Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Par uzticēšanos un tās ietekmi

Sallija Benfelde
18:01
02.12.2020
6

Pagājušajā svētdienā LTV1 publiskoja interesantu SKDS un LTV kopīgi veiktu pētījumu par to, kam visvairāk uzticamies “Covid-19” radītās krīzes laikā.

Kopumā pētījuma rezultāti nepārsteidza – visvairāk uzticamies infektologam Ugam Dum­pim, otrajā vietā – epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, trešajā – mediķi, ārsti, epidemiologi un zinātnieki. Kopš pavasara šajā uzticības personu sarakstā nekas daudz nav mainījies. Gan jāpiebilst, ka populārs viedokļu līderis ir bijušais Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis, kurš gan jau sen vairs nepraktizē kā ārsts un kura specialitāte bija saistīta ar anestezioloģiju, bet ne ar infekcijas slimībām vai virusoloģiju. Apiņa popularitāte acīmredzot ir saistīta gan ar to, ka viņš regulāri parādās TV ekrānos, gan ar to, ka kritizē gandrīz visu, kas valstī notiek saistībā ar pandēmiju. Laikā, kad spriedze sabiedrībā aug, daudzi ne vai atceras Pētera Apiņa savdabīgo karjeru politikā un pat skandālu, kura dēļ viņam savulaik nācās no politikas aiziet, lai šogad neveiksmīgi mēģinātu tajā atgriezties Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā ar otro kārtas numuru Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Visa notiekošā kritizēšana un savulaik iegūtais ārsta diploms raisa cilvēku uzticēšanos visam Pētera Apiņa teiktajam.
Daudz nepatīkamāk un nopietnāk ir tas, ka daļa Latvijas sabiedrības visvairāk uzticas virknei Krievijas un arī Ukrainas ārstu, kuriem ir regulāri raidījumi ne tikai TV, bet arī interneta kanālos. Šie ārsti kā viedokļu līderi daļā Latvijas sabiedrības ir pat populārāki un, pēc cilvēku domām, uzticamāki nekā, piemēram, Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule vai Valsts prezidents Egils Levits. Viens no guru jebkuros ar veselību saistītos jautājumos ir Krievijas ārsts Aleksandrs Mjas­ņikovs, Maskavas Žadkeviča klīniskās slimnīcas galvenais ārsts, koronavīrusa monitoringa informācijas centra pārstāvis. Pavasarī, kad Krievija vēl neatzina, ka vīruss plosās arī tur, un apgalvoja, ka visi ļoti slimo ar pneimoniju, un oficiāli tika ziņots par tikai 200 vīrusa slimniekiem, ārsta Mjas­ņikova paziņojums skanēja kā reliģisks vēstījums tau­tai.  “Jums ir sava dzīve, un to nosaka Dievs. Jūs nomirsiet tad, kad to paredz Likteņa Grāmata, jūs nevarat nomirt ne ātrāk, ne vēlāk. Tas tur ir ierakstīts, un nav jēgas mēģināt kaut ko mainīt, jo viss notiks tā. Tāpēc nevajag  baidīties. No kā jūs baidāties? Nomirt? Ātrāk, kā paredzēts, jūs nenomirsiet.  Tādēļ dzīvojiet to dzīvi, kas jums dota, un neklausieties nevienā!  Vienīgais, ko jūs varat izdarīt, par spīti tam, kas ierakstīts Likteņa Grāmatā, ir sabojāt savu garastāvokli. Nebojājiet to, smaidiet! Mēs visi nomirsim. Ja Dievs dos, mirsim vieglā nāvē, ja ne – nāksies to izpirkt.” Jau vēlāk, jūnijā, Mjasņikova paziņojumi skanēja mazliet citādāk – proti, nav jēgas skaitīt saslimušos: “Ko mēs skaitām kopš janvāra? Patiešām slimie ir tie, kas saslimuši pirms divām nedēļām. Pārējie sen ir izveseļojušies, atgriezušies pie savām darīšanām, darba. Vajag orientēties uz nāvju skaitu, taču arī te nav kārtības.(..) Šodien koronavīruss vairs nav tāds, kāds pie mums atnāca janvārī. Tas jau izgājis caur miljoniem cilvēku, un briesmu līmenis samazinās ar katru jaunu cilvēku.” Ārsts Mjasņikovs arī slavēja “padomju brīnumu”, jo, lūk, Krievijā, Kazahstānā un citās bijušajās PSRS republikās mirstība esot daudz zemāka nekā citur pasaulē. Viņš arī publiski apgalvoja – nav taisnība, ka katrs saslimušais inficē trīs cilvēkus, tie – tikpat daudzus. Pēc viņa vārdiem, jebkura vīrusu infekcija mazinās pēc 1,5-2 mēnešus ilgas aktīvas izplatības.

Mjasņikova atklāsmju pārstāstu varētu turpināt, bet ir acīmredzams, ka viņa sacītais plaši izplatījies arī Latvijā, šīs “zinātniskās” atziņas tālāk izplata un aizstāv ne tikai krievu valodā runājošie. Daudzi pat nenojauš, no kurienes nāk apgalvojumi par to, ka “nomirs tie, kuriem jāmirst”. Starp citu, tas vienu brīdi bija arī Pētera Apiņa apgalvojums, kuru viņš publiskoja un aizstāvēja.
Tas, ka Krievija izmanto visus pieejamos un iespējamos veidus savu melu un dezinformācijas izplatīšanai, laikam lielākajai sabiedrības daļai nav noslēpums. Krievijas lielais mērķis joprojām ir Eiropas sašķelšana un novājināšana, un vislabāk to var izdarīt ar tās pilsoņu iesaistīšanos demonstrācijās pret visu, kas tiek darīts saistībā ar pandēmiju, ar aizvien lielāku neuzticēšanos savām valstīm.
Starp citu, vīruss, kurš, pēc ārsta Mjasņikova vārdiem, ar katru mēnesi samazina izplatību un Krievijā valda “padomju brīnums”, vakar, 26. novembrī, Krievijā uzstādīja jaunu antirekordu. Diennakts laikā no jauna inficējušos skaits bija 25 487 cilvēki, arī mirušo skaits palielinājās trešo dienu pēc kārtas, sasniedzot aizvien jaunus antirekordus, un trešdien tas bija jau 524 mirušie diennaktī.
Acīmredzot, neprotot izvēlēties viedokļu līderus, kuriem ticēt, varam apdraudēt savu valsti un paši sevi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
27

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
20

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
21

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
24
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi