Nav brīnums, ka samazinās iedzīvotāju pārliecība, vai spēs atšķirt uzticamu informāciju no tendenciozas, maldinošas vai vispār kāda izfantazētas. Nu jau laikam katrs zina, ko spēj mākslīgais intelekts un ka nevar uzticēties arī televīzijas vai interneta portālā redzamajam. Var safabricēt ne tikai notikumu foto un video, bet arī kādas konkrētas personas it kā teiktu. Balss skaņas un attēlu var pielāgot tik perfekti, ka cilvēks bez speciālām zināšanām nepateiks, ka tie ir māņi.
Dažos gados palielinājies to iedzīvotāju skaits, kam gadījies noticēt neobjektīvai, sagrozītai vai ar kādu savtīgu nolūku sadomātai informācijai, kas bijusi publiskajā telpā. Valsts kancelejas pasūtītā sabiedriskās domas pētījumā noskaidrots, ka šogad to drosmīgi atzinuši 28% aptaujas dalībnieku .2022.gadā analogā aptaujā tā teica 21 procents respondentu.
To, kas vērtē, ka pietrūkst zināšanu, lai nemaldītos informācijas jucekļos, gan saglabājas samērā stabils skaits. 2022.gadā tā domāja astoņi procenti aptaujas dalībnieku, šogad – desmit procenti.
Kas palīdzētu šķirot redzēto, dzirdēto un lasīto? Lielākā daļa pētījumā iesaistīto – 35% – vērtē, ka vislabāk noderētu citu pieredze, padomi ne tikai, kā katrs atpazīst viltojumu, bet arī stāsti, kā gadījies maldīties. Ko pēc tam nācies secināt, kādas nianses visvairāk jāņem vērā, lai nākamajā reizē orientētos jau labāk.
Pietiekami daudz Latvijas iedzīvotāju – 30 procenti – uzskata, ka zināšanas šajā jomā būtu jāsaņem no sabiedriskajiem medijiem. Raidījumos, rakstos tie var būt gan jau piesauktie konkrētu personu stāsti, gan ekspertu padomi un komentāri, gan dažādu dziļviltojumu tehnoloģiju shēmas, lai cilvēks saprastu, ar ko var nākties saskarties.
Tomēr nav jau tā, ka cilvēki nepavisam sev neuzticas. Pētījums liecina, ka aptuveni divas piektdaļas jeb 43% Latvijas iedzīvotāju uzskata – viņi atpazīs, kura informācija ir uzticama un kura tendencioza vai safabricēta. Taču to skaits, kas uzticas savām spējām, samazinājies diezgan nozīmīgi. 2022.gadā pārliecināti, ka atšķirs nepatiesu no patiesas informācijas, bija 53% atbilstošas aptaujas dalībnieki.
Nezinu, vai tas, ka mazinās pārliecība par prasmi atšķirt viltoto no patiesā, ir ļoti slikti. Pieļauju, ka samazinājušās ne jau zināšanas un izpratne. Drīzāk- sākām objektīvāk sevi vērtēt. Un tad jau kritiskāk skatāmies, klausāmies, lasām, vairāk padomājam, vai tiešām uzzinātais iespējams, vai tas tā varētu būt. Varbūt pārbaudām to, kam iepriekš noticētu uzreiz, un tā uzzinātu patieso notikumu, situāciju, patiesos datus.
Komentāri