Sociālā darba speciālistiem nozīmīgi svētki ir pat divas reizes gadā. Novembra otrajā otrdienā atzīmē Starptautisko sociālo darbinieku dienu, kas iedibināta, lai popularizētu tajā brīdī jauno sociālā darbinieka profesiju, bet marta trešajā otrdienā svin Vispasaules sociālā darba dienu, kad visā pasaulē tiek izvēlēts sociālajam darbam aktuāls vadmotīvs, atbilstoši aktualitātēm paužot vienotu profesionālo vēstījumu.
Pēdējos gados redzams, ka arvien lielāks uzsvars tiek likts uz martā atzīmējamo dienu, savukārt novembrī pasākumi kļūst arvien lokālāki. Šogad publiski nozares darbiniekus nesveica ne Starptautiskā sociālo darbinieku federācija, ne arī Latvijā Labklājības ministrija, arī mūsu vietvara publiski sveicienus neizteica, taču Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un sociālā dienesta direktors Ainārs Judeiks sveica darbiniekus novada sociālo darbinieku sapulcē.
Publiski sveicienus cits citam izteikuši vairāki sociālie dienesti Latvijā. Sociālajos tīklos ar svētku sveicienu dalījās bijusī Cēsu novada aģentūras “Sociālais dienests” vadītāja Iveta Sietiņsone, rakstot: “Svētku nekad nav par daudz! It īpaši profesionāļiem, kas ikdienā palīdz dažādos izaicinājumos nonākušiem ļaudīm! Apmēram pirms 15 gadiem, pateicoties Sociālo darbinieku asociācijai, Latvijā uzsāka atzīmēt Sociālā darba dienu! Šai dienai daudzos sociālajos dienestos vēl joprojām tiek piešķirta īpaša nozīme, un sociālo dienestu sociālie darbinieki šajā dienā atrod laiku, lai sanāktu kopā un jau atskatītos uz paveikto kārtējā gadā un svinētu mazās uzvaras! Lai skaista šī diena visiem sociālā darba veicējiem!”
Sociālais darbs vienmēr ir bijis pilns izaicinājumiem, nu darba saspringumam klāt nākusi “Covid-19” pandēmija, kas vēl sakrīt arī administratīvi teritoriālo reformu, kura skar ikvienas pašvaldības sociālo dienestu.
Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktors Ainārs Judeiks teic: “Šajā dienā mēs pulcējāmies attālināti, bija domes priekšsēdētāja, arī mana uzruna, mēs arī dalījāmies par to, kā norit administratīvi teritoriālās reformas gaita.”
Ainārs Judeiks skaidro, ka ir izkristalizējies modelis, kā turpmāk strādās sociālais dienests tagadējā Cēsu novadā. Ja tas ceturtdienas domes sēdē tiks apstiprināts, tad atbilstoši notiks jaunajā pašvaldība iekļauto bijušo septiņu novadu sociālo dienestu apvienošana un reorganizēšana: “Pamazām jau esmu sācis, bet tiklīdz būs domes galīgais lēmums, tā intensīvi runāšu ar visiem darbiniekiem, lai viss būtu skaidri saprotams. Pārmaiņas vienmēr nes daļu neziņas un neskaidrību. Vari izstāstīt, ka viss būs labi, bet tāpat būs neziņa un trauksme. Jāņem vērā, ka sabiedrība šobrīd ir trauksmaina, to nosaka daudzi faktori, ne tikai teritoriālās reformas ietekme.”
Sociālā dienesta direktors skaidro, ka aktualitāšu un risinājumu ir ļoti daudz, dienas ir piepildītas un katra ir citāda: “Skaidrs, ka arī turpmāk gaidāms smags darbs.” A.Judeiks atzīmē, ka arī nosacījums, ka pēc 15. novembra drīkstēs strādāt tikai vakcinēti cilvēki, ietekmēs sociālā dienesta darbu, jo tagadējā Cēsu novadā daži speciālisti aizies: “Sociālajā nozarē arī līdz šim bija vērojams darbinieku trūkums, tāpēc ikviens cilvēks ir nozīmīgs.”
Pie aktuālajiem darbiem direktors min arī saistošo noteikumu vienādošanu, tāpat dažādu citu jautājumu risināšanu, kā piemēru minot mājokļa pabalstu: “Par to ir diezgan lielas diskusijas, jo pēc valsts noteiktiem standartiem liela daļa izkrīt no iespējas saņemt mājokļa pabalstu. Tāpēc darba grupā turpināsim diskutēt, kā to risināt. Mēs vēlētos, lai valsts nāktu palīgā ar līdzfinansējumu, tomēr tas varētu būt iespējams nevis no nākamā, bet 2023. gada. Taču kopsaucējs ir jāatrod.” Ainārs Judeiks norāda, ka brīžiem darbs notiek pēc ugunsdzēsēju principa: “Kas vairāk deg, tas ātrāk jārisina.”
Atgriežoties pie sociālo darbinieku nozīmīguma, sociālā dienesta direktors A.Judeiks teic: “Vienmēr saku, ka sociālais darbs ir sabiedrībā ļoti nozīmīgs. Un, ja kāds to nesaprot un neizprot, tas nenozīmē, ka mēs nedarām. Mēs darām pēc labākās sirdsapziņas un esam priecīgi par pozitīviem rezultātiem: kad redzam, ka cilvēku dzīves līmenis uzlabojas; situācijas, kurās cilvēki atrodas, uzlabojas; kā arī pēc pakalpojumu saņemšanas cilvēki mainās, uzlabojot dzīves kvalitāti. Tas dod to gandarījumu. Paldies visiem darbiniekiem, kas dara, bez viņiem nekas nebūtu iespējams. Gandrīz 30 gadus Latvijā sociālā sistēma attīstās, un, ja paskatās atpakaļ, sistēmā vērojama nozīmīga attīstība, neskatoties uz visām krīzēm: ekonomikas, kovidu un citām. Darbs turpinās, un viss notiek!”
