dzīvokļu apsaimniekošanas kooperatīva ”Birzītes 6” pārvaldniece
Kooperatīva sešās mājās ir 334 dzīvokļi, 187 īpašnieki ir kooperatīva biedri. Septiņi dzīvokļi joprojām nav privatizēti. Tātad 57 procenti dzīvojošo ir mūsu biedri.
Ar katru gadu aizvien mazāk kooperatīva darbā iesaistās pilnvarotās personas. Acīmredzot aktīvākie cilvēki ir ļoti aizņemti, nodarbināti savās darba vietās, aizvien mazāk ir to, kuri brīvo laiku vēlas veltīt sabiedriskajām aktivitātēm. Pierod pie tā, ka par jebkuru darbu jāsaņem atlīdzība, taču pilnvarotajām personām tāda nav paredzēta. Šobrīd šie cilvēki aktīvi darbojas divās mājās.
Valdes locekļiem jau ir lielāka atbildības sajūta. Viņi acīmredzot ir mūsu sabiedrības aktīvākie, kuri spēj un vēlas redzēt tālāk par sava dzīvokļa slieksni. Par to man liels prieks, bez šiem trakajiem kooperatīvs nepastāvētu. Protams, valdes sēdēs nereti uzvirmo spēcīgas kaislības un strīdi, taču tajos dzimst tā mums vajadzīgā patiesība, un pie kopēja lēmuma nonākam vienmēr. Kooperatīva biedru lielākā daļa valdes locekļiem uzticas, par to liecina tas, ka 55 procenti no viņiem ir ievēlēti atkārtoti. Daži atteicās paši vēlreiz kandidēt.
Māju vecākie strādā dažādi, vairāk vai mazāk aktīvi. Puse no viņiem kooperatīva darbības piecos gados ir nomainījusies, paši atteikušies vai zaudējuši iedzīvotāju uzticību.
Sapulces notiek pēc māju vecāko iniciatīvas vai kooperatīva valdes ieteikuma. Ja uzaicina mani, es piedalos, informēju par saimniecisko darbību, atbildu uz jautājumiem. Taču māju sapulces var notikt bez manas vai valdes priekšsēdētāja piedalīšanās, jo ir jautājumi, kas ir tikai dzīvokļu īpašnieku ziņā un pašiem izlemjami. Pie manis nonāk visi māju kopsapulču protokoli, tad arī uzzinu, kas sapulcē lemts, kādi darbi mājā jāveic.
Ar kopsapulcēm ir sarežģītāk, jo lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku tās neapmeklē. Mums nav izveidojusies māju kopīpašuma pārvaldīšanas kultūra. Līdz ar to apsaimniekotājs pilnvērtīgi nevar veikt savas funkcijas. Domāju, ka tai vajadzētu būt arī valsts funkcijai – izglītot dzīvokļu īpašniekus, ka viņi ir saimnieki visā kooperatīvā, ne tikai dzīvokļa četrās sienās, bet arī kāpņu telpās, pagrabos, uz jumta, apkārtējā teritorijā, zemē zem mājas. Tā ir problēma ne tikai mums, bet visā valstī. Jebkuram apsaimniekotājam, gan profesionālai firmai, gan dzīvokļu kooperatīvam, jārēķinās ar dzīvokļu īpašnieku viedokli un prasībām, taču lemt spējīgu kopsapulci sasaukt ir grūti vai pat neiespējami, tāpēc daudzus lēmumus pieņemt nevar vai to pieņemšana kavējas. Tajā pat laikā jebkurš dzīvokļa īpašnieks civiltiesiskā kārtībā var apstrīdēt apsaimniekotāja organizētos izdevumus, kas neskaitās nepieciešamie (jumta remonts, logu iestiklošana kāpņu telpās), bet ir tā saucamie derīgie un greznuma izdevumi (smilšu sagāde rotaļlaukumos, iekšpagalmu asfaltēšana, melnzemes un zāliena sēklu iegāde…).
Tāpēc bieži vien valde riskē un pieņem lēmumus savas kompetences robežās par iekšpagalmu sakārtošanu, rotaļu laukumu labiekārtošanu. Kad iecere īstenota, lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku ir gandarīti par paveikto. Lielākus remontdarbus katrai mājai saskaņojam kopsapulcē.
Pašlaik mums ir viens lielāks parādnieks, parāda atgūšana prasīs ilgāku laiku, jo pēc iepriekšējā īpašnieka nāves īpašumtiesības nav sakārtotas un mantinieks izturas bezatbildīgi. Ziema mūs lutināja ar siltu laiku, tāpēc parādnieku ir maz un parādi nav lieli.
Kooperatīva teritorija ir liela. Tāpēc daudz darba ir mūsu divām sētniecēm. Daudzi dzīvokļu īpašnieki vairāk uztraucas par sētnieču neizdarīto, bet nekad nevēršas pret piegružotājiem, neaizrāda bērniem un pieaugušajiem. Gadījās, ka Jaunajā gadā pa logu pat izmeta televizoru kā Itālijā. Kādu laiku neļāvu sētniecei savākt televizora atliekas, jo cerēju, ka vainīgajam pamodīsies sirdsapziņa. Taču tas nenotika. No viena nama nereti atkritumus solīdi maisiņos izmet pa logu.
Lielu problēmu sagādā lielgabarīta mantas. Daudz ko mums piegādā no tuvajiem garāžu kooperatīviem un privātmājām. Šķiet, ka tur dzīvo tik trūcīgi cilvēki, kas nevar atļauties atkritumus izvest par saviem līdzekļiem, bet nakts tumsā lavās ar savu nolietoto inventāru pie mūsu māju atkritumu tvertnēm, lai tur to atstātu un ietaupītu dažus latus. Šī ir visu apsaimniekotāju problēma, kaut daudzas firmas nodrošina atkritumu aizvešanu.
Par atkritumu izvešanu mums noslēgts līgums ar firmu ”Ragn Sells”, ar sadarbību esam apmierināti. Pagrabi ir pietiekami atbrīvoti no krāmiem, tas veikts pavasara lielajās talkās, kad iedzīvotājiem sagādājam lielgabarīta atkritumu konteinerus un nevajadzīgie priekšmeti tiek aizvākti. Pagrabi arvien mazāk tiek izmantoti kādreiz domātām vajadzībām. Retais audzē un vāc dārzeņus, konservē, gatavo krājumus ziemai. Daļai pagrabu nav vairs pat atslēgu. Jādomā, kā nevajadzīgos pagrabus turpmāk izmantot. Varbūt jātaisa dzīvokļi (smejas).
Mums ir savs santehniķis un remontstrādnieks. Par atsevišķu darbu veikšanu slēdzam līgumus ar firmām un individuālā darba veicējiem. Nesen noslēgts sadarbības līgums ar profesionālu celtniecības firmu, kas nodrošinās kvalitatīvu un savlaicīgu darbu veikšanu.
Aktuāls ir mašīnu stāvvietu jautājums. Mūsu teritorijā ir liela zaļā zona, kuru pilsētas dome neatļauj samazināt, lai ierīkotu stāvvietas. Tāpat jāievēro būvnormatīvi, kas nosaka, kādā attālumā no māju logiem tās var atrasties un cik automašīnām paredzētas. Automašīnu ir daudz, to darbināšana, īpaši ziemā no rītiem, pie tam ilgu laiku, traucē iedzīvotāju mieru.
Pagājušajā gadā vienā mājā nomainīti apkures sistēmas ventiļi, viena ņēma kredītu un nomainīja jumta segumu un visus kāpņu telpu logus, divām mājām atjaunotas betona apmales lietus ūdeņu novadīšanai, vienā namā kāpņu telpās iekārtots automātiskais apgaismojums. Divām mājām papildināts iekšpagalmu apgaismojums.
Dažkārt radies iespaids, ka kooperatīvā ir daudz neapmierināto. Taču īpaši neapmierinātos nevaru nosaukt, jo iedzīvotāji kļūst nemierīgi tad, kad viņiem ir kāda neatrisināta problēma (darbā, attiecībās ar tuviniekiem, veselībā). Tiklīdz problēma atrisināta, mainās viņu attieksme pret kooperatīva vadību. Ja kāds pazaudē darbu, nereti kļūst kā nervu kamols, meklē citus vainīgos. Ja darbs atkal atrodas, vairs nejaucas kooperatīva lietās un kļūst mierīgs. Neapmierinātības galvenie iemesli ir nepietiekams siltums dzīvokļos. Taču dažkārt vēlas siltu dzīvokli, bet paši neko nav darījuši, lai to siltinātu. Jāņem vērā, ka visas mājas savulaik celtas, nedomājot par siltuma taupīšanu, daudz kas tajās jāpārveido vai pilnībā jānomaina.
Iedzīvotāji dažkārt neapmierināti ar kaimiņu vai viņu bērnu uzvedību, par dzīvnieku turēšanas noteikumu neievērošanu, par netīrību kāpņu telpās, kaimiņu veiktajiem remontiem.
Birzes ielas mājā tika veikta siltināšana, ar to apmierināti visi nama iedzīvotāji. Šīs mājas iedzīvotāji mitinās lielākā komfortā nekā pirms tam. Maksa par viena kvadrātmetra apsildīšanu samazinājusies par 16 santīmiem.
Vajadzētu siltināt visas mājas, jo tas ir vienīgais veids, kā saglābt 70. un 80. gados celto dzīvojamo fondu. Kooperatīva pārvalde cenšas palīdzēt sapulču organizēšanā, iedzīvotāju informēšanā, taču lēmums par kredīta ņemšanu siltināšanai jāpieņem pašiem dzīvokļu īpašniekiem.
Mums ir laba sadarbība ar pilsētas domi, neesmu šeit sastapusies ar neatsaucīgiem darbiniekiem. Visus jautājumus esam nokārtojuši korekti. Sadarbojamies ar pašvaldības policiju, ja kaut ko neesam laikus un pareizi izdarījuši, pirms saņemam soda sankcijas, tiekam brīdināti. Uzskatu, ka tā ir pareiza prakse. Pa reizei kopā ar citiem apsaimniekotājiem tiekamies patērētāju interešu aizstāvības klubā ”Aizstāvis”, kur pārrunājam sasāpējušos jautājumus, dalāmies pieredzē. Nereti nākas sazināties ar kolēģiem pat citās pilsētās, kad pietrūkst padoma. Sadarbojamies ar ”Mājokļu aģentūras” speciālistiem Rīgā un Valmierā, apmeklēju viņu organizētos seminārus.
Nobeigumā vēlreiz gribu uzsvērt, ka mūsu kooperatīva darbā nav otras tik svarīgas problēmas kā siltumenerģijas taupīšana. Pierakstījis Verners Rudzītis
Komentāri