Skatoties, kas ļaudīm jāpiedzīvo un jāpārdzīvo, lai saņemtu valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus, nepamet sajūta, ka arī šajā jomā esam iebraukuši pamatīgās auzās. Arī ministrs, kuram vienu brīdi daudz svarīgāka bija cīņa pret bulciņām skolu kafejnīcās, nav nācis ar kādu skaidru un konkrētu redzējumu situācijas uzlabošanai, kuru tiešām varētu ieviest. Tā vietā ir ieceres, kompleksie pasākumi un citi principi, kas ir tikai uz papīra vai ministra domās. Latvijas Radio raidījumā viņš atzinis, ka “ļoti daudzas lietas varētu uzlabot pat bez papildu naudas”. Ministraprāt, situāciju “var un vajag mainīt”, tāpēc izstrādāta virkne priekšlikumu, kas ar nozarē strādājošajiem tiks apspriesti vistuvākajā laikā. Zinot lietu apriti mūsu valstī, milzīgo birokrātiju, politiskās intereses un ko tik ne vēl, šis “vistuvākajā laikā”, visticamāk, ievilksies uz nenoteiktu termiņu. Un bez papildu maksas uzlabojamās lietas rezultātā maksās daudz.
Vai kāds atceras, kad sākās bēdīgi slavenā e-veselības projekta ieviešana? Valsts kontroles pagājušā gada ziņojumā lasāms, ka kopš projekta uzsākšanas pagājuši deviņi gadi (no 2007. gada) un Veselības ministrija projektā ieguldījusi 14,5 miljonus eiro, tomēr plānotā informācijas sistēma un plānotie e-pakalpojumi lietotājiem joprojām nav pieejami. Tas absolūti nemaz nedod pārliecību, ka arī citas plānotās reformas izdosies ieviest ātrā tempā, visticamāk, viss nobremzēsies ministrijas gaiteņos. Jau sen Latvijā runā par obligātās veselības apdrošināšanas modeļa ieviešanu. Arī te tālāk par runām tikuši neesam, tiesa, ministrs atzinis, ka jaunā valdības deklarācijā ierakstīts, ka tas jāievieš, tāpēc jauno modeli plāno izstrādāt šogad, nākamgad to izmēģināt un ieviest uz Latvijas simtgadi – 2018. gadā. Ja tas izdosies, tas būs Ginesa rekorda cienīgs notikums, bet nezin kāpēc ir pamatotas aizdomas, ka tā nenotiks. Katrā ziņā, liekot likmes, es noteikti liktu uz lauciņa – nē.
Ik pa laikam dzirdams par kādiem jauniem risinājumiem, ko vajadzētu izmēģināt, paeksperimentēt, bet visi šie mēģinājumi, eksperimenti diemžēl notiek uz “dzīviem cilvēkiem”, kuriem no tiem veselība labāka nekļūst. Varbūt vienreiz skaidri pasakām, ka mums ir maksas medicīna, bet nē, mēģina to deķīti raustīt uz visām pusēm, lai gan absolūti skaidrs, ka visiem nepietiks.
Vēl kādas pārdomas šajā sakarā. Skatoties uz rindām, kurās ļaudis, lielākoties vecāka gadagājuma, stāv stundām, domāju, kā pie valsts apmaksātās medicīnas tikt strādājošajiem? Tiem, kuri godīgi maksā sociālos nodokļus, bet kuriem nav laika stāvēšanai rindās? Tiem, visticamāk, paliek tikai maksas medicīna un arvien sarūkoša vēlme maksāt nodokļus, ja no tā nav atdeves.
Komentāri