Otrdiena, 20. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Pasaules brīvības diena

Anna Kola
08:03
11.11.2022
19

Brīvība. Vārds, kurš, manuprāt, mūsdienu izpratnē ir līdzvērtīgs vārdam “miers”. Jēdzienam “miers” latviešu valodā ir četri pamata skaidrojumi.

Pirmais no tiem vairāk saistāms ar ikdienas attiecībām un mijiedarbību starp cilvēkiem, proti, miers skaidrots kā stāvoklis, kad nav strīdu, nesaskaņu, naida; valda saticība. Nākamais skaidrojums ir tāds, kurš ir ļoti aktuāls šogad. Miers ir stāvoklis, kad nav bruņotas cīņas, kara; savukārt trešā definīcija iet roku rokā ar šobrīd tik aktuālo – miers ir vienošanās izbeigt karu, strīdu.

Vai gan varējām iedomāties, ka mūsu pasauli tik piepeši satrieks karš tepat, Rietumu pasaulē, Eiropas vidienē? Protams, neviens nešaubījās, ka lielais kaimiņš, ar kuru daudzām robežvalstīm saistās skumju un sāpju pilnas atmiņas, ir neprognozējams, bet kaut ko tik agresīvu vismaz ikdienas cilvēks diezin vai iedomājās. Ja kāds empātijas trūkuma dēļ neizjūt līdzjūtību pret kara šaus­mu skartajiem, tad vismaz noteikti būs pamanījis, ka papīra sloksnīšu un metāla ripiņu pirkt­spēja sāk nokristies arvien straujāk – viss ir kļuvis daudz dārgāks. Dzīvot kļuvis dārgāk. Šodien eksistēt uz šīs pasaules nu maksā daudz vairāk nekā pirms gada uz šīs pašas planētas tajos pašos platuma grādos.
Miers un brīvība kā tādi, jāatzīst, uz pasaules, kamēr vien uz tās mājo mūsu sugas pārstāvji, tā visaptveroši laikam īsti nav bijis nekad. Vienmēr ir bijušas cīņas par pārtiku, teritoriju, ietekmi, varu un visbeidzot naudu. Ja karš nav vienā pasaules malā, tad noteikti kaut kādas cīņas un asinsizliešanas notiek otrā. Ja kāda valsts ar visu savu enerģiju iestājas par mieru, tad kāda cita aktīvi sludina savu pārākumu vai – gluži pretēji – sevis nonicināšanu un atkal veicina darbības, kas noved pie mazāka vai lielāka mēroga karadarbības.

Šobrīd dzīvojam bažās un nedrošībā par to, kas mūs sagaida nākamajā piecgadē, desmitgadē, piecdesmitgadē. Vai mūsu bērniem, mazbērniem būs vieglāk dzīvot šajā pasaulē? Mierīgāk? Harmoniskāk? Ļoti jācer, ka tā. Tomēr maz ticams, ka cilvēce kādreiz pārstās rauties pēc varas un naudas. Vienmēr būs kāds, kas izkārpīsies kādā augstākstāvošā pozīcijā tikai tādēļ, lai saraustu vairāk bagātības. Un, kad ar to nebūs līdzēts, neremdināmā ape­tīte arvien kņudinās, un tad – kas gan atliek? Var tikai terorizēt, pakļaut apkārtējos, jo nauda un manta jau vairs nenes prieku. Vajag gandarījumu, redzot, ka no tevis baidās.

Kopš šī gada februāra ik dienu aizvadām, klausoties un vērojot ziņas no kara šausmām Ukrainā un daudziem ir iespēja uzklausīt ukraiņu bēgļu stāstus. Pasaule, tai skaitā par mums turīgākie un visādā ziņā spēcīgākie Rietumi, arī dzīvo trešā pasaules kara draudu ēnā. Neviens nav drošs, kas mūs sagaida. Tomēr šajā dienā gribas cerēt un paļauties uz cilvēka būtības gaišāko daļu, kas pārspēs to tumšo, destruktīvo pusi, kas alkst mūsu skaisto, zili zaļo planētu nolemt iznīcībai.

Pasaules brīvības diena, ko atzīmē šodien, 9.novembrī, aicina mūs aizdomāties par brīvību un mieru pasaulē, savā valstī, savā pilsētā, ciemā un visbeidzot – pašiem savās sirdīs. Šajā datumā ieliktā atzīmējamā diena saistāma ar Berlīnas mūra krišanu 1989. gada 9.novembrī. Tieši šis notikums iezīmēja komunisma ēras beigas Centrālajā un Austrumu Eiropā, skarot arī mūs. Otrā pasaules kara beigās Vācija bija sadalīta Austrumu un Rietumu Vācijā, un šos divus sektorus sadalīja amerikāņu, britu un franču pārvaldītie Rietumi un Padomju Savienības pārvaldītā Austrumu daļa. Arī Berlīne bija šajā Padomju Savienības pārvaldītajā teritorijā. Vēl šodien, apceļojot Vāciju, tik krasi redzama atšķirība starp Rietumu un Austrumu Vāciju. Tik ļoti jūtama komunistiskā režīma dvakojošā elpa, lai arī, tiesa, ne tik lielos apmēros kā mums līdzīgajās Austrumeiropas valstīs, tostarp Polijā, Čehijā un citviet. Tā pati dvaša šobrīd smacē Ukrainu, un bail pat iedomāties, ka apcer uzpūst izelpu arī mūsu – Baltijas valstu – virzienā. Tāpēc šodien, Pasaules brīvības dienā ir svarīgi apzināties, ko esam izcīnījuši un kas mums ir dots: mūsu brīvība, miers, palīdzība no pasaules lielvarām un pašiem sava nācijas teritorija zemeslodes daļā, kuru neskar ne cunami, ne postoši plūdi, ne vulkānu izvirdumi, pat ne tornādo vai veselas pilsētas aprijošas zemestrīces.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Baudīt, priecāties, bet neplūkt

18:47
18.05.2025
17

Domāju, ne viena vien daudzdzīvokļu mājas iemītniece, kura izvēlējusies mājas priekšā iekopt skaistu puķudobi, priecējot ne tikai sevi, bet arī citus, laiku pa laikam saskumst, jo kāds nakts aizsegā radīto skaistumu vienkārši noplūcis. Tieši tāpēc puķudobe, kurā rūpējos par ziediem pavasarī, vasarā un rudenī, gadu no gada aizvien saruka, jo ik pa laikam atklāju, ka […]

Pasaules portreti

18:45
18.05.2025
8

Ceturtdienas, 15. maija, rītā publiski izskanēja ziņa, ka agresorvalsts Krievijas vadītājs Vladimirs Putins neplāno ierasties Turcijā, Stambulā, kur Ukraina un sabiedrotie aicināja viņu uz sarunām par miera atjaunošanu Ukrainā. Kremļa nostājas dēļ nav skaidrs, vai sarunas vispār notiks. Patiesībā tas nebija pārsteigums – jau 12. maijā Ame­rikas Kara izpētes institūts (ISW) publicēja atskaiti, kurā rakstīja, ka, visticamāk, […]

Domāšana veicina garīgo attīstību

17:03
13.05.2025
34

Strauji tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Vai zinām, par ko balsosim? Liekas, rezultātu prognozēt neiespējami. Bet pēc četru gadu pieredzes skaidri redzams, kā rit dzīve apvienotajos lielajos novados. Pašvaldībām aiz muguras nebūt vieglais darbs, lai jaunos novadus izveidotu ne tikai pēc robežām, bet arī pēc satura. Un kopumā jau Latvija tiešām zeļ. Tas skaidri redzams, mazliet izbraucot […]

Gribi zināt vairāk? Meklē!

