Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Pasaules brīvības diena

Anna Kola
08:03
11.11.2022
14

Brīvība. Vārds, kurš, manuprāt, mūsdienu izpratnē ir līdzvērtīgs vārdam “miers”. Jēdzienam “miers” latviešu valodā ir četri pamata skaidrojumi.

Pirmais no tiem vairāk saistāms ar ikdienas attiecībām un mijiedarbību starp cilvēkiem, proti, miers skaidrots kā stāvoklis, kad nav strīdu, nesaskaņu, naida; valda saticība. Nākamais skaidrojums ir tāds, kurš ir ļoti aktuāls šogad. Miers ir stāvoklis, kad nav bruņotas cīņas, kara; savukārt trešā definīcija iet roku rokā ar šobrīd tik aktuālo – miers ir vienošanās izbeigt karu, strīdu.

Vai gan varējām iedomāties, ka mūsu pasauli tik piepeši satrieks karš tepat, Rietumu pasaulē, Eiropas vidienē? Protams, neviens nešaubījās, ka lielais kaimiņš, ar kuru daudzām robežvalstīm saistās skumju un sāpju pilnas atmiņas, ir neprognozējams, bet kaut ko tik agresīvu vismaz ikdienas cilvēks diezin vai iedomājās. Ja kāds empātijas trūkuma dēļ neizjūt līdzjūtību pret kara šaus­mu skartajiem, tad vismaz noteikti būs pamanījis, ka papīra sloksnīšu un metāla ripiņu pirkt­spēja sāk nokristies arvien straujāk – viss ir kļuvis daudz dārgāks. Dzīvot kļuvis dārgāk. Šodien eksistēt uz šīs pasaules nu maksā daudz vairāk nekā pirms gada uz šīs pašas planētas tajos pašos platuma grādos.
Miers un brīvība kā tādi, jāatzīst, uz pasaules, kamēr vien uz tās mājo mūsu sugas pārstāvji, tā visaptveroši laikam īsti nav bijis nekad. Vienmēr ir bijušas cīņas par pārtiku, teritoriju, ietekmi, varu un visbeidzot naudu. Ja karš nav vienā pasaules malā, tad noteikti kaut kādas cīņas un asinsizliešanas notiek otrā. Ja kāda valsts ar visu savu enerģiju iestājas par mieru, tad kāda cita aktīvi sludina savu pārākumu vai – gluži pretēji – sevis nonicināšanu un atkal veicina darbības, kas noved pie mazāka vai lielāka mēroga karadarbības.

Šobrīd dzīvojam bažās un nedrošībā par to, kas mūs sagaida nākamajā piecgadē, desmitgadē, piecdesmitgadē. Vai mūsu bērniem, mazbērniem būs vieglāk dzīvot šajā pasaulē? Mierīgāk? Harmoniskāk? Ļoti jācer, ka tā. Tomēr maz ticams, ka cilvēce kādreiz pārstās rauties pēc varas un naudas. Vienmēr būs kāds, kas izkārpīsies kādā augstākstāvošā pozīcijā tikai tādēļ, lai saraustu vairāk bagātības. Un, kad ar to nebūs līdzēts, neremdināmā ape­tīte arvien kņudinās, un tad – kas gan atliek? Var tikai terorizēt, pakļaut apkārtējos, jo nauda un manta jau vairs nenes prieku. Vajag gandarījumu, redzot, ka no tevis baidās.

Kopš šī gada februāra ik dienu aizvadām, klausoties un vērojot ziņas no kara šausmām Ukrainā un daudziem ir iespēja uzklausīt ukraiņu bēgļu stāstus. Pasaule, tai skaitā par mums turīgākie un visādā ziņā spēcīgākie Rietumi, arī dzīvo trešā pasaules kara draudu ēnā. Neviens nav drošs, kas mūs sagaida. Tomēr šajā dienā gribas cerēt un paļauties uz cilvēka būtības gaišāko daļu, kas pārspēs to tumšo, destruktīvo pusi, kas alkst mūsu skaisto, zili zaļo planētu nolemt iznīcībai.

Pasaules brīvības diena, ko atzīmē šodien, 9.novembrī, aicina mūs aizdomāties par brīvību un mieru pasaulē, savā valstī, savā pilsētā, ciemā un visbeidzot – pašiem savās sirdīs. Šajā datumā ieliktā atzīmējamā diena saistāma ar Berlīnas mūra krišanu 1989. gada 9.novembrī. Tieši šis notikums iezīmēja komunisma ēras beigas Centrālajā un Austrumu Eiropā, skarot arī mūs. Otrā pasaules kara beigās Vācija bija sadalīta Austrumu un Rietumu Vācijā, un šos divus sektorus sadalīja amerikāņu, britu un franču pārvaldītie Rietumi un Padomju Savienības pārvaldītā Austrumu daļa. Arī Berlīne bija šajā Padomju Savienības pārvaldītajā teritorijā. Vēl šodien, apceļojot Vāciju, tik krasi redzama atšķirība starp Rietumu un Austrumu Vāciju. Tik ļoti jūtama komunistiskā režīma dvakojošā elpa, lai arī, tiesa, ne tik lielos apmēros kā mums līdzīgajās Austrumeiropas valstīs, tostarp Polijā, Čehijā un citviet. Tā pati dvaša šobrīd smacē Ukrainu, un bail pat iedomāties, ka apcer uzpūst izelpu arī mūsu – Baltijas valstu – virzienā. Tāpēc šodien, Pasaules brīvības dienā ir svarīgi apzināties, ko esam izcīnījuši un kas mums ir dots: mūsu brīvība, miers, palīdzība no pasaules lielvarām un pašiem sava nācijas teritorija zemeslodes daļā, kuru neskar ne cunami, ne postoši plūdi, ne vulkānu izvirdumi, pat ne tornādo vai veselas pilsētas aprijošas zemestrīces.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
31
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi