Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Reliģiskās interpretācijas

JĀNIS BUHOLCS
12:22
08.06.2016
9

Pagājušajā nedēļā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) sinode grozīja Satversmi, tādējādi liedzot iespēju ordinēt sievietes mācītāja amatā. Šis notikums ir izraisījis visai plašas diskusijas arī ar baznīcu tieši nesaistītajā sabiedrības daļā – ko par šādu normu domāt mūsdienās.

Kristīgajai baznīcai Latvijas sabiedrībā ir visai liela ietekme. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas apkopoto statistiku luterāņi ir lielākā konfesija, un tās draudzēs 2013. gadā bija gandrīz 713 tūkstoši cilvēku. Otra lielākā konfesija ir katoļi ar teju 390 tūkstošiem draudžu locekļu. Nākamie ir pareizticīgie ar 370 tūkstošiem. Dažādi garīdznieki ir itin plaši redzami un dzirdami medijos, viņi piedalās arī dažādos valstiski svarīgos pasākumos. Līdz ar to ir gluži likumsakarīga plašāka sabiedrības interese par to, kas notiek šajās organizācijās – tas, kā baznīca interpretē dažādus jautājumus, ietekmē arī to, ko daļa sabiedrības par šiem jautājumiem domā. Sieviešu ordinācijas tēma ir kas vairāk par baznīcas iekšējo lietu. Gluži tāpat kā baznīca izsaka viedokli par dažnedažādākajiem jautājumiem sabiedrībā, arī sabiedrībai – tai skaitā tās nereliģiozajai daļai – ir tiesības vērtēt baznīcas darbu.

Iesākumā ir jāatzīmē, ka LELB ir tiesības izvēlēties, kāda kārtība šajā baznīcā būs – vismaz kamēr nav runa par klajiem noziegumiem (tiesa, attiecīgo lēmumu var uzskatīt par diskrimināciju pēc dzimuma, kas arī ir aizliegta, bet lai nu šoreiz paliek). Konkrētā organizācija ar lielu balsu pārsvaru ir paziņojusi, ka mācītāja amatā sievietes tā redzēt nevēlas.

Jautājums līdz ar to ir ne tik daudz par to, vai šāds lēmums ir pieļaujams, bet gan – vai organizācija to var atļauties. Proti, ikvienai organizācijai ir jādomā arī par to, ka ar savu rīcību ir iespējams dalībniekus ne tikai piesaistīt, bet arī atbaidīt. Ja konkrētā organizācija sāktu uzspiest tādas normas, kas ir klajā pretrunā ar pašu sekotāju izpratni par labo un ļauno, pieļaujamo un nepieļaujamo, tad šī organizācija zaudētu savu pievilcību sekotāju acīs.

Tas tā varētu būt teju jebkuras organizācijas gadījumā, taču, ja runājam par reliģisku konfesiju, tad jautājums ir krietni sarežģītāks. Baznīca nevar tā vienkārši atteikties no tā, ko ir sludinājusi vakar, turklāt tā pretendē uz sekotāju vadīšanu, nevis paļaušanos uz sekotāju noskaņojumiem. Organizācijai, kas uzsver sevis sludinātās mācības pārlaicīgumu, mainoties ir pamats būt ļoti piesardzīgai, un ir jāseko līdzi, lai jauninājumi nemainītu tās kodolu. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka izmaiņas ir iespējamas. Jau tas vien, ka jautājums par sieviešu ordinēšanu bija balsojams, nozīmē, ka tīri teorētiski iznākums būtu varējis būt citāds.

Katolicismā spilgts pārmaiņu piemērs tam ir Vatikāna II koncils, kas notika no 1962. gada līdz 1965. gadam un tika sasaukts, lai apskatītu attiecības starp katoļu baznīcu un mūsdienu pasauli. Tā laikā tika formulēta virkne reformu – taču ir arī tādi katoļi, kas šīs reformas tā arī nepieņem. Tiesa, jautājumā par sieviešu mācītājiem Vatikāna viedoklis saskan ar LELB.

Ir saprotams arī tas, ka jautājums par sieviešu ordināciju nav tikai atsevišķu garīdznieku viedoklis, kas balstīts kādos personiskos apsvērumos. Gan katoļi, gan luterāņi liek galdā Bībelē pamatotus argumentus, kāpēc atbilde uz jautājumu ir šāda. Un vai tad kārtīgs kristietis var rīkoties pretrunā ar Svētajiem rakstiem?

Taču vienlaikus nav tālu jāmeklē piemēri, ka dažādi jautājumi, ieskaitot sieviešu ordināciju, tiek skaidroti atšķirīgi. Pajautājiet LELB konkurējošajai organizācijai – Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai ārpus Latvijas (LELBĀL), kura sievietes ordinē, – un arī viņi sniegs rakstos pamatotu atzinumu, ka tas tomēr ir iespējams. Turklāt viņi nebūt nav vienīgā reliģiskā organizācija, kam nav problēmu ar sievietēm mācītājām. Dažādās konfesijās un reliģiskos novirzienos viedoklis nesakrīt par dažādiem jautājumiem, taču šoreiz īpaši izceļams ir aspekts, ka radikāli atšķirīgs viedoklis var būt pat vienas konfesijas pārstāvjiem.

Tas savukārt liek saskatīt mūsdienīgu ainu. Kristietība (un ne jau tikai tā) gadsimtiem ilgi ir pretendējusi uzturēt morāla absolūtisma lāpu un sniegt cilvēkiem atbildes par to, kādai būtu jābūt pasaules kārtībai un kas ir labi un kas – slikti. Taču tanī pašā laikā situācija piedāvā cilvēkiem brīvību šos jautājumus vērtēt pašiem. Ticīgie, kuru acīs LELB ir pārāk arhaiska, var iet uz LELBĀL vai uz vēl kādu citu baznīcu. Reliģiskie atzari katrs atsevišķi joprojām domā, ka skaidri zina, kādai ir jābūt vienīgajai pareizajai pasaules kārtībai. Taču, lai kā arī šiem atzariem pašiem tas nepatiktu, ticīgajiem ir izvēles iespējas starp šiem dažādajiem skaidrojumiem un konkurējošajiem piedāvājumiem. Tāpēc var vien aicināt ticīgos izspriest, kādu viņi paši redz sievietes lomu šodienas sabiedrībā.

Nobeigumā der atgādināt, ka Bībelē var atrast ne vienu vien norādi par tādu pasaules kārtību, kāda pašlaik vairs neeksistē – un labi, ka tā. Piemēram, tur ir aprakstīta verdzība, kas senajos laikos bija izplatīta prakse. Tas, vai verdzība tiek uzskatīta par pieļaujamu vai nē, konkrētajā laikposmā ir bijis atkarīgs no kristietības sekotāju pašu morālās nostājas un Svēto rakstu skaidrojuma. Tāpēc Bībele savulaik ir izmantota, gan lai argumentētu, ka verdzība ir saglabājama, gan arī to, ka tā ir atceļama. Sieviešu (ne)ordinācijas jautājums ir mazāk nežēlīgs, tomēr arī tas, kā redzams, izriet no interpretācijas. Varbūt pienāks diena, kad par sieviešu ordināciju Bībeles kontekstā diskutēt šķitīs tikpat absurdi kā par verdzības pieļaujamību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
31
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi