēji likumam. Tikpat labi pašvaldības vēlētos aizliegt alkoholu tirgot visā pašvaldības teritorijā,” piebilda Plešs. Saprotams, tāda sabiedrība, kas ir atkarīga no grādīgā vai no azartspēļu elles lokiem, ir vieglāk manipulējama un valsts kasē ieripo nauda, nedomājot par to, kas nākotnē ar šiem cilvēkiem un viņu līdzcilvēkiem notiek. Vēl šonedēļ interneta ziņu vietnē apollo.lv bija lasāma ziņa par kādu 15.maija vakarā notikušu auto avāriju ceļa posmā Valmiera – Brenguļi, kur dzīvību zaudēja gados jauns vīrietis, atstājot sievu ar diviem bērniem. Kā atklāja mirušā sieva, vīrietim esot bijušas problēmas ar azartspēlēm, kā arī ievērojami parādi.
Kā vēsta informācija www.spelesbriviba.lv, ikvienam azartspēļu mīļotājam ir jāapzinās, ka patoloģiska azartspēļu atkarība ir reāla slimība – 1980. gadā tā tika oficiāli atzīta un iekļauta starptautiskajā psiholoģisko slimību klasifikatorā. “Azartspēļu atkarības rašanās procesā iesaistās visi tie paši neiroķīmiskie mehānismi, kas organismā darbojas narkotiku, alkohola, seksuālo izjūtu, mīlestības un citu ļoti spēcīgu emociju ietekmē. To definē kā pieaugošu vēlmi spēlēt spēles, palielinoties spēles ilgumam un biežumam, neskatoties uz indivīda sociālajiem apstākļiem, piemēram, pieaug parādsaistības, kavē profesionālo izaugsmi vai parādās problēmas ģimenē,” tā vēsta vietne.
Azartspēļu, tāpat kā citu procesu, atkarību (datorspēļu, sociālo tīklu, interneta) mēdz dēvēt arī par “slēpto slimību”, jo to nevar noteikt klīniskās vai ķīmiski – toksikoloģiskās analīzēs, tomēr tās attīstības process un CNS bioķīmiskie procesi norisinās līdzīgi kā vielu atkarībām. Viena lieta, saprotams, ir tad, ja ar šo problēmu saskaras cilvēks pats un, lai arī negribīgi, bet saprot, ka tīksme pēc adrenalīna spēļu veidā sāk kļūt par problēmu. Otra lieta – kā saprast, ja no kā tāda cieš kāds tuvais cilvēks? Pēc palīdzības nepieciešams vērsties, ja cilvēks ir zaudējis kontroli pār azartspēlēm – ja tās ir pārņēmušas visas domas un sāk ietekmēt indivīda veselību, attiecības ar līdzcilvēkiem, materiālo stabilitāti un citas dzīves jomas.
Jau iepriekš minētā interneta vietne piedāvā testu, kas palīdzēs noskaidrot, cik nopietna šī problēma ir. Papētot tēmu dziļāk, atklājas, ka ir arī signāli, kas var norādīt uz šādas atkarības klātesamību tuviniekā. Viena no pazīmēm, kas var liecināt par azartspēļu atkarību tuviniekā, ir bieža spēļu pieminēšana, vai arī, gluži otrādi, izteikta izvairīšanās jebkurā sarunā, kad tiek pieminēts kāds no vārdu salikuma “azartspēļu atkarība”; izteikta laika pavadīšana slepus – ārpus mājas, aizbildinoties ar aizņemtību, piemēram, darbā vai mājās, atsevišķā telpā; naudas problēmas ģimenē. Šīs ir tikai dažas no iespējamām pazīmēm, ka tuvinieks ir iekritis azartspēļu atkarības slazdā, kas, skumji atzīt, mūsdienās noteikti ir daudz sarežģītāk konstatējams, jo šīs iespējas piedāvā arī mobilie telefoni. Un kurš gan no mums ļoti pievērš uzmanību, cik bieži katrs ielūkojamies mazajos ekrānos. Lūk, tieši tik viegli šodien no apkārtējiem ir noslēpt atkarības, nevēlamas darbības, jo mobilās ierīces piedāvā teju visas pasaules iespējas.
Vēl viens rādītājs, kam būtu vēlams pievērst uzmanību, ir tas, ka arī centieni atturēties no azartspēļu vilinājuma rada līdzīgus simptomus kā tas pats process no jebkuras ķīmiskas vielas atkarības: aizkaitināmība, depresija, trauksme, nemiers, traucēts miegs un apetītes izmaiņas. “Atkarības slimnieks nav spējīgs atgriezties pie epizodiskas tās vai citas atkarību izraisošas vielas, procesa lietošanas. Atkarības procesu nevar kontrolēt tikai ar gribasspēku un raksturu. Atkarība ir slimība, kas nav ārstējama, bet, izprotot tās dabu un attīstības likumsakarības, atkarīgais var nelietot un dzīvot produktīvāk,” šos vārdus, kas atrodami spelesbriviba.lv, ir vērts atcerēties ikvienam.
Kādēļ iedzīvotājiem un pašvaldībām ir tik svarīgi, ka šīs iestādes tiek slēgtas? Tieši tāpēc, ka būs mazāks kārdinājums tajās garāmejot iegriezties un iztērēt sūri, grūti pelnīto naudu pilnīgā un absolūtā destruktīvā bezjēdzībā.
Komentāri