Sestdiena, 4. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

Pasaules brīvības diena

Anna Kola
08:03
11.11.2022
2

Brīvība. Vārds, kurš, manuprāt, mūsdienu izpratnē ir līdzvērtīgs vārdam “miers”. Jēdzienam “miers” latviešu valodā ir četri pamata skaidrojumi.

Pirmais no tiem vairāk saistāms ar ikdienas attiecībām un mijiedarbību starp cilvēkiem, proti, miers skaidrots kā stāvoklis, kad nav strīdu, nesaskaņu, naida; valda saticība. Nākamais skaidrojums ir tāds, kurš ir ļoti aktuāls šogad. Miers ir stāvoklis, kad nav bruņotas cīņas, kara; savukārt trešā definīcija iet roku rokā ar šobrīd tik aktuālo – miers ir vienošanās izbeigt karu, strīdu.

Vai gan varējām iedomāties, ka mūsu pasauli tik piepeši satrieks karš tepat, Rietumu pasaulē, Eiropas vidienē? Protams, neviens nešaubījās, ka lielais kaimiņš, ar kuru daudzām robežvalstīm saistās skumju un sāpju pilnas atmiņas, ir neprognozējams, bet kaut ko tik agresīvu vismaz ikdienas cilvēks diezin vai iedomājās. Ja kāds empātijas trūkuma dēļ neizjūt līdzjūtību pret kara šaus­mu skartajiem, tad vismaz noteikti būs pamanījis, ka papīra sloksnīšu un metāla ripiņu pirkt­spēja sāk nokristies arvien straujāk – viss ir kļuvis daudz dārgāks. Dzīvot kļuvis dārgāk. Šodien eksistēt uz šīs pasaules nu maksā daudz vairāk nekā pirms gada uz šīs pašas planētas tajos pašos platuma grādos.
Miers un brīvība kā tādi, jāatzīst, uz pasaules, kamēr vien uz tās mājo mūsu sugas pārstāvji, tā visaptveroši laikam īsti nav bijis nekad. Vienmēr ir bijušas cīņas par pārtiku, teritoriju, ietekmi, varu un visbeidzot naudu. Ja karš nav vienā pasaules malā, tad noteikti kaut kādas cīņas un asinsizliešanas notiek otrā. Ja kāda valsts ar visu savu enerģiju iestājas par mieru, tad kāda cita aktīvi sludina savu pārākumu vai – gluži pretēji – sevis nonicināšanu un atkal veicina darbības, kas noved pie mazāka vai lielāka mēroga karadarbības.

Šobrīd dzīvojam bažās un nedrošībā par to, kas mūs sagaida nākamajā piecgadē, desmitgadē, piecdesmitgadē. Vai mūsu bērniem, mazbērniem būs vieglāk dzīvot šajā pasaulē? Mierīgāk? Harmoniskāk? Ļoti jācer, ka tā. Tomēr maz ticams, ka cilvēce kādreiz pārstās rauties pēc varas un naudas. Vienmēr būs kāds, kas izkārpīsies kādā augstākstāvošā pozīcijā tikai tādēļ, lai saraustu vairāk bagātības. Un, kad ar to nebūs līdzēts, neremdināmā ape­tīte arvien kņudinās, un tad – kas gan atliek? Var tikai terorizēt, pakļaut apkārtējos, jo nauda un manta jau vairs nenes prieku. Vajag gandarījumu, redzot, ka no tevis baidās.

Kopš šī gada februāra ik dienu aizvadām, klausoties un vērojot ziņas no kara šausmām Ukrainā un daudziem ir iespēja uzklausīt ukraiņu bēgļu stāstus. Pasaule, tai skaitā par mums turīgākie un visādā ziņā spēcīgākie Rietumi, arī dzīvo trešā pasaules kara draudu ēnā. Neviens nav drošs, kas mūs sagaida. Tomēr šajā dienā gribas cerēt un paļauties uz cilvēka būtības gaišāko daļu, kas pārspēs to tumšo, destruktīvo pusi, kas alkst mūsu skaisto, zili zaļo planētu nolemt iznīcībai.

Pasaules brīvības diena, ko atzīmē šodien, 9.novembrī, aicina mūs aizdomāties par brīvību un mieru pasaulē, savā valstī, savā pilsētā, ciemā un visbeidzot – pašiem savās sirdīs. Šajā datumā ieliktā atzīmējamā diena saistāma ar Berlīnas mūra krišanu 1989. gada 9.novembrī. Tieši šis notikums iezīmēja komunisma ēras beigas Centrālajā un Austrumu Eiropā, skarot arī mūs. Otrā pasaules kara beigās Vācija bija sadalīta Austrumu un Rietumu Vācijā, un šos divus sektorus sadalīja amerikāņu, britu un franču pārvaldītie Rietumi un Padomju Savienības pārvaldītā Austrumu daļa. Arī Berlīne bija šajā Padomju Savienības pārvaldītajā teritorijā. Vēl šodien, apceļojot Vāciju, tik krasi redzama atšķirība starp Rietumu un Austrumu Vāciju. Tik ļoti jūtama komunistiskā režīma dvakojošā elpa, lai arī, tiesa, ne tik lielos apmēros kā mums līdzīgajās Austrumeiropas valstīs, tostarp Polijā, Čehijā un citviet. Tā pati dvaša šobrīd smacē Ukrainu, un bail pat iedomāties, ka apcer uzpūst izelpu arī mūsu – Baltijas valstu – virzienā. Tāpēc šodien, Pasaules brīvības dienā ir svarīgi apzināties, ko esam izcīnījuši un kas mums ir dots: mūsu brīvība, miers, palīdzība no pasaules lielvarām un pašiem sava nācijas teritorija zemeslodes daļā, kuru neskar ne cunami, ne postoši plūdi, ne vulkānu izvirdumi, pat ne tornādo vai veselas pilsētas aprijošas zemestrīces.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
40

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
35

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
40

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
30

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
36

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi