Šī gada Pasaules Zemes dienas tēma ir “Investē mūsu planētā”.
Ja tā padomā, cilvēce pēdējos pārsimts gados vairāk planētas resursus izsūc, nekā cenšas atjaunot, tāpēc ir svarīgi pieminēt tādu dienu nozīmīgumu dzīvās radības kopējās mājvietas ilgtspējīgā saglabāšanā. Nav svarīgi, cik daudz izvēlamies investēt, šobrīd patiesi ir svarīgi uzsvērt planētas resursu atjaunošanas nozīmīgumu.
Tā kā klimata izmaiņu radītās sekas kļūst arvien jūtamākas, ir svarīgi, ka katrs veic vismaz kaut kādu ieguldījumu ilgtspējīgā planētas nākotnē. “Mums jārīkojas tagad (drosmīgi), jābūt inovatīviem un jāpielieto stratēģiskas darbības planētas ilgtspējībā. Un tas attiecas uz mums visiem. Pilnīgi visiem. Uzņēmumiem, valdībām un katru pilsoni – katrs no mums ir atbildīgs. Tā ir planētas līmeņa sadarbība starp mums visiem,” tā teikts Pasaules Zemes dienas tīmekļa vietnē.
Par laimi, ir ļoti daudz dažādu veidu, kā mēs varam iesaistīties mūsu zemes māju atjaunošanā – gan piedaloties, piemēram, talkās, darbojoties vides organizācijās vai, gluži vienkārši, šķirojot atkritumus un apzināti uzturot vidi pie savas privātmājas tīru, nekaitīgu, dabai draudzīgu. Šogad 30.aprīlī Latvijā atkal notiks Lielā Talka. Ja grūti saņemties uz vides kopšanu ikdienā un sirds sauc pēc kolektīvas darbošanās kompānijā, tad tā ir iespēja dot savu artavu mūsu vides sakopšanā.
Joprojām, šķiet, nav izskausts netikums izmest kaut kur meža malās mājsaimniecībās radušos atkritumus, tai skaitā pat vecas mēbeles un elektroiekārtas. Vienmēr esmu brīnījusies par šo indivīdu smadzeņu uzbūvi un pelēkās vielas apjomu, jo mūsdienās – lai arī maksas pakalpojums – ir ļoti vienkārši nodot gan nederīgus lielgabarīta atkritumus, gan nolietoto sadzīves tehniku un elektroniskās ierīces. Šis ir viens no mūsdienu pasaules ieguvumiem – sistemātiska atkritumu apsaimniekošana, jo, ja tā padomā, kādā gan miskastē mēs dzīvotu, redzot milzīgo produktu klāstu veikalos, kas visi lielākoties ir iepakojumos, ja nebūtu vienotas atkritumu savākšanas sistēmas? Baisi kļūst no tādas domas.
Statistika rāda, ka viens pasaules iedzīvotājs gadā vidēji saražo ap astoņsimt kilogramiem atkritumu. Moderni kļūst pievērsties zero-waste jeb bezatkritumu dzīvesveidam, izvēloties otrreiz lietojamus iepakojumus, traukus, preces, kas uzreiz pēc lietošanas nenonāks atpakaļ vidē atkritumu veidā. Tas gan varētu šķist ļoti sarežģīti, bet ne neiespējami. Patlaban ir iespēja produktus iegādāties arī beziepakojumu preču veikalos, pircējs atnāk ar savu trauku, kuru piepilda ar vēlamo produktu.
No pieredzes gan jāsaka, ka problēma nav tikai tajos, diemžēl, joprojām skaitliski daudzajos cilvēku sugas pārstāvjos, kam nav sirdsapziņas izmest nevajadzīgās lietas dabā. Dzīvojot piejūras rajonos, kur savulaik bijusi padomju militārā teritorija, vēl šodien ir skumji noraudzīties pa pusei zemē ieraktos dzeloņstiepļu rituļos, kuri sarūsējuši guļ kā nāvējošas lamatas meža zvēriem. Arī vasarā, liedagā vērojot, ko mūsu Baltijas jūra izskalo krastā, kļūst mazliet skumji, kad vilnīšos šūpojas, piemēram, sieviešu higiēnas preces vai bērnu autiņbiksītes, nemaz nerunājot par brīdi, kad smiltīs centies izrakt bedri bērna rotaļām, bet no turienes pretī raugās stikla alus pudeles rīkle.
Tā kā no aprīļa valstiski noteiktie Covid-19 ierobežojumi ir atcelti, tad ir iespēja arī piedalīties sabiedriskās aktivitātēs, līdz ar to arī paveras šī pavasara iespēja attīrīt vidi mums apkārt. Kā jau zināms, šodien, 22.aprīlī, visā pasaulē jau 51.reizi tiek atzīmēta Starptautiskā Zemes diena, pievēršot sabiedrības uzmanību videi nekaitīgam un ilgtspējīgam dzīvesveidam. Zemes dienas aizsākumi meklējami pagājušā gadsimta 60.-70.gados. 1969. gada 28. janvārī pēc nekontrolētas naftas noplūdes no urbuma Santabarbaras (Kalifornija, ASV) kanālā nonāca vairāk nekā 12 miljoni litru naftas. Tas jūrā izveidoja 56 kilometru garu, bīstamu plankumu, nogalinot tūkstošiem putnu, zivju un jūras zīdītājdzīvnieku. Šo nelaimi nodēvēja par trešo traģiskāko naftas noplūdi valsts vēsturē, kas sagrāva populāro un gleznaino Dienvidkalifornijas piekrasti. Noplūde bija katalizators, kas aizsāka iedzīvotāju un aktīvistu darbību, kā arī piesaistīja valsts un politiķu uzmanību vides aizsardzības jautājumiem.
No idejas par realitāti Zemes dienai palīdzēja kļūt aktīvais politiķis un senators Geilords Nelsons. Nelsona mērķis bija maksimāli piesaistīt studentus un skolēnus, kuri varētu darboties vides aktivitātēs un izglītot sabiedrību. Viņam tas izdevās – 1970. gada 22. aprīlī oficiāli tika atzīmēta pirmā Zemes diena, kad ap 20 miljoniem amerikāņu izgāja ielās, aizsākot šo vides kustību. Starptautiski atzīta Zemes diena kļuva 1990. gadā, un Apvienoto Nāciju organizācija to par starptautiski atzīmējamu noteica 2002.gadā.
Komentāri