12:45
12.05.2025
37
1

Nemīlīgais pavasaris, nesteidzinot dārza darbus, dod laiku padomāt par nākotni. Un patiesībā jau pavasarī sējot un stādot  domājam par ražu, ko vāksim rudenī. Šis pavasaris piedāvā nākotnes izvēli turpmākajiem četriem gadiem. Pašvaldību vēlēšanas ir temats, par kuru sarunās nav iesaistījies retais. Par ko balsot? Par ko balsosi, ko iesaki? Ko zini par to un to? Par […]

Par kopīgo darbu

12:43
12.05.2025
28

Angļu rakstnieks un teologs Gilberts Kīts Čestertons (1874. – 1936.) savulaik rakstīja, ka Romu mīlēja ne jau tās diženuma dēļ, bet Roma kļuva dižena, pateicoties mīlestībai pret to. Ma­nuprāt, Čestertona rakstīto ir vērts atcerēties arī šodien. Nav noslēpums, ka Latvijā joprojām attieksme pret savu valsti nereti ir – “mēs un viņi”. Visticamāk, tā ir attieksme, […]

Nemainīgā Krievijas sabiedrība

16:35
07.05.2025
36
1

25.aprīlī publicētais Levadas Centra aptaujas pārskats liecina, ka Krievijas iedzīvotāju noskaņojums aizvien uzlabojas. Aptauja veikta no 17. līdz 23. aprīlim, kopumā 82 procenti aptaujāto apgalvo, ka viņiem ir brīnišķīgs vai arī mierīgs un līdzsvarots noskaņojums. Visvairāk pozitīvu atbilžu ir gados jaunākajiem – tā domā 90 procenti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadu vecumam. Vismazāk […]

Tautas balss

Darbības vārdi norāda darīšanu

18:48
19.05.2025
9
Sarmīte Feldmane raksta:

Klausāmies nākamās domes deputātu kandidātu runas, skaidrojumus, solījumus. Kāds ieskatās    sarakstu piedāvātajās priekšvēlēšanu programmās, lai izlemtu, kuru mērķi atbilst paša redzējumam un vajadzībām. Bet ir vērts arī pavērties pagātnē, kas ir šodiena. Proti, ko partijas solīja pirms četriem gadiem un kas izdarīts, vai ieceres palikušas tikai vēlmju sarakstā. Tiesa, daži šodienas deputātu kandidāti toreiz […]

Kāpēc neveidojas iedzīvotāju padomes

18:50
18.05.2025
14
Lasītāja K. raksta:

“Nez kur Cēsu novadā pazudusi virzība uz iedzīvotāju padomēm? Nolikumu martā pieņēma, bet tālāk nekas nav dzirdēts. Vai kādā pagastā cilvēki grib to veidot, vai kāds pieteikums saņemts? Jāņem vērā, ka pagaidām esam diezgan kūtri, ka vajadzīgs kāds rosinājums, atgādinājums par šo iespēju, bet viss pieklusis. Padomes būtu laba iespēja veidot saiti ar pašvaldību. Domāju, […]

Cēsīs joprojām trūkst soliņu

18:50
18.05.2025
25
Pensionāre Anna raksta:

“Cēsis sevi sauc par kultūras galvaspilsētu, bet kultūra nav tikai pasākumi. Tā ir arī iedzīvotājiem ērta, piemērota vide. Taču par to netiek domāts. Se­nioriem ir grūti Cēsis izstaigāt kājām, un ko redzam? Trūkst soliņu. Agrāk Rī­gas ielas sākumā, kur Raunas vārtu apstādījumi, uz mūra bija ierīkotas sēdvietas. Nu jau gadiem dēļi novākti, ja gribi piesēst, […]

Remontē ielas. Satiksmē sajukums

18:47
18.05.2025
19
1
Dra­bešu pagasta iedzīvotāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs ielas remontē, tikai iedzīvotājiem un noteikti arī satiksmes organizatoriem grūti, ka to vienlaikus dara tik daudzās vietās. Gan jau būvnieki arī nevar visu precīzi paredzēt un nākas pamainīt kādu darbu. Braucēji apjūk, braukā pa pilsētu, kamēr atrod, kā tikt līdz vajadzīgajai vietai. Derētu norādes, shēmas izlikt jau pie lielajiem ceļiem, pa kuriem […]

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
45
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Sludinājumi