Latvija nupat iekūlusies diplomātiskā skandālā. Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) nosūtījuši Latvijai notu par necienīgu izturēšanos pret vēstnieci Rīgas lidostā. Lidostas skaidrojums par notikušo būtiski atšķiras. Iespējams, ka pilnu ainu par to, kas īsti notika pasažieru pārbaudes laikā, mēs nekad neuzzināsim, taču šis ir atgādinājums, ka konfliktu risināšanu gan der mācīties.
Hanana Halfana Ali el Madhani ir pirmā AAE vēstniece Latvijā. Arī vēstniecība Rīgā darbu sākusi pavisam nesen, un vēstnieces akreditācijas ceremonija Rīgas pilī notika pagājušajā mēnesī. Taču šomēnes, dodoties uz AAE, lai tur piedalītos Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa vizītes sagatavošanā, viņai pasažieru pārbaudes laikā iznācis konflikts ar lidostas “Rīga” drošības personālu.
AAE nosūtītajā notā teikts, ka drošībnieki, prasot vēstniecei novilkt musulmaņu apģērbu, nav cienījuši reliģiskās tradīcijas un viņas diplomātisko imunitāti. Vēstniece esot bijusi to gatava darīt tikai privātākos apstākļos un sievietes klātbūtnē, bet šāda iespēja viņai neesot piedāvāta. Lidostas darbinieki arī esot sarunājuši aizskarošas lietas.
Lidostas “Rīga” skaidrojums ir gluži pretējs. Lidostas Drošības departamenta direktora vietniece Inta Smildziņa pagājušajā nedēļā informēja, ka musulmaņu apģērbu un galvassegu vēstniecei nemaz neesot prasīts novilkt, reliģiskās jūtas lidosta cienot, atsevišķa telpa privātākām pārbaudēm lidostā esot, taču par diplomātes vēlmi to izmantot lidostai nekas neesot zināms. Vēstnieci esot pārmeklējusi sieviete, un vispār – visa procedūra notikusi stingrā saskaņā ar starptautiskiem lidostu drošības standartiem.
Notikušais varbūt izskatās pēc sīkuma, kuram vispār nevajadzētu pievērst lielu uzmanību. Taču diplomātijā ar tās stingrajiem protokoliem sīkumu nav.
Kurš konkrētajā situācijā lidostā bijis lielākais konfliktētājs, no malas pateikt nav iespējams. Lidostas rīcībā ir novērošanas kameru ieraksti, taču tie publiskoti netiks. Atliek vien paļauties uz iesaistīto pušu vēlmi noregulēt nesaprašanos un novērst iemeslus, lai kas līdzīgs nākotnē vairs neatkārtotos. Tomēr veids, kādā lidostas pārstāvji ir taisnojušies par notikušo, neliecina, ka spēja konfliktus risināt ir izkopta.
Latvijas Ārlietu ministrija ir darījusi savu darbu un atvainojusies par incidentu. Turpretī lidostas pārstāvju teiktais, kas ir krietni kareivīgāks, sniedz citus signālus. Notikušajam ir starptautiska dimensija, tā nav tikai Latvijas iekšējā lieta, un faktiski sanāk, ka lidostas pārstāvji nodarbojas ar to, ar ko tiem nebūtu jānodarbojas, proti, ar saviem skaidrojumiem kļūst par vēl vienu balsi starptautiskā strīdā. Ir skaidrs, ka mūsu partneru uzmanības lokā nonāk arī tas, ko par notikušo saka dažādas Latvijas iestādes. Pašreizējos apstākļos krietni labāk būtu, ja no Latvijas puses izskanētu tikai viena balss – un tai būtu jābūt Ārlietu ministrijas balsij.
Lidostai, protams, pienākas sniegt savu publisko skaidrojumu par situāciju, tomēr šim skaidrojumam būtu jābūt diplomātiskam. Šajā gadījumā tas nozīmē gatavību risināt nesaprašanos ar iesaistītajām pusēm tiešā veidā un bez mediju starpniecības, bet publiskajā telpā demonstrēt atturību. Jo vairāk tāpēc, ka pašlaik jebkurā gadījumā stāsts ir tikai par to, ko saka AAE puse un ko saka lidosta – tātad par divām pretējām, taču nepierādāmām versijām. Publiski strīdēties te gluži vienkārši nav produktīvi.
Un tomēr lidostas darbinieki nevis ir atvainojušies par acīmredzami notikušo nesaprašanos, bet likuši saprast – AAE vēstniece melo un vērpj intrigas. Der aizdomāties, ko šāda pieeja liecina par pašiem lidostas pārstāvjiem. Lidosta “Rīga” nav pirmā rietumu pasaules lidosta, kuru vēstniece ir izmantojusi savas diplomātes karjeras laikā, un lidostu drošības principi viņai ir labi pazīstami. Bet, ja šāds incidents notiek Rīgā, tas liecina, ka zināma atšķirība starp mūsu galveno lidostu un lidostām citviet pastāv. Pat ja formāli lidostas darbinieki ir rīkojušies saskaņā ar instrukcijām, tas neizslēdz cilvēciskas nesaprašanās faktoru – un neizslēdz iespēju, ka darbinieku formāla attieksme var izskatīties pēc nelaipnības.
Latvijas prezidenta vizīte AAE, šķiet, ir notikusi bez būtiskiem starpgadījumiem, un notikušais Rīgas lidostā uz starpvalstu attiecībām ietekmi nav atstājis. Jādomā, ka mūsu AAE partneri attiecību attīstīšanu tura augstāk par neveiklībām tehnisku procedūru laikā. Taču vienlaikus notikušais liek domāt arī par saskarsmes kultūru – par ko tādu, kas attiecas uz ikvienu iedzīvotāju, nevis tikai prominencēm. Viens no saskarsmes kultūras elementiem ir izvairīšanās no nevajadzīgiem un neproduktīviem konfliktiem un spēja konfliktus risināt, ja tie notiek – un tie, protams, neizbēgami laiku pa laikam tiešām notiek.
Lidostas “Rīga” pārstāvju paštaisnā attieksme atgādina, ka līdzīgā situācijā varētu nonākt arī jebkurš cits lidostas klients. Tikai vairumam citu personu nebūs diplomātiskās pases, un viņu valsts oficiālu sūdzību notas formātā arī neiesniegs. Šādas domstarpības drīzāk paslaucīs zem paklāja – viena puse savā varas apziņā atteiksies pat pieļaut domu, ka varētu būt kļūdījušies vai nesapratušies, bet otra puse sev iestāstīs, ka piedzīvotā nepatīkamā pieredze ir “normāli”. Viss turpināsies tāpat, un neviens nebūs neko iemācījies.
Komentāri