Daudzi lasītāji teikuši, ka sabiedrībā netrūkst negāciju un sliktu ziņu, tāpēc laikraksta lappusēs vēlētos lasīt kaut ko pozitīvu un gaišu. Tiesa, arī tad, ja izdodas šādus stāstus atrast, izrādās, ka sabiedrība tos nepieņem, bet meklē “skabargu cita acī”. Man nav izprotams, kādēļ cilvēkiem nav ticības labām lietām, tam, ka kāds dara labu tāpat vien – no savas gribas, negūstot labumu sev.
Minēšu piemēru. Pirms kāda laika rakstījām par uzņēmēju Ilgmāru Salmiņu no Līgatnes Skaļupēm. Stāstījām, kā viņš nesavtīgi palīdz divām ģimenēm grūtā brīdī ar pārtiku. Man gadījās ar Ilgmāru sazināties pēc publikācijas. To, ko viņš pastāstīja, ir grūti komentēt. Redz, cilvēki tagad domājot, ka viņš dodot šīm ģimenēm tikai vecu preci, kurai ir beidzies realizācijas termiņš. Rodas jautājums, no kā tad tas izspriests, ja publikācijā nevienā teikumā tāda informācija neizskanēja. Ilgmārs atzina, ka, “darot un palīdzot citiem, es palieku sliktais, saņemu negācijas un pārmetumus”.
Lai nu kā, pēc dzirdētā es nelikos mierā, tādēļ vēlreiz sazinājos ar ģimenēm, kas apliecināja, ka saņem tikai kvalitatīvus produktus, kuriem realizācijas termiņš nav beidzies.
Nav viegli izskaust iedomas, taču man liekas gaužām absurdi, ka tagad daļa Skaļupju iedzīvotāju principa pēc vairs nenāk uz Ilgmāra veikalu, uzskatot, ka viņš dāvinājis nocenotas preces. Interesanti, ko vietējie teiktu, ja Skaļupēs veikala vairs nebūtu? Tad viņiem maize un piens izmaksātu dārgāk, jo pēc produktiem būtu jābrauc uz Līgatnes centru. Šaubos, vai vēl kāds uzņēmējs gribētu ieguldīt naudu un darbu, lai uzturētu veikalu dažiem daudzdzīvokļu māju iemītniekiem. Manuprāt, iedzīvotājiem jāpriecājas, ka ir cilvēks, kurš ir uzņēmies to darīt.
Tā vien šķiet, ka daudziem tīk meklēt problēmas tur, kur to nav. Ja kādu interesē, ko citi liek uz galda, tad varbūt vajag pajautāt viņiem pašiem, kā tad ir ar pārtiku, nevis izdarīt nepamatotus pieņēmumus.
Un šis ir tikai viens no daudziem stāstiem. Nereti par cilvēku, kas citiem palīdz, dzirdam aizdomīgo jautājumu: “Kādu labumu viņš no tā gūst?” Kāpēc gan nevaram pieņemt un priecāties, ka ir cilvēki, kas nevar vienaldzīgi noraudzīties uz citu nelaimi? Ilze Fedotova
Komentāri