slēpošanas un atpūtas bāzes “Žagarkalns” īpašnieks
Īsā un neparastā ziema aizvadīta, un var izteikt pirmos vērtējumus. Galvenā atziņa, ka pie tik sliktiem laika apstākļiem rezultāti ir pārsteidzoši labi. Domāju, ka arī pārējās bāzes teiks līdzīgi. Ja decembrī biju nedaudz panikā, jo nebija sniega, nebija ziemas, tagad atkal uz visu raugos optimistiski. Šī ziema deva lielu pieredzi, ka arī šādos apstākļos ar mūsu piedāvātajām iespējām varam uzrādīt labus rezultātus. Šogad bāzi apmeklēja 45 tūkstoši slēpotāju, gadu iepriekš vairāk nekā 70 tūkstoši. Bet tā intensitāte, kas bija tajās nepilnajās desmit slēpošanas nedēļās, bija milzīga. Bija dienas, kad darbojāmies ar maksimālo jaudu, kad bija sajūta, ka visa Latvija ir uz kalna. Mūsu vinnests bija tas, ka varējām tajā intensitātes mirklī, kad visi gribēja slēpot, paņemt ļoti daudz cilvēku, jo mums ir 11 trases ar 13 pacēlājiem. Man teikuši, kam tik daudz pacēlāju, ja puse no tiem strādā tukšgaitā. Jā, bet tajā intensitātes brīdī visi pacēlāji bija pilni, un tas ļāva apkalpot maksimāli daudz klientu. Arī slēpotāji zināja, ka “Žagarkalnā” nevajadzēs gaidīt garās rindās, bet varēs izvēlēties pacēlāju, kur ātrāk tikt kalnā. Tas šajā īsajā ziemā mums ļāva arī finansiāli noturēties.
Palīdzēja arī tas, ka blakus sāka darboties “Ozolkalns”, un brīžos, kad viens trauks lija pāri, tas ielija otrā. Šī ziema pierādīja, ka bāzēm jāapvienojas, un to arī darīsim. Abas puses to sapratušas, un tagad nopietni strādājam pie sadarbības koncepcijas. Ceram jau nākamgad savienoties, labākajā gadījumā ar pacēlāju, sliktākajā ar “Skiibusu”, proti, ar busiņu, kas kursēs no viena kalna uz otru, lai cilvēks, nenovelkot slēpju zābakus, var nokļūt turp vai šurp. Ceram, ka izdosies ieviest arī vienotu biļeti.
Vēl viena būtiska lieta ir piedāvātais serviss. Ar gandarījumu varu teikt, ka servisa ziņā, ko nodrošinām uz kalna, varam mēroties ar servisu Eiropā. Sniega kvalitātes, trašu sakoptības ziņā, pacēlāji nav sliktāki, snovborda parks bija teicams, to atzina arī ārvalstu speciālisti. Mūsu iespējās esam to citronu izspieduši līdz maksimumam. Sasniegtais ir daudzu gadu rezultāts, un tas pa-veikts kopīgā darbā. Cilvēkiem, kuri strādā mūsu kompleksā, šie servisa kritēriji mums ir līdzīgi, tāpēc arī ir rezultāts. Komanda ir vietējie, tas apliecina, ka cēsnieki ir spējīgi radīt visaugstākā līmeņa atpūtas, izklaides un tūrisma produktu.
Iepriekšējos gados daudz investējām attīstībā, šogad, sakarā ar mazākiem ieņēmumiem, to nevarēsim atļauties. Ja būtu zinājuši, ka būs šāda ziema, iepriekšējā gadā varbūt nebūtu veikuši tik lielus ieguldījumus, bet to neviens nevarēja paredzēt. Mieru dod ziņa, ka zinātnieki tikuši skaidrībā par šo fenomenu, un visi ir atzinuši, ka tas ir El ninjo efekts. Nākamgad viņi prognozē pretējo, proti, varētu sekot aukstuma vilnis.
