Pēc nedienām Rīgas un Jelgavas lielveikalos “Maxima” sabiedrībā aktīvi tiek diskutēts par pārtikas kvalitāti un drošumu. Lai apstiprinātu vai noraidītu šaubas par Cēsu rajona lielveikalos ražoto un tirdzniecībā esošo produktu nekaitīgumu, izteikt viedokli aicinājām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Cēsu pārvaldes vadītāju Anitu Feldmani.
“Galvot par lielveikalu tīklu tirgotās produkcijas drošumu mēs nevaram. Par to atbild ražotāji, transportētāji un tirgotāji. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē, vai uzņēmums strādā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un Eiropas regulām. Uzraudzība tiek veikta visos pārtikas aprites posmos. PVD ir izveidots inspekciju plāns, kas nosaka, cik bieži dažāda veida uzņēmumi ir kontrolējami.
Riskantākie tirdzniecības objekti ir lielveikali, tirgi un masu pasākumi. Tos arī pastiprināti kontrolējam, veicot pārbaudes. Parastos veikalus pārbaudām divreiz gadā, bet lielveikalos, kuros ne tikai produkciju tirgo, bet kur notiek arī papildus darbība, piemēram, ražošana vai ēdināšana, pēc PVD plāna pārbaudes veicam četras reizes gadā. Protams, vienmēr nekavējoties reaģējam uz jebkādām – anonīmām vai oficiālām – patērētāju sūdzībām. Prasības visiem uzņēmumiem ir identiskas. Cēsu rajonā ir pieci vecākie pārtikas inspektori, kuri veic kontroli pārtikas jomā, katrā objektā meklējot atbildes pārbaudes protokolā izvirzītajiem jautājumiem. Vizītes laikā inspektori pārbauda konkrētus apstākļus – telpu, iekārtu, ūdens apgādes, tehnoloģiskā procesa, pārtikas produktu izsekojamības, atkritumu aprites, pārvadājumu transporta un citu procesu atbilstību normām. Visgrūtāk kontrolēt pārtikas marķējumu. Tajā ir pateikts viss, kas jāzina par produktu. Ja marķējums nav pilnīgs, nekavējoties apturam produkta pārdošanu.
Kritiskākais punkts pārtikas tirdzniecības uzņēmumā ir personāla higiēna. Darbiniekiem jāveic obligātās veselības pārbaudes, bet konkrētajā dienā medicīnas grāmatiņas ieraksti neko par cilvēku nepasaka. Tā ir katras personas atbildība un godaprāts, cik vesels cilvēks aiziet uz darbu. Medicīniskajā grāmatiņā darbinieks parakstās, ka zina, ar kādiem simptomiem nedrīkst iet uz darbu. Ja tos pārkāpj, nevesels atnākot darbā, viņš ir potenciāls noziedznieks. Līdz masveida saslimšanai ir mazs mirklītis.
Uzņēmumi nezina, kad mūsu dienests veiks pārbaudi. Jāsazinās ir vien ar bioloģiskās saimniecības uzņēmumiem un biškopjiem, jo kontroli nevar veikt, ja pārstāvis nesagaida inspektoru. Valsts monitoringa ietvaros PVD ņem arī produkcijas paraugus dažāda līmeņa kvalitātes drošuma laboratoriskajiem izmeklējumiem. To apmaksā valsts. Uz lielākajiem objektiem iet pat divi līdz četri inspektori, lai pārbaudi iespētu vienā dienā, bet mazākajos veikalos kontroli stundā var izdarīt viens inspektors.
Runājot par mītiem, kas saistīti ar lielveikala “Maxima” ražoto un tirgoto produkciju, neesam pierādījuši, ka “Maxima” skalo salātus. Arī patērētāju viedoklis, ka lielveikalā vistiņas, kam veikala plauktos drīzumā beidzas derīguma termiņš, grilē tirgošanai, Cēsu “Maximā” nav apstiprinājies. Īsi pirms saslimšanas gadījumiem ar Rīgā, “Maxima” veikalā iegādātiem produktiem, veicām Cēsu lielveikalā pārbaudi, jo saņēmām sūdzību par grilētām vistām. Lietu izskatījām. Par laimi, tā neapstiprinājās, tomēr pasākumi apstākļu uzlabošanai tika veikti.
PVD ir ieviests uzņēmuma novērtējums pēc atbilstības likumdošanas prasībām. Pēc protokola aizpildīšanas inspektors katru uzņēmumu novērtē ar A,B vai C kategoriju. A kategoriju izpelnās, ja uzņēmums pilnīgi atbilst visām prasībām. Tie pretendē uz mazāku pārbaužu skaitu. Mūsu rajonā A novērtējumu saņēmis 21 veikals. To vidū neietilpst lielveikali, jo lielajām tirdzniecības vietām ir daudzas pozīcijas, kas var radīt neatbilstību. Pilnīgi ideāli nav nevienā veikalā, tā dzīvē nemēdz būt. Tomēr, ja saņemam kādas sūdzības, A novērtējumu uzņēmums zaudē.
Ar B kategoriju novērtē tos uzņēmumus, kuriem atklājas nelielas neatbilstības un pārbaudes tajos veicam, kā parasti. Bet C novērtējumu saņem uzņēmumi, kuros konstatējam būtiskas neatbilstības darbībā. Ar pārtikas aprites vietu novērtējumu katrs patērētājs var iepazīties PVD mājas lapā.
Manas kā pilsones domas par “Maxima” nedienām – šoreiz vainojams cilvēciskais faktors. Ja uzņēmumā pareizi darbojas paškontroles sistēma, tad problēmām nevajadzētu būt. Cēsu lielveikals “Maxima” šogad jau pārbaudīts četras, piecas reizes, būtiskas nepilnības atklājuši neesam. Kopumā mūsu uzņēmumi ir ļoti atbildīgi, bet, protams, strādnieki ir atšķirīgi, bet no viņiem atkarīgs daudz. Par laimi, Cēsu rajonā līdzīgi gadījumi, kādi šobrīd tiek risināti lielveikalos “Maxima” Rīgā un Jelgavā , nav bijuši, tomēr tas nenozīmē, ka pašam patērētājam nav jāuzmanās, ko likt iepirkumu groziņā. Īpaši vasaras karstajā laikā ikvienam jābūt vērīgam – gan ražotājiem un tirgotājiem, gan patērētājiem.”
Šobrīd PVD Cēsu pārvaldes uzraudzībā ir 674 pārtikas aprites uzņēmumi. Šajā gadā iecerētas 1200 plānveida vizītes.
Komentāri