Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Šis stāsts nav par kultūras galvaspilsētu

Jānis Gabrāns
08:46
28.07.2021
7

Arī otrajā pieteikšanās reizē Cēsu iešana uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu beidzās pusceļā.

Kā rakstīts, šogad uz titulu pretendēja deviņas Latvijas pilsētas: Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Lie­pāja, Ogre un Valmiera. Starp­tautiskā žūrija lēma, ka uz otro kārtu tiek virzītas četras valstspilsētas: Daugavpils, Jūrmala, Lie­pāja un Valmiera.

“Druva” uzrunāja divus Cēsu darba grupas pārstāvjus par to, kas secināts, uzzinot lēmumu.

Cēsu Eiropas kultūras galvaspilsētas darba grupas vadītājs Atis Egliņš – Eglītis atzīst, ka secinājumi joprojām tikai minējumu līmenī, jo žūrijas slēdziens nav saņemts: “Man liktos saprotami, ka tas tiktu saņemts reizē ar žūrijas paziņojumu, kuras pilsētas tikušas tālāk. Citādi sāk rasties domas, ka žūrija cenšas slēdzienu pielāgot paziņotajiem rezultātiem. Ja tevi izraida no klases un tu zini par ko, ir daudz vieglāk, bet, ja nezini iemeslu, – sajūta nav patīkama.

Neatbildētu jautājumu daudz. Kāpēc tikai lielās pilsētas? Kā vērtēts mūsu programmas piedāvājums, vai uztverts tas, ko esam tajā ielikuši? Tāpat gribētu saprast, vai žūrijas komisijas vērtēja sagatavošanās procesu. Jau­tājumu daudz, bet, vai slēdziens sniegs visas atbildes, nav zināms, pieļauju, ka daži jautājumi paliks neatbildēti.”

Kad cēsnieki prezentēja savu piedāvājumu, kāda žūrijas pārstāve jautājusi, kāpēc pieteikumā runā par nākotni, bet ne par kultūrvēsturisko mantojumu. “Tas mani ļoti pārsteidza,” norāda A. Egliņš – Eglītis. “Nācās žūrijai norādīt, ka viņi laikam nav pamanījuši pieteikuma grāmatā ļoti daudz iekļauto par kultūrvēsturisko mantojumu, jau sākot no Livonijas laikiem, un, galu galā, pieteikumu prezentējām no viduslaiku pils Mestra zāles. Kur vēl vairāk kultūrvēsturiskā mantojuma! Visa mūsu pieteikuma koncepcija bija veidota, skatoties no vēstures nākotnē. Tas lika aizdomāties, vai žūrijas locekle, kas jautāja, vispār ir iepazinusies ar mūsu piedāvājumu.”

Šis ceļš noslēdzies, pieteikumu grāmata izstrādāta, kultūras programma sagatavota. Ko tālāk? A. Egliņš – Eglītis norāda, ka līdz rudenim pašvaldībā tikšot skaidrībā, kā programmu īstenot līdz 2027.gadam, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tā netiks nolikta atvilktnē: “Finansējums, iespējams, nebūs tik liels kā tad, ja Cēsis būtu Eiropas kultūras galvaspilsēta, bet pašreizējā situācijā mums arī nevajag tik vērienīgu pasākumu. Daudzas labas lietas var izdarīt arī ar mazāku finansējumu, izmantojot pārdomātus sadarbības modeļus. Katrā ziņā ļoti daudz var paveikt neatkarīgi no tā, ir uzvarētāju lauru vainags vai nav.

Ieguvumu no šī procesa daudz. Attīstīts plašs starptautisko kontaktu tīkls, kas lieti noderēs jaunu starptautisku projektu sagatavošanai. Viens no tādiem jau atbalstīts, sāksies septembrī. Tas ir projekts kopā ar Vācijas pilsētu Hemnicu, kas būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2025.gadā, un Timišoaru Rumānijā, kam šis tituls būs 2023.gadā.

Lielākais prieks šajā procesā, ka viss tapa pašu spēkiem, nepērkot pakalpojumu no malas. Man prieks par cēsniekiem un visiem, kam Cēsis sirdī, kuru iesaiste šajā procesā bija nenovērtējama un jūtama visā pieteikuma izstrādes laikā.”

Inga Cipe, viena no darba grupas komandas, atzīst, ka cerība uz iekļūšanu otrajā kārtā bijusi, tāpēc rezultātu uzzināšana bijis nedaudz dīvains mirklis: “Lai gan jau prezentācijas laikā žūrijas jautājumi vedināja uz lielām pārdomām. Vai kādu no vērtētājiem vispār interesē kultūras programma vai tikai infrastruktūra? Ne­manīju, ka kādam no žūrijas būtu interese, kas pilsētā šajā gadā notiks kultūras jomā. Manuprāt, absurdākais, ka kultūras galvaspilsētu vērtē tikai uz papīra, ne reizi to neapciemojot klātienē. Man nav pārliecības, ka žūrija bija iepazinusies ar mūsu pieteikuma grāmatu. To visu pārdomājot, ir sajūta, ka šis stāsts nav par kultūras galvaspilsētu, bet par Eiropas interesēm. Tur ļoti daudz politikas un ļoti maz kultūras.

Var jau būt, ka bijām solīti priekšā laikam, netrāpījām šajā golfa bedrītē, aizsitām par tālu. Iespējams, mūsu koncepts bija par dziļu, jau rakstot bija sajūta, ka varbūt vajag nedaudz piezemēties, bet negribējās kaut kādu parastu pilsētas svētku konceptu. Gribējās paraudzīties uz kādu tāl­ejošāku mērķi, uz 22.gadsimtu, jo bērni turpina dzimt un mēs nestrādājam tikai 2027.gadam.
Ja runājam godīgi, man šis kronis – kultūras galvaspilsēta – neko neizsaka, jau nākamajā dienā pēc rezultātu paziņošanas bija sajūta, ka nogāzies viens liels slogs. Protams, gandarījumam par paveikto, tikšana tālāk nāktu par labu, bet patiesībā nav arī nožēlas. Jo nekas jau nav beidzies, visu to, ko bijām ieplānojuši, turpināsim darīt. Varbūt tas nebūs ar tik lielu vilkmi finansiālā ziņā, bet vai vienmēr ir jāizdabā prasībām? Nenolikt visu malā, tas tagad ir mūsu izaicinājums, un naudu, ko būtu iztērējuši, lai sagatavotos otrajai kārtai, varēsim izlietot, lai jau drīzumā sāktu realizēt pieteikuma grāmatā minētās ieceres, projektus.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
43

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
40

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi