Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Par uzticēšanos un tās ietekmi

Sallija Benfelde
18:01
02.12.2020
8

Pagājušajā svētdienā LTV1 publiskoja interesantu SKDS un LTV kopīgi veiktu pētījumu par to, kam visvairāk uzticamies “Covid-19” radītās krīzes laikā.

Kopumā pētījuma rezultāti nepārsteidza – visvairāk uzticamies infektologam Ugam Dum­pim, otrajā vietā – epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, trešajā – mediķi, ārsti, epidemiologi un zinātnieki. Kopš pavasara šajā uzticības personu sarakstā nekas daudz nav mainījies. Gan jāpiebilst, ka populārs viedokļu līderis ir bijušais Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis, kurš gan jau sen vairs nepraktizē kā ārsts un kura specialitāte bija saistīta ar anestezioloģiju, bet ne ar infekcijas slimībām vai virusoloģiju. Apiņa popularitāte acīmredzot ir saistīta gan ar to, ka viņš regulāri parādās TV ekrānos, gan ar to, ka kritizē gandrīz visu, kas valstī notiek saistībā ar pandēmiju. Laikā, kad spriedze sabiedrībā aug, daudzi ne vai atceras Pētera Apiņa savdabīgo karjeru politikā un pat skandālu, kura dēļ viņam savulaik nācās no politikas aiziet, lai šogad neveiksmīgi mēģinātu tajā atgriezties Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā ar otro kārtas numuru Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Visa notiekošā kritizēšana un savulaik iegūtais ārsta diploms raisa cilvēku uzticēšanos visam Pētera Apiņa teiktajam.
Daudz nepatīkamāk un nopietnāk ir tas, ka daļa Latvijas sabiedrības visvairāk uzticas virknei Krievijas un arī Ukrainas ārstu, kuriem ir regulāri raidījumi ne tikai TV, bet arī interneta kanālos. Šie ārsti kā viedokļu līderi daļā Latvijas sabiedrības ir pat populārāki un, pēc cilvēku domām, uzticamāki nekā, piemēram, Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule vai Valsts prezidents Egils Levits. Viens no guru jebkuros ar veselību saistītos jautājumos ir Krievijas ārsts Aleksandrs Mjas­ņikovs, Maskavas Žadkeviča klīniskās slimnīcas galvenais ārsts, koronavīrusa monitoringa informācijas centra pārstāvis. Pavasarī, kad Krievija vēl neatzina, ka vīruss plosās arī tur, un apgalvoja, ka visi ļoti slimo ar pneimoniju, un oficiāli tika ziņots par tikai 200 vīrusa slimniekiem, ārsta Mjas­ņikova paziņojums skanēja kā reliģisks vēstījums tau­tai.  “Jums ir sava dzīve, un to nosaka Dievs. Jūs nomirsiet tad, kad to paredz Likteņa Grāmata, jūs nevarat nomirt ne ātrāk, ne vēlāk. Tas tur ir ierakstīts, un nav jēgas mēģināt kaut ko mainīt, jo viss notiks tā. Tāpēc nevajag  baidīties. No kā jūs baidāties? Nomirt? Ātrāk, kā paredzēts, jūs nenomirsiet.  Tādēļ dzīvojiet to dzīvi, kas jums dota, un neklausieties nevienā!  Vienīgais, ko jūs varat izdarīt, par spīti tam, kas ierakstīts Likteņa Grāmatā, ir sabojāt savu garastāvokli. Nebojājiet to, smaidiet! Mēs visi nomirsim. Ja Dievs dos, mirsim vieglā nāvē, ja ne – nāksies to izpirkt.” Jau vēlāk, jūnijā, Mjasņikova paziņojumi skanēja mazliet citādāk – proti, nav jēgas skaitīt saslimušos: “Ko mēs skaitām kopš janvāra? Patiešām slimie ir tie, kas saslimuši pirms divām nedēļām. Pārējie sen ir izveseļojušies, atgriezušies pie savām darīšanām, darba. Vajag orientēties uz nāvju skaitu, taču arī te nav kārtības.(..) Šodien koronavīruss vairs nav tāds, kāds pie mums atnāca janvārī. Tas jau izgājis caur miljoniem cilvēku, un briesmu līmenis samazinās ar katru jaunu cilvēku.” Ārsts Mjasņikovs arī slavēja “padomju brīnumu”, jo, lūk, Krievijā, Kazahstānā un citās bijušajās PSRS republikās mirstība esot daudz zemāka nekā citur pasaulē. Viņš arī publiski apgalvoja – nav taisnība, ka katrs saslimušais inficē trīs cilvēkus, tie – tikpat daudzus. Pēc viņa vārdiem, jebkura vīrusu infekcija mazinās pēc 1,5-2 mēnešus ilgas aktīvas izplatības.

Mjasņikova atklāsmju pārstāstu varētu turpināt, bet ir acīmredzams, ka viņa sacītais plaši izplatījies arī Latvijā, šīs “zinātniskās” atziņas tālāk izplata un aizstāv ne tikai krievu valodā runājošie. Daudzi pat nenojauš, no kurienes nāk apgalvojumi par to, ka “nomirs tie, kuriem jāmirst”. Starp citu, tas vienu brīdi bija arī Pētera Apiņa apgalvojums, kuru viņš publiskoja un aizstāvēja.
Tas, ka Krievija izmanto visus pieejamos un iespējamos veidus savu melu un dezinformācijas izplatīšanai, laikam lielākajai sabiedrības daļai nav noslēpums. Krievijas lielais mērķis joprojām ir Eiropas sašķelšana un novājināšana, un vislabāk to var izdarīt ar tās pilsoņu iesaistīšanos demonstrācijās pret visu, kas tiek darīts saistībā ar pandēmiju, ar aizvien lielāku neuzticēšanos savām valstīm.
Starp citu, vīruss, kurš, pēc ārsta Mjasņikova vārdiem, ar katru mēnesi samazina izplatību un Krievijā valda “padomju brīnums”, vakar, 26. novembrī, Krievijā uzstādīja jaunu antirekordu. Diennakts laikā no jauna inficējušos skaits bija 25 487 cilvēki, arī mirušo skaits palielinājās trešo dienu pēc kārtas, sasniedzot aizvien jaunus antirekordus, un trešdien tas bija jau 524 mirušie diennaktī.
Acīmredzot, neprotot izvēlēties viedokļu līderus, kuriem ticēt, varam apdraudēt savu valsti un paši sevi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi