Piecas pirmdienas daudzu valsts iestāžu darbinieki un vadītāji ar bažām gaidīja raidījumu “Aizliegtais paņēmiens”, kur tika demonstrēts lielākais žurnālistikas eksperiments “Bistro “Frics””. Tajā uzskatāmi bija redzams, cik ļoti valdības deklarētais atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem atbilst realitātei. Nesaprotama birokrātija, prasības pēc dažādiem dokumentiem, apliecinājumiem, sertifikātiem, kas ļauj plaukt un zelt veselai starpnieku armijai, kas par ne mazu naudu to visu var sagatavot.
Raidījumā īpaši pārsteidza ekonomikas ministres Danas Reiznieces – Ozolas un Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara reakcija uz redzēto sižetos, kad viņi bija studijas viesi. “Esmu šokā,” skanēja viņu atzīšanās. Tas ļoti labi parāda, cik tuvu jeb patiesībā tālu reālajai dzīvei ir ministri un Saeimas deputāti. Vai tiešām sižetos redzētais bija tik liels pārsteigums? Viņi taču tiekas ar cilvēkiem, uzņēmējiem, vai tā varētu būt, ka neviens nav stāstījis par problēmām uzņēmējdarbībā. Tad varbūt vaina pašos uzņēmējos, kuri savā starpā par šīm problēmām cepas, bet pateikt ministriem, deputātiem to nevar.
Patiesībā šīs sižets liek domāt par daudz ko. Ne jau šovasar šādas problēmas pēkšņi radās. Birokrātija, starpnieku pulki, citas problēmas taču pastāvējušas gadiem, taču nesaprotamu iemeslu dēļ dienasgaismu nav ieraudzījušas. Kāpēc? Varbūt situācija nav tik traka, kā eksperimentā atainots?
Var zināmu vainu novelt uz latviešu savrupību un sīkstumu, sak, grūti ir, bet jācīnās vien ir, ko tur žēloties. Turklāt nevar taču konkurentiem parādīt, ka iet grūti, tie, kā jau īsti latvieši, to vien gaida. Kad sirds pilna, ar čomiem pie viskija glāzes tiek sunīta valdība, bet nākamajā dienā vezumu velk tālāk. Tikai problēma no tā nemazinās. Labāk nosaukt to vārdā, lielāka cerība, ka kaut kas mainīsies. Jāteic, lielas cerības pēc redzētā un dzirdētā gan par to nebija. Izskanēja atziņas, ka vajadzētu ko mainīt, reformēt, bet vai sekos rīcība, pagaidām nav skaidrs. Žurnālisti sniedza labus priekšlikumus, kā samazināt to vai citu birokrātisko prasību, bet nav zināms, kuri no tā visa barojas? Iespējams, lobijs būs pārāk spēcīgs un viss paliks, kā bijis. Jaunie uzņēmēji turpinās lauzties cauri neizprotamiem birokrātijas džungļiem, bet kāds jaunievēlēts ministrs vai parlamentārietis atkal varēs teikt, ka ir šokā par redzēto, lai gan tikai viņu rokās ir visas likumdošanas un normatīvo aktu grozīšanas un sakārtošanas sviras.
