Piektdiena, 14. februāris
Vārda dienas: Valentīns

Sarkano siržu diena

Anna Kola
17:48
20.02.2022
25

Ik gadu 14.februārī pasaule atzīmē Svētā Valentīna dienu.

Citviet šī tradīcija ieņem stabilu vietu starp svētku dienām jau diezgan sen, pie mums – ne tik ļoti, tomēr pēdējos pārdesmit gados arī Latvijā gan redzam sirsniņveida preces veikalos, gan dzirdam un manām pasākumus un idejas, kas veltītas tieši šai dienai. Valentīna dienas pirmsākumi meklējumi kādā leģendā par kristiešu svēto, un pati leģenda ir tik daudziem noslēpumiem apvīta, ka vairs jau laikam nevaram būt īsti droši par to, cik daudz no tās tiešām ir noticis īstenībā. Ir zināms, ka februāris jau senāk ir bijis mīlestības mēnesis un Va­lentīna dienas ideja sakņojas gan kristīgajā, gan seno romiešu tradīcijā. Katoļu baznīca atzīst vismaz trīs dažādus svētos ar vārdu Valentīns, visi bijuši kristīgie mocekļi. Viena no leģendām vēstī par mācītāju, kas savu misiju pildīja Romā mūsu ēras trešajā gadsimtā. Kad imperators Klaudijs II nolēma, ka vientuļi vīrieši bija daudz labāki karavīri par tiem, kam bija sievas un ģimenes, viņš aizliedza jauniem vīriešiem precēties. Valentīns Klaudija pavēli uzskatīja par absurdu un klusībā turpināja salaulāt jaunos mīlniekus. Kad Valentīna pretlikumiskā darbība nāca gaismā, Klaudijs II viņu sodīja ar nāvi. Citi uzskata, ka tas patiesībā bijis Svētais Valentīns no Terni, vienkāršs mācītājs, kurš arī mira zem Klaudija II varas rokas. Vēl vienā versijā stāstīts par Valentīnu, kurš dzīvību zaudēja, cenzdamies palīdzēt kristiešu ieslodzītajiem izbēgt no skarbajiem romiešu cietumiem, kur tie bieži tika spīdzināti.

Lai gan Valentīna dienas patiesā izcelsme joprojām ir mīklaina, visi stāsti ir vienlīdzīgi tai ziņā, ka tajos galvenais uzsvars ir uz līdzjūtīgu, varonīgu un – vissvarīgāk – romantisku tēlu. Vidus­laikos, iespējams, tieši šīs reputācijas dēļ Valentīns bija kļuvis par vispopulārāko svēto Anglijā un Francijā. Domas dalās arī par to, kāpēc tieši 14.febru­āris. Dažuprāt, šis datums saistāms ar Valentīna nāves vai apglabāšanas dienu, citi savukārt pauž pārliecību, ka šis datums – kā liels skaits citu kristīgo svētku dienu – izvēlēts ar mērķi izmantot pagānu Luperkāliju, kas bija auglības festivāls, kas norisinājās par godu seno romiešu dievam Pānam. Francijā, Anglijā un citviet Eiropā februāra vidus sakrīt ar to laiku, kad pavasari piedzīvo arī putni – tie uzsāk pārošanās sezonu.

Vissenāko Valentīna dienas kartīti rakstījis Orleānas hercogs Šarls 1415.gadā savai sievai, būdams ieslodzīts Londonas Tauerā. Visā rietumu pasaulē Valentīna diena jau bija ieguvusi popularitāti līdz 18.gadsimta vidum, kad ar maziem veltījumiem kartīšu veidā apmainījās ne vien laulības iecerējušie, bet arī draugi, radinieki no visām sociālajām šķirām. Deviņpadsmitā gadsimta beigās apritē jau sāka parādīties drukātas kartītes. Pie mums, Latvijā, šo svētku dienu palēnām sāka iepazīt tikai pēc neatkarības atjaunošanas. Kā jau vairums no rietumiem pārņemto tradīciju, arī šī mūsu mentalitātei visdrīzāk tomēr šķiet sveša, nepierasta, lielāko popularitāti tā ieguvusi jauniešu vidū – līdzīgi kā rudenī atzīmējamais Halovīns. Ne mazums reižu ir dzirdēts, ka gan Valentīna diena, gan Halovīns ir sveši svētki, mums tie neder un nepiestāv, jāiztiek ar to, kas mūsu baltu folklorā ir. Viedokļi ir dažādi, tomēr viens ir skaidrs – ko gan sliktu šī svētku diena var nodarīt? Negribam – nesvinam, tomēr lieku reizi nav par skādi atcerēties, ka tuvajiem var pateikt ko jauku un parādīt, ka viņus mīlam. Var jau būt, ka dažiem no mums tas izdodas bieži un tam nav vajadzīga speciāla atceres diena, bet pieļauju, ka ir arī tādi darba noslogotie, ikdienas dzīves skrējiena pārņemtie ļaudis, kam izskrien no prāta lieku reizi atgādināt saviem tuvajiem, cik tie ir svarīgi. Lūk, tam arī noder šī diena! Sirsniņas veikalu skatlogos vai rožainu puķu buķetes salonos noteikti kādam liks iedomāties par to, kāpēc gan neiepriecināt kādu sev tuvo cilvēku!

Pētījumi gan rāda, ka ne viss ap Valentīna dienu ir tik pozitīvs. Pastāv problēma pastiprināt pamestības un norobežotības izjūtas cilvēkos, kas ir vientuļi. Valentīna dienā liela uzmanība veltīta “pāriem”, otrajām pusītēm, un tieši tas rada kā pozitīvu, tā negatīvu pārdzīvojumu līdzi svētku dienai ar skaisto nosaukumu. Valentīna diena tika atzīmēta jau manā skolas laikā (pirms gadiem divdesmit, divdesmit pieciem) ar slepenām vēstuļu kastītēm, balsošanām par, piemēram, izskatīgāko skolas puisi vai meiteni. Un jāatzīst, ka jau tolaik lielais vairums šīs iespējas neizmantoja nopietni – lai kādu tiešām iepriecinātu vai paslavētu, bet drīzāk lai pajokotu cits par citu. Jau tolaik visas šīs aktivitātes noteikti radīja zināmu spriedzi nevienam vien audzēknim. Mūsdienās Valentīna diena kļuvusi arī par mārketinga instrumentu, pievilinot pircējus ar īpašām atlaidēm un akcijām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai mācītos autorizēties elektroniski, jāautorizējas … elektroniski

20:22
12.02.2025
24

Vai otrdienas rītā nevajag mazu devu, par ko pasmaidīt? Noderēs taču! Smaidam piedāvātais gan būs saprotams tikai cēsniekiem un tiem, kas no Cēsīm kaut kur dodas ar sabiedrisko transportu. Lūk, no 10.februāra maršrutā Kalnmuiža-Cēsu autoosta-Priekuļi vairāki reisi tiks sākti no pilsētas centra pieturas “Stacija”. Līdz šim pietura bija Cēsu autoosta, un Autotransporta direkcija ziņo, ka […]

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
19

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
34

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
41

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
26

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
32

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
21
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
43
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
30
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
29
2
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi