Šķiet, angļu valodas divvārdu salikumam ‘self-care’ tāda labskanīga ekvivalenta latviešu valodā nav. Tulkotājs un vārdnīcas piedāvā savu labāko variantu – pašaprūpe. Skan pagalam jocīgi.
Tas vairāk izklausās pēc darbībām, ko katrs darām, piemēram, slimošanas reizēs, esot pieauguša cilvēka statusā, bet noteikti ne pēc kā tāda, ko patiesībā ietver šis jēdziens angļu valodā.
Šī vajadzība – atjaunot patērētos enerģijas līmeņus – bijusi svarīga visos laikos un laikmetos. Lai cik smagi cilvēks katrā gadu simtenī bijis spiests strādāt, katrā laikā ir bijis arī jāmeklē veidi, kā parūpēties par sevi. Mūsdienu mazkustīgais, sēdošais dzīvesveids, ko vairumam cilvēku paredz atalgotais darbs, labumu veselībai nenes. Toties zeļ un plaukst farmācijas bizness, maksas medicīnas pakalpojumi un acis žilbst no veselību uzlabot sološajiem piedāvājumiem, piedaloties fiziskās un garīgās maksas aktivitātēs. Fizioterapija vairs nešķiet medicīnas procedūras, ko paraksta ārsts, lai cilvēkiem palīdzētu rehabilitēties pēc smagām traumām vai saslimšanas. Regulāri apmeklēt fizioterapeitu nu jau gandrīz ir kaut kas tāds, kam jābūt katra sevi cienoša jauna cilvēka nedēļas plāna sarakstā.
Lūk, tieši līdz tam esam aizstaigājuši ar šīm divām galējībām – sēdošo, mazkustīgo dzīvesveidu, lūkojoties visu iespējamo lielumu zilās gaismas ekrānos, un par absolūtu trendu kļūstošo ekoloģiska, sportiska, veselīga dzīvesveida sludināšanu. Savas astoņas, deviņas, varbūt desmit stundas dienā nosēžam pie viedajiem aparātiem, tad paņemam plecā jauno, modīgo sporta somu un jožam uz sporta zāli. Vislabāk tādu, kura piedāvā abonementu, tur vairāk apmeklētāju, kas zina, varbūt var apmainīties viedokļiem, kuru svaru stieni kā tieši labāk pacelt, lai sanāk acij tīkamāka instagram bilde.
Protams, ne jau viss ir tik slikti. Ir prieks, ka cilvēki aizvien vairāk novērtē labas veselības vērtību laikā, kad, pieļauju, veikalu plauktos liela daļa pārtikas sortimenta ir ar vairāk negatīvo nekā pozitīvo pienesumu uzturam un fiziskai labsajūtai.
Bet kas tad īsti ir šī pašaprūpe vai rūpes pašam par sevi? Tas ir kopēju darbību kopums, ideālajā variantā ar ilgtermiņa efektu, kas palīdz nodrošināt labu ikdienas pašsajūtu, un tas nebūt nenozīmē skaistu skaitli uz svariem un iespīlēšanos par diviem izmēriem mazākos apģērba gabalos. Tas nozīmē justies enerģiskam, možam, dzīvespriecīgam un mierpilnam. Varbūt lasot šķiet, cik vienkārši, bet parēķiniet vien, cik no pēdējā gada laikā nodzīvotajām dienām esat juties tieši tā? Domāju, nemaz tik daudz to dienu nesanāks. Ja sanāk – lieliski, par to var apsveikt! Ja ne, arī nav slikti – var sākt kaut ko darīt lietas labā.
Vēl ir tāda savāda lieta, ko var novērot sabiedrībā, pat grūti to nodēvēt vārdos, bet tas ir tāds kā pašlepnuma, pašcieņas jautājums par to, cik kurš ilgi spēj atturēties no ārsta vizītēm, cenšoties sevi izārstēt pats. Tāda sajūta, ka šis paradums ir pat tāda sava veida sacensība – re, man tāda un tāda kaite, bet, nē, es pie ārsta neeju. Pats tieku galā. Rezultāts – mūsu valsts statistika no nāves cēloņiem godpilno pirmo vietu ieņemot sirds un asinsvadu slimībām. Lieki piebilst, ka vairumā gadījumu gan infarktus, gan insultus var novērst, ja vien laikus pievērš nopietnāku uzmanību savai pašaprūpei, reizi gadā tomēr atvēlot pusstundu vizītei pie ģimenes ārsta, lai novērtētu kopējo veselības stāvokli.
Otra skumjā ziņa šai sakarā nepārprotami ir to pusē, kuri izvēlas pie ārstiem neiet, proti, cik maksā mediķu konsultācijas. Valsts apmaksātās vizītes pie ārsta speciālista nereti jāgaida pat pusgadu un ilgāk, bet maksas vizītēm naudas vienkārši nav. Domāju, dažiem tāda pusgada vai ilgāka gaidīšana var izrādīties pat liktenīga – varbūt pa tiem saviem sešiem, astoņiem mēnešiem veselības stāvoklis strauji pasliktinās.
Veselības nozare mūsu valstī nenoliedzami ir tumšā plīvurā tīta, bet jācer, pienāks diena, kad varbūt arī pie mums varēsim atviegloti uzelpot ikreiz, kad nāksies saskarties ar medicīniska rakstura problēmu, esot droši, ka par mums parūpēsies arī valsts un šī pašaprūpe neizmaksās daudzus simtus eiro. Tādējādi arī kopējā sabiedrības labklājība noteikti tikai palielināsies. Bet, kamēr to gaidām, varam ieguldīt savā nākotnē kaut to absolūto mazumiņu – neaizmirst, ka ir jāvelta laiks arī sev, ļaujot atelpoties un atpūsties, ļaujot gūt prieku par kādu sen aizmirstu vaļasprieku, kam pēdējā laikā nav atlicis neviens brītiņš. Tas atmaksāsies. Ar uzviju.
Komentāri