Tātad sliktāka ziema nav iespējama un, ja šādos apstākļiem esam izsprukuši sveikā, tas rada pārliecību, ka bizness ir pareizi nostādīts. Ir tikai viens – bet. Sešus mēnešus gadā uzņēmums ir rentabls – četrus mēnešus ziemā un divus vasarā. Tagad pastiprināti domājam, ko darīt atlikušos sešus mēnešus. Pašlaik ir tā, ka pusgadu pelnām, bet atlikušajā laikā – tērējam nopelnīto. Tāpēc nepieciešams radīt jaunu produktu. Uzlikt ziemā pacēlāju, uzšaut sniegu vai vasarā palaist laivas pa upi, tas nav sarežģīti, to var katrs, kam ir nauda. Bet izdomāt, kā strādāt rentabli arī oktobrī, novembrī, aprīlī, nav tik vienkārši. Idejas ir, strādājam pie vairākiem projektiem, kas saistīti ar atpūtas biznesu, tūrismu un izklaidi. Ir skaidrs, ka dabu cilvēks lietos vienmēr, tā allaž būs ejoša prece, un mūsdienu steigā pieprasījums pēc atpūtas dabā būs arvien lielāks.
Cēsu rajons ir pateicīgs šim biznesam, jo jau ir iestrādes, ir bāzes, tāpēc nebeigšu atkārtot un aicināt – tūrisms, atpūta un izklaide ir mūsu pilsētas nākotne, cēsniekiem vajadzētu strādāt šajā virzienā. Protams, jāatrod oriģinālas idejas, ko cilvēkiem piedāvāt, jo tūristu prasības arvien pieaug.
Arī mēs esam gatavi savu kompleksu pilnveidot un attīstīt, un redzējums ir skaidrs. Tuvāko divu, trīs gadu laikā ierīkosim vēl divas nogāzes. Skaistākā būs 500 metru garš nobrauciens līdz Gaujai, kas sāksies aiz distanču trases. Tur būs brīnišķīga ainava, esam iecerējuši uzbūvēt arī skatu torni, lai vasaru un ziemu varētu priecāties par apkārtni. Gribam izveidot arī vasaras rodeļtrasi 800 metru garumā. Tas ir dārgs ieguldījums, bet intensīvi meklējam stratēģisko investoru. Esam gatavi mūsu kompleksu pārvērst par akciju sabiedrību, jo man nav ambīciju visu paveikt vienam.
Dažu gadu laikā sāks darboties arī Vāļu kalns, kas pieslēgsies kopējam kompleksam. Tad būs stāvas un sportiskas nogāzes Vāļu kalnā un Ozolkalnā, Žagarkalna komplekss iesācējiem un ģimenēm, būs pilns spektrs. Tad būsim lielākie Baltijā, un te būs izveidots patiešām augsta līmeņa kalnu slēpošanas komplekss ar atbilstošu servisa līmeni.
Saprotu,
tautā runās, ka Žagars atkal izcērt kokus. Jā, tas ir tas mūžīgais jautājums, kas noderīgāks – vai zaudēta viena neliela meža josla, iegūstot vietu, kur slēpot, pa-staigāties, baudīt atpūtu dabā. Vai atstāt džungļus, kam neviens cauri netiek un kur neviens neiet. No bioloģiskā viedokļa, protams, labāk ir džungļi, bet no antropoloģiskā viedokļa tas ir strīdīgs jautājums. Cilvēks arī ir dabas sastāvdaļa, un viņam ir tiesības uz kaut kādu zonu, kur realizēt savu vēlmi atpūsties.
Protams, ekstrēmisms nav labs ne tiem, kuri saka, ka visu vajag izcirst pa tīro, ne tiem, kuri saka, ka pilnīgi neko nedrīkst aiztikt. Ir jāatrod saprātīgs kompromiss.
Somijas speciālisti, kuri orientējas vides jautājumos un strādā šajā jomā Eiropas mērogā, atzina, ka mūsu galvenā vērtība ir izveidotā ainava. Viņi uzsvēra, ka panākts labs plašums un teicama ainava. Tas deva pārliecību, ka mūsu uzsāktais darbs ir pareizs. Pierakstījis Jānis Gabrāns
Komentāri