Kad pirms nu jau vairāk nekā pārdesmit gadiem uzsāku mācības Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas skolā, biju nez kāpēc iedomājusies, ka spēlēšu vai nu vijoli, vai flautu.
Vecākā māsa jau tolaik vairāku gadu garumā apguva klavierspēli, tāpēc skaidri zināju, ka gribu citu instrumentu. Tomēr vecāki bija citās domās, un tā nu arī es – vienu vai citu apsvērumu dēļ – nonācu klavierspēles klasē pie Birutas Sāres, tās pašas skolotājas, pie kuras instrumenta spēli apguva māsa. Lai arī bērnībā divas trīs pēcpusdienas, ko nācās pavadīt mūzikas skolā pēc jau tā diezgan garas mācību dienas skolā, reizēm šķita samērā mokošas, sevišķi vērojot tos “laimīgos” klases biedrus, kas pēc stundām priecīgi devās uz mājām, nevaru noliegt, ka mūzika manā dzīvē ir atstājusi dziļu nospiedumu. Muzikālā izglītība ir devusi nenoliedzami vērtīgu ieguldījumu gan sevis izglītošanā kopumā, gan arī emocionālās inteliģences attīstībā. Un ne man vienai ir šādas domas. Satiekot paziņas no mūzikas skolas laikiem, gandrīz katrs ar saldsērīgu smaidu atceras Cēsu vecpilsētā pavadītās solfedžo stundas. Klavieres gan ir ne tikai skaisti skanošs instruments, ar kura palīdzību radīt un atskaņot iedvesmojošu mūziku, klavieru spēlēšanai ir pierādīta labvēlīga ietekme uz cilvēka veselību, kā psihisko, tā fizisko. Smadzeņu spēja apstrādāt audio signālus laika gaitā, kļūstot vecākiem, samazinās. Pētījumi rāda, ka tie cilvēki, kas visu mūžu vienā vai otrā veidā nodarbojas ar mūziku, spēj ilgāk saglabāt smadzeņu asu darbību, uzturēt labāku atmiņu un asāku dzirdi. Muzikālā dzirde, instrumentu spēlēšana aktivizē arī to smadzeņu daļu, kas atbild par lingvistiskajām spējām, līdz ar to nereti mūziķiem ir daudz vieglāk apgūt svešvalodas. Instrumentu spēle arī veicina laika izjūtu, spēju organizēt savu laiku, un bērniem sevišķi svarīgi ir turēties pie disciplīnas, ko noteiktais laiks, kas jāvelta mūzikas apguvei, liek ievērot. Instrumentu spēle – ne tikai klavieru – stiprina roku muskulatūru, koordināciju, pirkstu kustināšana aktivizē abu smadzeņu pusložu darbību.
Viens no ļoti svarīgiem aspektiem klavierspēles popularizēšanā noteikti ir tas, ka mūzikas instrumentu spēle ievērojami uzlabo garīgo veselību, stresa noturību un mazina trauksmes radītos simptomus kā bērniem pirmsskolas un skolas vecumā, tā gados vecākiem cilvēkiem. Tāpat mūzikas instrumentu spēle atvieglo depresijas stāvokļus. Instrumentu spēle, mūzikas apguve viennozīmīgi ir tikai ieguvums jebkura bērna izglītībā un radošajā attīstībā. Varu pārliecinoši apgalvot, ka arī manā personīgajā pieredzē mūzikas skolas izglītība, sevišķi klavierspēle, ir veicinājusi tieši valodu apguves kapacitāti – gan skolas laikā, gan vēl tagad ļoti viegli padodas jaunu svešvalodu apgūšana. To pašu novēroju arī savās meitās. Vecākā mācās klavierspēli mūzikas skolas 2.klasē, un viņa brīvi runā angliski, lai arī mājās visi runājam dzimtajā valodā un saistība ar angliski runājošām valstīm vai iedzīvotājiem nav sevišķi liela.
Latvijā joprojām visvairāk apgūtais instruments ir tieši klavieres, un šīs pedagoģijas nozares pirmsākumi mūsu valstī meklējami jau 19.gadsimtā.
Katru gadu 28.martā pasaulē atzīmē Pasaules klavieru dienu, kura apvieno visus tos klavieru mīļus pasaulē, kas uzskata, ka tieši šis instruments ir visu instrumentu karalis! Kā zināms, mūzikas instrumentus iedala grupās, un vairumā gadījumu ir viegli noteikt to piederību konkrētajai grupai – pūšamie, stīgu, sitamie. Tomēr ar klavierēm ir sarežģītāk. Klavieres tiek uzskatītas par taustiņinstrumentu, tomēr, nenoliedzami, tajās ir arī stīgas. Lai nu kā, klavieres ir tiešām unikāls mūzikas instruments, un visdrīzāk jau tas pieder pie abām grupām. Klavieres izgudroja itālis Bartolomeo Kristofori Itālijā 17. un 18.gadsimta mijā. Klavieru sākotnējais nosaukums burtiski tulkojams kā “harpsikords, kas var izdot maigas un spēcīgas skaņas” – itāļu valodā “clavicembalo col piano e forte”. Laika gaitā nosaukums pasaulē noīsināts uz “piano”. Klavieres ir kā pamats visiem citiem mūzikas instrumentiem, tāpēc tieši šī instrumenta izvēle ir kā pamats, lai apgūtu arī citus. Jāpiebilst, kamēr citi instrumentālisti nošu pierakstā redz tikai vienu nošu atslēgu, pianistam ir jāapgūst divas: vijoles atslēga, kurā parasti tiek rakstīta melodija, ko izpilda labā roka; un basa atslēga, kurā pieraksta notis, ko izpilda kreisā. Sākumā apgūt šo prasmi ir liels izaicinājums, taču tas dod daudz dziļāku izpratni par mūziku.
Komentāri