Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Sentimentāla noskaņa

Māra Majore - Linē
17:23
16.06.2015
18

Šajā vējaini politiskajā laikā, kad apstiprināts jauns prezidents, manas domas aizlidoja pie pavisam cita temata. Pie apsveikuma kartītēm.

Apsveikuma kartītes ir jauks veids, kā iepriecināt un sumināt kādā īpašā notikumā, svētkos. Gadu gaitā sakrājas daudz šādu kartīšu, un daļa no tām, vismaz mūsmājās, tiek noglabātas piemiņai.

Pavisam nesen, kārtojot atvilktnes, nejauši atradu kādu īpašu kartīti. Tā bija mīļa, skaista, ko mamma man bija uzdāvinājusi desmit gadu jubilejā. Turklāt – tā bija skanošā kartīte. Pat pēc 20 gadiem tā aizvien skan. Izdzirdot mazo apsveikuma dziesmiņu, jāatzīst, ka pārņēma ļoti sentimentāla sajūta. Šķiet, skaidri atminos prieku par kartīti, kad mamma to uzdāvināja. Pat tagad tā sajūsmina, bet tolaik skanoša kartīte bija pavisam kas neparasts.

Sentimentāli jauki ir pārlasīt pirms daudziem gadiem saņemtas apsveikuma kartītes. Visas jau diemžēl nav saglabātas, ja būtu, tad šim nolūkam būtu jāatvēl liela vieta, jo gadu gaitā to ir sakrājies daudz. Mūsdienās gan cilvēki diemžēl ir kļuvuši daudz kūtrāki kartīšu dāvināšanā, sūtīšanā pa pastu. Protams, ir jau ērti aši uzrakstīt īsziņu, e-pastu vai nosūtīt vēstulīti kādā no sociālajiem portāliem. Arī tas, nenoliedzami, ir personisks sveiciens, tomēr ar roku rakstītajos apsveikumos ir kas atšķirīgs, kas ļoti vērtīgs.

Jāatzīst, ka pati arī esmu slinka šajā ziņā. Lielākoties kartītes izsūtu Ziemassvētkos, dažreiz Lieldienās un citos svētkos. Tomēr apņēmības pilna domāju, ka to vajadzētu darīt biežāk. Tā teikt – lai iepriecinātu sevi, rakstot personisku apsveikumu, lai iepriecinātu apsveikuma saņēmēju, jo ir taču tik jauki pa pastu saņemt tieši tev domātu kartīti. Aizdomājos par paradumu pie dāvanām pielikt arī kartīti. Dažkārt ikdienas steigā uzrakstam vien “Apsveicu!” , labi, ja vēl piemeklējam kādu atbilstošu dzejoli, citātu. Tomēr cits smeķis ir tad, ja pie visa šī pievienojam vēl arī ko īpašu no sevis. Pārdomas, vēlējumus, paši savus domugraudus. Tad ierastā apsveikuma kartīte kļūst vēl īpašāka, tāda, kuru saglabāt gadiem un šad tad pārlasīt. Tā, piemēram, aizvien sentimentāli glabāju novēlējumus, ko esmu saņēmusi bērnu un jauniešu nometnēs – vairākās nometnēs bija teju vai tradīcija noslēgumā rakstīt novēlējumu, ko īpašu katram nometnes dalībniekam. Dažas šādas novēlējumu lapiņas aizvien ir ārkārtīgi jauki pārlasīt, lai gan pagājuši daudzi gadi un, iespējams, rakstītājs nav satikts ļoti sen. Tomēr – patiesi vārdi, no sirds rakstīti vēlējumi nebeidzami izstaro mīļumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi