Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Prezidents kā “kāzu ģenerālis”

Sallija Benfelde
10:12
08.03.2017
59

Nesen dzejniece Māra Zālīte intervijā žurnālam “Ir” sacīja: “Pavisam cita lieta ir varas līmenis. Es nezinu, ko ar to darīt…” un atgādināja, ka “Latvijas Gāze” padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis, kura uzdevums acīmredzot ir turēt Latviju uz Krievijas gāzes adatas, bieži redzams Latvijas augstāko valstsvīru tuvumā. “Ko redzam Savickim apkārt? Aizejiet uz hokeja maču – viņa ložā sēž prezidents Ulmanis, prezidents Bērziņš, Ministru prezidenti, Iekšlietu ministrijas     valsts sekretāre un valsts noslēpumu turētāja Godmane. Augstāks līmenis vairs nevar būt! Mēs gribam meklēt čekas maisos, bet par šiem te, kuri šodienas Latvijā sēž tajā ložā, nerunājam.”

Nupat nelielu vētru sociālajos tīklos izraisījusi ziņa, ka  vizītē uz Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) devies ne vien Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis, bet arī Ainārs Šlesers un viņa dēls Edvards Šlesers. Ziņu apstiprināja arī fotogrāfija, kurā redzams, kā draudzīgi visi sēž pie pusdienu galda. Protams, prezidentu vizītē pavadīja arī citas amatpersonas, ministri un uzņēmēji.

Eksperti neko nosodāmu gan tajā nesaskata. Piemēram, Stradiņa universitātes Socioloģijas un psiholoģijas katedras vadītāja Sandra Mihailova saka: “Ko nozīmē pusdienot kopā ar prezidentu? Te viņš ir prezidents, te nav.” Mihailova vēl piebilst, ka Valsts prezidents var pusdienot kopā tikai ar tiem, kas ir delegācijā, nevis nav.  Viņasprāt, tas, ka Šlesers virza dēlu biznesā un abi pavada laiku kopā, liecina par labām tēva un dēla attiecībām.  Savukārt etiķetes eksperte Aija Strautmane uzskata, ka, zinot sabiedrības “slimīgo” reakciju, Šleseram vajadzēja parūpēties, lai viņa dēls neiekļūst publiski redzamās fotogrāfijās kopā ar augstām valsts amatpersonām.

Protams, protokols nav pārkāpts, uzņēmēji devās uz AAE par savu naudu. Ir izskanējis arī viedoklis, ka biznesa un politiskā elite izmanto savstarpējo pazīšanos un tās radītās priekšrocības, un tieši tāpēc līdzās augstām amatpersonām redzams Šlesers juniors, nevis kāds cits jaunais censonis. Ar vārdu sakot, “savējie” ir un paliek savējie un ētika var atpūsties, jo par to naudu nemaksā.

Visus Aināra Šlesera “varoņdarbus” un skandālus, kuros iesaistīts arī viņa vārds, nav pat vērts pieminēt, jo tā būtu diezgan bieza brošūriņa. Interesanti gan pieminēt, ka 2010. gadā Raimonds Vējonis, vēl būdams vides ministrs, par Šleseru sacīja, ka viņš ir vislielākais blefotājs. Toreiz  Šlesers bija Rīgas vicemērs un apgalvoja, ka, veidojot aizsargājamo dabas teritoriju Irbes jūras šaurumā, ir sākta cīņa pret Rīgas brīvostu. Ministrs Vējonis to komentēja kā nepatiesību un dezinformāciju.

Nedomāju, ka Raimondam Vējonim var pārmest savtīgumu vai melus, bet acīmredzot prezidents tomēr nav cīnītājs, drīzāk ir kā jauks un saprotams “kāzu ģenerālis”, kurš piedalās visdažādākajos pasākumos, atklāj izstādes, saka uzrunas un aprunājas ar cilvēkiem. Daži publiskie izteikumi  par budžetu vai Ivetu Griguli, visticamāk, ir tā galējā robeža, par kuru tālāk prezidents neies. Skumji, ka naudai un sakariem joprojām ir lielāka vara nekā pašai varai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi