Latvijā turpinās pēdējo gadu vērienīgākās militārās mācības “Namejs 2018”, kurās piedalās vairāk nekā 10 tūkstoši dalībnieku – Latvijas un sabiedroto spēku karavīri un zemessargi, rezerves karavīri, brīvprātīgie rezervisti, Aizsardzības ministrijas darbinieki un Iekšlietu ministrijas struktūru personāls – policisti un robežsargi.
Militāro mācību “Namejs 2018” vadītājs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norāda, ka ar mācībām noslēdzas Latvijas bruņoto spēku četru gadu militāro mācību cikls, tās parādīs, cik lielā mērā bruņotie spēki un citas valsts struktūras gatavas izpildīt valsts aizsardzības uzdevumus. Viņš uzsver arī Zemessardzes milzīgo lomu mācībās, sakot paldies visiem zemessargiem un uzņēmējiem, kas atbalsta savus darbiniekus – zemessargus, ļaujot piedalīties mācībās: “Atbalstot savus darbiniekus, jūs sniedzat vistiešāko ieguldījumu valsts aizsardzībā un Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tieši Zemessardze ir valsts aizsardzības pamats, jo demonstrē Latvijas pilsoņu vēlmi veltīt savu brīvo laiku, iesaistoties valsts aizsardzībā.”
Dalību mācībās noslēguši Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes karavīri un zemessargi. Brigādes komandieris, pulkvedis Mareks Ozoliņš “Druvai” norādīja, ka ar šīm mācībām arī Zemessardzei noslēdzās četru gadu apmācības cikls un aizvadītā nedēļas nogale parādīja, ko 2.Vidzemes brigāde noteiktu uzdevumu izpildē spēj izdarīt: “Bijām iesaistīti vairākās mācību fāzēs, atbalstījām Valsts policiju mācībās “Nemieri” Valmierā, kā arī sniedzām palīdzību Valsts robežsardzei robežkontroles pastiprināšanai. Arī mums pašiem notika plašas mācības, kur trenējāmies aizsardzības operāciju veikšanā, kā arī sadarbībā ar sabiedrību.”
M. Ozoliņš norāda, ka Zemessardzes vienībām ir svarīgi iesaistīties kopējās mācībās, jo sekmīgā valsts aizsardzībā visiem jādarbojas, vienota mērķa vadītiem: “Kad visiem ir viens uzdevums, labi sajūtam, ka viss strādā kā vienots mehānisms. Mums jāspēj orientēties, kas un kur notiek, kā ar savām darbībām varam ietekmēt un palīdzēt uzdevumu izpildē. Tas plašums darbībā un domāšanā ir pavisam citāds nekā viena bataljona vai pat brigādes mācībās. Tas attiecas ne tikai uz zemessargiem, bet visu līmeņu komandieriem, kuriem jāsaprot, ka ir noteikts uzdevumus, kas jāpaveic noteiktā laikā, noteiktā telpā, un tā sekmīga izpilde nozīmē, ka arī citi iesaistītie paspēs sagatavoties un izpildīt savus uzdevumus.
Lielākais ieguvums no šīm mācībām ir izvērtēšanas, analizēšanas process, kas seko, mācībām noslēdzoties. Tad varam saprast, kas izdevās, kas ne, kur nākamreiz varam būt labāki.”
Mācības ļoti uzskatāmi parādījušas sabiedrības lielo atbalstu NBS, Zemessardzei. Vidzemē aktīvā mācību fāze notika nedēļas nogalē, kad zemessargi un karavīri vingrinājās aizkavēšanas un aizsardzības operācijās uz Vidzemes autoceļiem. Šajās mācībās “pretiniekus” spēlēja Igaunijas bruņoto spēku karavīri, tāpēc pirms mācībām iedzīvotājiem tika izplatītas lapiņas ar informāciju un aicinājumu, pamanot pretiniekus, viņu tehniku, zvanīt uz norādīto numuru. Atskanējuši neskaitāmi zvani, cilvēki nemitīgi informējuši par igauņu pārvietošanos. Vērts atzīmēt, kādu svētdien Smiltenē, kur notika noslēguma parāde, dzirdētu sarunu, kurā kāda sieviete stāstījusi otrai, ka iepriekšējā dienā mežā nevis sēņojusi, bet igauņus meklējusi.
“Šāds sabiedrības atbalsts ir liels veiksmes stāsts,” norāda M. Ozoliņš. “Apzinoties, ka visu nespējam zināt, centāmies iesaistīt sabiedrību, paraudzīties, kāda ir iedzīvotāju modrība par notiekošo apkaimē, un rezultāti bija pārsteidzoši labi. Mūsu pretinieku pārvietošanās mums bija labi zināma, varējām izdarīt secinājumus, kur un kad viņi ir sagaidāmi.”
Tas uzskatāmi apliecina sabiedrības uzticību Zemessardzei, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kopumā. Sabiedrība iesaistās gan tieši, kļūstot par zemessargiem, apgūstot militārās iemaņas, gan netieši, informējot par notiekošo apkaimē.
“Vēl viens ieguvums, ka sajutām atbalstu no uzņēmējiem, kuri tika uzrunāti sniegt palīdzību civilo resursu mobilizācijā. Arī tas ir veids, kā sabiedrība var atbalstīt valsts aizsardzību, ļaujot izmantot savus resursus – autotransportu mūsu tehnikas transportēšanai, smago tehniku – taktisko uzdevumu izpildei vai celtniecības materiālu izmantošanu ceļu bloķēšanai. Uzskatāmi pierādījās, ka atbalsts ir ne tikai teorētisks, proti, uz papīra uzlikts, bet reāls. Gribu paldies teikt Cēsu uzņēmumam “Dankers un partneri”, Priekuļu uzņēmumam “Vidzemes bloks”, Alūksnes novada uzņēmumam “Aim Auto” un valsts akciju sabiedrībai “Latvijas autoceļu uzturētājs”.
Sabiedrības atbalsts parāda, ka ejam uz to ideālo formu, kurā visi ir iesaistīti valsts aizsardzībā. Var teikt, ka pozitīvo ieguvumu šajās mācībā ir ļoti daudz, gan zemessargu paveiktais, gan sabiedrības un uzņēmēju atbalsts. Var droši teikt, ka viss virzās uz pozitīvo pusi,” norāda M. Ozoliņš.
Komentāri