Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Referendumi – politikas mācībstunda

Jānis Gabrāns
08:20
30.10.2021
8

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Vietējo pašvaldību referendumu likuma projektu, kas noteiks referendumu ierosināšanas un norises kārtību.

Līdz 21.novembrim deputāti var iesniegt priekšlikumus nākamajam lasījumam, tomēr tas vēl nenozīmē, ka šī likumprojekta virzība būs ātra. Par to liek domāt kaut vai fakts, ka šāda likuma izstrāde sākās jau 6. Saeimas laikā.

Politologs Filips Ra­jevskis, jautāts, kāpēc Latvijā šī likuma virzība ir tik lēna, norāda, ka referendums ir tāda smalka lieta, vienā brīdī cilvēkiem patīk, ka ir demokrātija, citā viņš saprot, ka lēmumi viņu var ietekmēt negatīvi, tad demokrātiju nevajag: “Sā­kumā pret to bija pašvaldību vadītāji, jo skaidrs, ka tāda iespēja var jūtami ietekmēt pašvaldību dzīvi. Kad tuvojās administratīvi teritoriālā reforma, pašvaldību vadītāji pēkšņi pamodās, ka tomēr gribētu šādus referendumus, un tas būtu jūtami ietekmējis reformas gaitu un rezultātus. Taču tad valdību veidojošās frakcijas saprata, ka to nevajag.”

Pašreizējā likumprojektā noteikts, ka referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību. Paredzēts arī, ka pašvaldības referendumu varēs ierosināt par domes atlaišanu, to gan nevarēs rosināt vienu gadu pēc jaunās domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām.

Pašvaldības referendumu varēs rosināt arī pati pašvaldības dome, ja tam piekritīs vismaz divas trešdaļas domes deputātu. Tas dos iespēju pašvaldībai noskaidrot iedzīvotāju viedokli par konkrētu jautājumu. Pašvaldības dome nevarēs rīkot referendumu par domes atlaišanu.

Tiek norādīts, ka pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā un ietekmēt domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs.

Uz to norāda arī F. Rajevskis, akcentējot, ka Latvijā ar pēdējiem grozījumiem likumā, kas nosaka pārāk stingras prasības, referendumi kā tādi principā ir iznīcināti: “Mēs redzam negatīvās sekas, viena no tām ir pilsoņu nevēlēšanās līdzdarboties, bet demokrātija – tā ir iemaņa, tas ir ieradums. Varētu teikt – muskulis, kas visu laiku jādarbina. Cilvēkiem jābūt ieradumam iet uz vēlēšanu iecirkni, piedalīties lēmumu pieņemšanā. Tas, ka Latvijā referendumu kultūra ir iznīcināta, atspoguļojas zemajā aktivitātē vēlēšanās. Tāpēc šis likums būtu ļoti svarīgs, jo pašvaldību referendumi ir tieši šāds demokrātijas instruments, kopējā demokrātijas mehānisma sastāvdaļa un tie dotu cilvēkiem vairāk iespēju līdzdarboties lēmumu pieņemšanā.”

Patlaban pašvaldības    var rīkot sabiedriskās apspriešanas, kas arī būtu iedzīvotāju iesaiste, bet politologs norāda, ka te nekādi nevar vilkt vienādības zīmi: “Pirmkārt, sabiedriskajām apspriešanām ir rekomendējošs raksturs, otrkārt, lielākoties tās tiek organizētas ļoti birokrātiski, bez mērķa iesaistīt iespējami plašāku cilvēku loku. Cilvēkam ir jāredz, ka viņš ar savu balsi, ar savu lēmumu var ietekmēt konkrēta jautājuma virzību. Ja vēlēšanas ir tāda abstraktāka lieta, referendums ir ļoti konkrēts. Ja atskatāmies valsts vēsturē, ir bijuši ļoti pozitīvi referendumi, teiksim, par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu. Tas noņēma jebkādas runas par divvalodību, un sabiedrība parādīja, ka šis jautājums tai svarīgs, jo referendumā piedalījās pārliecinošs pilsoņu vairākums.”

Ja Latvijā referendumi nenotiek, pretstats ir Šveice, kur tie notiek regulāri un ar referendumiem tiek izlemti visdažādākie jautājumi. Vai pārāk bieži aicinājumi iet balstot nerada pretestību?

“Mēs taču vienmēr norādām, ka Šveice ir attīstīta, demokrātiska valsts, un tieši dalība referendumos ir viens no iemesliem, kāpēc tā,” skaidro politologs. “Tur cilvēki ir atbildīgi par saviem lēmumiem, ko nevar teikt par Latviju, kur iepriekšējās Saeimas vēlēšanās daļa vēlētāju nobalsoja par “KPV.LV”, jo tas bija vienkārši – jautri. Un tas ir tāpēc, ka nav lēmumu pieņemšanas iemaņu un izpratnes par savu lēmumu sekām. Šveicē pilsoņi to iemācījušies. Labs piemērs bija referendums, kurā sabiedrība balsoja par minimālo ienākumu. Bija ideja, ka vajadzētu visiem nodrošināt minimālo ienākumu neatkarīgi no tā, vai cilvēks strādā vai nestrādā. Šveices tauta referendumā nobalsoja pret šādu ieceri, un tas bija ļoti atbildīgs lēmums. Domāju, ka Latvijā balsojums būtu pretējs, jo sabiedrība nav radusi būt atbildīga par sevi, par savu valsti.
Šveicē cilvēkus vada apziņa, ka viņi piedalās svarīgu lēmumu pieņemšanā. Var teikt, ka referendums ir politikas mācības stunda un tas cilvēkiem šo prasmi liek visu laiku atkārtot.”

Lai Vietējo pašvaldību referendumu likums stātos spēkā, tas jāpieņem vēl trešajā lasījumā. Jautāts, vai tas varētu notikt vēl šajā Saeimā, F. Rajevskis atbild noliedzoši: “Domāju, nē, jo jaunajiem pašvaldību vadītājiem tos nevajadzēs un politiķi gribēs viņiem izdabāt, jo tas ietekmēs Saeimas vēlēšanu, kas nav vairs aiz kalniem, rezultātus.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi