Valdis Jānis Platais, Raunas pagasta kultūrvēstures pieminekļu pārvaldnieks
Aprīļa vidū Raunas pagasta pašvaldība pulcēja uz pilsdrupu 2007. gada konservācijas sezonas atklāšanu plašu ieinteresēto personu loku. Pagājuši vairāk nekā trīs šīs konservācijas sezonas mēneši, un paveikts daudz no iecerētā.
Raunas pilī pašlaik līdztekus mūsu valsts speciālistiem strādā pieci čehu restauratori, kaut gan šobrīd vairs nevar nodalīt mūsējo un čehu paveikto, visi strādā kopā. Tornis no iekšpuses ir pilnīgi drošs apmeklētājiem. Tūristu grupas speciāli neorganizējam un neaicinām, taču visi Raunas iedzīvotāji, kā arī citi atbraukušie tiek ielaisti. Nākamgad pils apskate tiks organizēta ar pilnu vērienu.
Tie, kuri ir iesaistīti restaurācijā, ir tik pamatīgi lietas kursā par Rīgas arhibīskapa pili, ka var būt un nereti ir kvalificēti gidi. Atsaucīgs ir katrs, ja pēkšņi kāda grupa iepazīstināma un tajā brīdī neesmu klāt es vai cits no raunēniešiem, kas speciāli sagatavoti tūristu grupu iepazīstināšanai.
Arheologiem arī šogad ir veicies. Viņi tikuši līdz 17. gadsimta vidus kultūrslānim. Atradumi nav unikāli, bet savu laiku raksturo labi. Par kultūrslāņa vecumu vispirms liecina monētu atradumi.
Virszemē veicam mūru konservāciju. To skenēšanā strādā “GPS Partner” speciālisti Māris Kaļinka un Mārtiņš Reiniks, kuri ir arī Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzēji. Savu šīs sezonas darbu viņi ir pabeiguši. Līdz ar to mums ir pilnīgi skaidra Raunas pilsdrupu aina. Ko tas dod? Vispirms atvieglota ir pils konservācija. Un kvalitatīvi varēs veikt pils popularizēšanu interesentiem.
Turpinās pils apkārtnes ainavas kopšana. Nākamgad pilnībā pavērsies viduslaiku kultūrvēstures piemineklis iebraucējiem no Vidzemes šosejas puses un pa visiem pārējiem ceļiem.
Čehu firma “Aqua Barta”, ko vada diplomēts arhitekts Jans Barta, veic Jāņa Cimzes pieminekļa atjaunošanu (darbs it kā neredzams). Šī firma ir iepriekšējo gadu desmitu Čehijas restauratoru darba mantiniece, jau restaurējusi un atjaunojusi 1500 kultūrvēstures pieminekļus savā valstī un citur pasaulē.
Raunas pilī strādā vietējās vidusskolas skolēni. Darbu turpina tie, kuri strādājuši iepriekšējās sezonās, šogad sākuši arī citi. Pils atjaunošanā ar vidusskolu patiešām veidojas jauka sadarbība.
Vietējie pieaugušie arī nepaliek malā nozīmīgā kultūrvēstures pieminekļa atjaunošanā. Vispirms jau ainavas veidošanā paveiktais pilnībā ir raunēniešu darbs. Tūristu un ekskursantu apkalpošana Raunā pagaidām ir bezmaksas. To arī dara paši raunēnieši.
Nākamajā gadā darbus turpināsim. Arheologi neies dziļumā, bet apgūs jaunus laukumus. Turpināsim Rietumu korpusa restaurāciju, nākamgad to pabeigsim. Pērn vēl diskutēja, vai vajadzīgs jumts virs galvas restaurācijas procesā. Nu vairs nediskutējam, jumts ir un būs, ir ērti strādāt, ietaupām daudz laika. Šogad esam ieguvuši vismaz divus mēnešus. Veikumam arī pavisam cita kvalitāte. Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ restaurācija nav nekad jāpārtrauc.
Līdzekļus, šogad apmēram 67 tūkstošus latu, piešķīrusi Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Kultūrkapitāla fonds, taču galvenokārt pagasta pašvaldība. Šī summa, ja turpināsim izlietot taupīgi, ir pietiekama šogad iecerēto darbu veikšanai. Ņemot vērā raunēniešu saprotošo attieksmi pret restaurāciju, mums arī darbs jāpadara gods godam.
Kas interesējas par Raunas pils restaurāciju? Vispirms jau mūsu valsts iedzīvotāji. Brauc restaurācijas un radniecīgu nozaru speciālisti no Eiropas valstīm. Vācijas iedzīvotāji īpašu interesi nav izrādījuši, ja runa par oficiālām instancēm. Tūristu grupas ir bijušas, īpaši baltvāciešu. Latvijas baznīcas arī nav īpaši interesējušās, kā nekā te bijusi katoļticīgā Rīgas arhibīskapa pils, mums galvenā ir ev. lut. baznīca. Laba, racionāla sadarbība izveidojusies ar Raunas draudzi un tās mācītāju.
Pilskalna un pašas pils apkārtnē viss būs kā vajag. Arī estrāde un tajā notiekošie pasākumi ir īstajā vietā. Restaurētā pils veidos te brīnišķīgu ainavu un pievilinās pasākumu apmeklētājus. Raunēnieši ļoti labi saprot, kas ir kultūras mantojums, un to respektē.
Tika domāts, kāda nākotnē būs pils – atklāta vai nožogota. Diezin, vai vispār kādu līdzīgu objektu nožogot vajadzētu. No kā tad tā ir slēpjama? No raunēniešiem taču ne. No viesiem arī ne. Ja kāds ir razbainieks un iecerējis kaut ko sliktu, tāds tiks pāri arī iežogojumam. Mums būs civilizēta apsardze, ne jau policisti vai apsargi formās, un pils būs pieejama visiem labas gribas un uzvedības cilvēkiem.
Bāzes vieta, kur atradīsies informācija par Raunas senatni, arī par pili, arī arheoloģiskās ekspedīcijas materiāli, būs vidusskola. Izveidosim konservācijas materiālu datu bāzi, kura lietojama būs katram, kam pieejams internets. Raunā taps informācijas centrs, arī tajā daudz kas būs skatāms.
Darbi Raunas pilī pagaidām plānoti līdz 2012. gadam, kad Raunas baznīca svinēs pastāvēšanas 750 gadus. Raunai savulaik piešķirts pilsētas statuss, bet apdzīvotā vieta ir daudz vecāka. Līdz 2012. gadam pils kompleksam vajadzētu būt tā sakoptam, lai mēs varētu teikt – apmeklētājiem te ir ko redzēt, atjaunotāji ir paveikuši skaistu, kompleksu darbu. Taču kultūrvēstures pieminekļu atjaunošanu un restaurāciju turpināsim arī pēc 2012. gada. Domāju, ka vēl būs daudz jaunu atklājumu un pārsteigumu. Kā gan citādi. Pierakstījis Verners Rudzītis
Komentāri