Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, kādas pārmaiņas nepieciešamas sociālajā jomā, un vētījot, ka nedrīkst būt tā, ka jauniem cilvēkiem maksā nepietiekami un viņi aizbrauc strādāt citur, turklāt zemās algas ietekmē arī pensiju apmēru. Un tieši jaunā paaudze, kas ir darbaspējīgā vecumā, maksā nodokļus, no kuriem veidojas tik būtiskais sociālais atbalsts. Arī nevalstiskās organizācijas, kuras strādā ar jauniešiem, redz, cik būtiski šī vecuma bērniem ir neizslīdēt caur pirkstiem dažādām sistēmām, nepalikt nepamanītiem, jo laikus neatrisinātas problēmas kļūst par visas sabiedrības problēmu. Jauniešus ir svarīgi redzēt, dzirdēt, tāpat svarīgi piedāvāt viņiem nepieciešamo, nevis tikai norādīt, ko viņiem vajadzētu vai nevajadzētu darīt.
Kā punkts uz i bija Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pirms svētkiem paustais politiķiem, ka jauniešiem ir jābūt prioritātei, un atgādinājums, ka pērn 27 tūkstoši jauniešu 15-29 gadu vecumā nekur nemācījās un nestrādāja, kas nozīmē, ka kaut kas ir izdarīts nepareizi. Viņš skaidroja, ka jaunieši nemācās gan tāpēc, ka nevar to atļauties, gan neatrod sev interesējošo specialitāti, vai arī viņus neapmierina izglītības kvalitāte. Prezidents arī uzsvēra, ka nevar demogrāfiju stutēt vien ar pabalstiem, jo, ja jaunieši neredzēs iespējas Latvijā pilnveidoties un dzīvot labu dzīvi, viņi brauks prom.
Jāteic, ka jau gada sākumā labklājības ministrs Uldis Augulis vēstīja, ka “būtiski ne tikai veicināt dzimstību, bet arī rūpēties par reproduktīvā vecumā esošiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu veselības uzlabošanos, dzīves kvalitāti, veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū, kā arī saņemtu pakalpojumus bērnu un vecāku aprūpei”. Bet, protams, viens ir redzēt, ka ir kādas problēmas, otrs – spēt tās arī risināt.
Man spilgti atmiņā iegūlusi pērn novembrī Priekuļos notikusī domnīca “Vēlās brokastis ar savējiem. Kā sadarboties paaudzēm”, kur tikās skolēni ar senioriem, veidojās kopības sajūta, bija pieredzes apmaiņa un visi bija gandarīti par šo satikšanos. Gribētos, ka tāds tilts starp paaudzēm kļūtu arvien plašāks, bagātinot visus. Daļa jauniešu jūtas pazaudējušies, nerod savu vietu, bet seniori var stiprināt viņu piederības sajūtu Latvijai, arī palīdzēt mācībās, palīdzēt saprast, ko darīt dzīvē, kādu ceļu iet, tāpat arī sniegt palīdzīgu roku, darba gaitas uzsākot. Savukārt jaunieši ar savu jaunības vitalitāti un enerģiju senioriem dod īpašu prieku. Un tālāk ir arī pašvaldības un valsts uzdevums nodrošināt jaunajai paaudzei atbilstošu izglītību, sniegt atbalstu uzņēmējiem, kas pieņem darbā jauniešus bez pieredzes, radīt apstākļus, lai jaunietis būtu ieinteresēts strādāt oficiāli, sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām, kas var palīdzēt tiem, kuri tomēr nonākuši grūtībās. Pieņemtie lēmumi var šķist nemanāmi, bet būtiski, ka tie balstīti ilgtermiņa redzējumā.
Komentāri