Cēsu pašvaldības aģentūras “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra” direktore
Dalība Eiropas Savienībā ļāvusi attīstīties sociālajai jomai valstī kopumā un, domāju, arī mūsu rajonā un pilsētā. Man simpātiski šķiet tas, ka jaunu pakalpojumu nodrošināšanai, iestāžu un infrastruktūras sakārtošanai varam izmantot dažādu Eiropas fondu līdzekļus. Skaidri zināms, ka šīs iespējas būs vismaz līdz 2013. gadam, un tās ir jāizmanto. Konkrēts piemērs ir tikko kā Cēsīs atvērtie dienas centri bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem un pensionāriem, kuri dzīvo ģimenēs. Un atklāti jāsaka, ka finansējums, ko iespējams saņemt no fondiem, nav mazs. Esam plānojuši apgūt Eiropas līdzekļus arī turpmāk. Nākamajos gados visvairāk tiks atbalstīti bērni invalīdi, nodrošinot viņiem labu izglītību, tērējot līdzekļus vides pielāgošanai. Ceram uz 250 tūkstošu eiro piesaisti, rakstot projektu, lai iegādātos specializētos transporta līdzekļus, uzlabotu vides pieejamību skolās, bērnu dārzos, arī tajās daudzdzīvokļu mājās, kur dzīvo bērni invalīdi.
Cēsīs liels pluss ir tas, ka vairāku gadu garumā jau daudz darīts, lai bērni invalīdi varētu izglītoties. Cēsu 2. pamatskolā darbojas mācību klase bērniem ar īpašām vajadzībām, tagad mazākie iemaņas apgūst dienas centrā. Šī pieredze noteikti sekmēsies, jo piemērs būs iedrošinājis arī citas mācību iestādes un vēlāk darba devējus vērt durvis cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas attīstīs šo pakalpojumu arī no pašvaldības skatījuma, jo esam spiesti domāt, kur bērni mācīsies, kur strādās pieaugot.
Sociālā darba pieredze ārvalstīs ir krāta jau gadiem, manuprāt, visvairāk Skandināvijā, kur sociālajai jomai ir pievērsta liela nozīme. Par to varējām pārliecināties pieredzes braucienos, kad Latvijas speciālisti devās uz Zviedriju, Norvēģiju. Sociālajām sistēmām vairākās valstīs ir ļoti dažāda struktūra, tāpēc domāju, ka Latvija, sfēru attīstot, paņēma labāko un veidoja savu modeli. Iespējams, neiztērējam tik daudz līdzekļu, neieslīgstam tik lielā birokrātijā, bet meklējam saskari ar katru klientu, apzinām indivīda vajadzības.
Tajā pašā laikā ir gandarījums, ka Eiropas Savienībai nav tiešu norādījumu un direktīvu, kā jāorganizē sociālais darbs citās valstīs, tiek reāli vērtētas katras zemes iespējas un vajadzības. Eiropas dokumentiem ir tikai rekomendējošs raksturs.
Runājot par mīnusiem sociālās jomas sakārtošanā un attīstībā, maz līdzekļu saņemam no valsts. Tērējam Eiropas fondu naudu un jāpaļaujas uz pašvaldību varēšanu. Manuprāt, par daudz pienākumu ir deleģēts pilsētu, arī lauku mazajām pašvaldībām. Kopā ar kolēģiem aizrunājamies, ja nebūtu ES finansiāla atbalsta, būtu gandrīz neiespējami runāt par sociālās infrastruktūras attīstību, jo ēku renovācijai, iekārtošanai, arī darbinieku izglītībai nākas tērēt lielas summas. Nepieciešamas teorētiskas zināšanas, daudz praktisku prasmju un jaunu iespēju. Arī pašlaik sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra izstrādā jaunus saistošos noteikumus, kā iedzīvotāji varēs risināt dzīvokļu jautājumus mūsu pilsētā, jauni noteikumi būs sociālo pabalstu saņemšanai, piedāvāsim vairākus jaunus sociālos pakalpojumus, piemēram, pēc pāris mēnešiem darbu sāks mājas aprūpes birojs, kas nozīmē, ka daļēji būsim atrisinājuši arī vecu un vientuļu cilvēku problēmas. Pierakstījusi Ilze Kalniņa
Komentāri