Cilvēki daudzkārt secinājumus izdara pēc izjūtām. Tā, piemēram, daļai ir sajūta, ka pandēmijas laiks palielinājis laulāto vēlmi šķirties, bet neprecētie tamdēļ, ka nevar sarīkot tādas kāzas, kādas vēlētos, tās atlikuši, samazinot noslēgto laulību skaitu. Tāpat, iespējams, daudziem šķiet, ka Latvijā lielākā daļa cilvēku dzīvo civillaulībā un citās valstīs noteikti ir vairāk laulības ostā iestūrējošo. Vai tā ir, var pateikt tikai dati.
Noslēgto un šķirto laulību izvērtēšanā bezkaislīgi un objektīvi ir Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pirms pāris dienām CSP publicētajā publikācijā “Demogrāfija 2021” redzams, ka pērn tiešām laulības noslēgtas mazāk nekā citus gadus (noslēgto laulību skaits sarucis par 16%), tajā pašā laikā arī šķirto laulību skaits sarucis par 13%.
Lai gan varētu šķist, ka liela daļa valsts iedzīvotāju ir nereģistrētā laulībā, tomēr izrādās, ka, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, mūsu valstī laulību skaitliskie rādītāji ir samērā augsti. 2019. gadā esam trešajā vietā, ja ņem vērā noslēgto laulību skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Mūs apsteidz tikai Kipra un Lietuva. Gada sākumā 41% pilngadīgo sieviešu un 49% vīriešu bija precēti. Nu, diemžēl šķirto laulību skaita ziņā esam pirmajā vietā, to dalot kopā ar lietuviešiem.
Savukārt vecuma slieksnis, kad cilvēki uzskata par piemērotāku kļūt par laulātajiem, paaugstinās. Gada sākumā no visiem neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 62% vīriešu un 57% sieviešu bija vecumā līdz 35 gadiem. Vēl 2020. gadā vīrieši laulību vidēji reģistrēja 32 gados, bet sievietes – 30 gadu vecumā. Tātad jaunieši precas retāk.
Skatot noslēgto un šķirto laulību līkni kopš 1971. gada, vērojams, ka līdz neatkarībai nebija tādu izteiktu svārstību, bet kopš neatkarības atjaunošanas gan noslēgto, gan šķirto laulību līknē vērojami tādi kā Amerikāņu kalniņi – te augšup, te lejup. Laulību šķiršana būtiski palielinājusies 1992. un 2011. gadā, kas skaidrojams ar to, ka 1992. gadā, nomainot PSRS pases uz Latvijas pasēm, oficiāli tika šķirtas tās laulības, kuras faktiski bija izirušas jau iepriekš. Savukārt 2011. gadā pieņēma likumu, ka laulības var šķirt ne tikai tiesā, bet arī pie zvērināta notāra.
Lai gan varētu šķist, ka tagad cilvēki retāk iekuģo laulības ostā, bet biežāk šķiras, pēc statistikas datiem pirms piecdesmit gadiem gan biežāk laulājās, gan arī biežāk šķīrās. Tikai līdz ar iegūto valstisko neatkarību strauji samazinājās noslēgto laulību skaits, bet tieši tāpat arī samazinājās šķirto ģimeņu skaits. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, oficiāli reģistrēto ģimeņu skaits palielinājās, bet līdz ar krīzēm 2006. bija straujš noslēgto laulību skaita kritums, kas kopš 2010. gada atkal pieauga. Tagad esam tajā līknes daļā, kad tā iet uz leju gan noslēgto, gan šķirto laulību ziņā.
Vērtējot aizvadītā gadā šķirtās laulības, secināts, ka katra ceturtā (23%) laulība bija ne ilgāka par četriem gadiem vai ilgusi piecus līdz deviņus gadus (24,8%), savukārt tikpat liels skaits laulību (24,3%) šķirtas pēc 20 nodzīvotiem gadiem vīra un sievas statusā, līdz ar to vidējais laulības ilgums Latvijā ir 13 gadi. Pēc statistikas datiem palielinās tieši ilgi laulāto kārtā nodzīvoto cilvēku izvēle šķirties. Diemžēl aizvadītajā gadā, kas bija liels izaicinājums ģimenēm, kad daudziem vecākiem bija jāstrādā attālināti un arī bērniem jāmācās mājās, ir sasniegts augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā, kad šķirtas laulības, kurās ir nepilngadīgi bērni (57% no visām šķirtajām laulībām pērn). Kopumā aizvadītajā gadā šķirtas 5206 laulības.
Komentāri