Šosestdien gaidāmajā referendumā pilsoņi izlems jautājumu, vai tautai piešķirt tiesības atlaist Saeimu. Lielākās nesaskaņas gan ir nevis par to, vai vēlētājiem šādu iespēju dot, bet gan — kā to formulēt, lai izvairītos no nevēlamiem efektiem.
Lai aicinātu ļaudis doties uz vēlēšanu iecirkņiem un balsot par piedāvātajām izmaiņām Satversmē, ir izveidota biedrība „Par tautas tiesībām”. To pagājušajā mēnesī dibināja partijas „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā savienība” un biedrība „Tautvaldība”. Vēlāk jaunajā organizācijā kopēju valodu atrada arī partija „Visu Latvijai!”, netradicionālo seksuālo orientāciju pārstāvju un viņu draugu biedrība „Mozaīka”, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un pāris Eiropas Parlamenta deputātu. Iedvesmojušies no lietussargu revolūcijas, opozīcijā sēdošie un Saeimā netikušie politiskie spēki mēģina panākt, lai ikvienam būtu pieejams instruments, ar ko realizēt savus mērķus un vairotu savas iespējas iegūt varu.
Publiskajā telpā nav daudz tādu, kas šaubītos, ka ir nepieciešams mehānisms, lai tauta varētu atlaist savus priekšstāvjus. Tomēr, par spīti tam, attieksme pret 2. augusta balsošanu ir dažāda. Tas izskaidrojams ar šaubīgo Satversmes grozījumu formulējumu. Proti, sanāk, ka Saeimas atlaišana būtībā ir tāds pats referendums kā citi, bez kādiem īpašiem noteikumiem. Tāpat sākumā ir jāsavāc desmit tūkstoši vēlētāju parakstu, pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija rīko parakstu vākšanu par to, vai referendums ir nepieciešams, un tikai tad notiek referendums. It kā gana sarežģīti, turklāt pēdējās tautas nobalsošanas ir parādījušas, ka ar vēlētāju aktivizēšanu politiķiem nesokas. Arī referendumā par drošības iestāžu likumu grozījumiem pērn neatnāca gana daudz cilvēku, lai balsojums skaitītos noticis.
Gribētos nedaudz lielāku nopietnību šajā jautājumā. Šim ir jābūt īpaša veida referendumam, jo Saeimas atlaišana ir ārkārtas gadījums. Saeima ir jāatlaiž, ja tā nespēj strādāt — ievēlēt prezidentu, apstiprināt valdību, pieņemt budžetu, nevis, ja tā vienkārši pieņem lēmumus, kas mums nepatīk, vai valdību neveido tās partijas, ko mēs gribētu. Arguments, uz ko norāda referenduma kritiķi — pašreizējie grozījumi paredz, ka Saeimu var atlaist 15 procenti balsstiesīgo. Un ne bez pamata. Pagājušajās vēlēšanās piedalījās aptuveni 60 procenti balsstiesīgo. Lai referendums būtu uzskatāms par notikušu, tajā jāpiedalās pusei no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos skaita. Savukārt no šiem 30 procentiem 15 procentiem plus vienam cilvēkam jāatbalsta likumdevēja atlaišana. Te vietā norādīt, ka līdzīga problēma pastāv arī, Saeimu ievēlot. Jau minētie 60 procenti ievēlēja 9. Saeimu. No tiem 10 procenti nobalsoja par partijām, kas neiekļuva valdībā. Saeimā un valdībā visu kontrolē koalīcija, kam atbalstu pauduši 54 deputāti. Ļoti optimistiskā gadījumā valdība Latvijā strādā ar vienas ceturtās daļas vēlētāju atbalstu. Tāda ir demokrātija, „vairākuma” vara, un mēs paši to pieļaujam ar savu attieksmi vēlēšanu dienā.
Ko pilsoņiem darīt sestdien? Ieteiktu ar zināmu skepsi paraudzīties uz politiskajiem spēkiem, kas aicina balsot. Kas viņi ir? Biedrībā „Par tautas tiesībām” darbojas partijas, kam Saeimas atlaišana dod izredzes beidzot nokļūt pie siles. Tomēr pašreizējo Satversmes grozījumu redakcija nepiedāvā mehānismu, kā novērst iespējamu referendumu rīkošanas vilni. Neapmierinātība ar politiku sabiedrībā ir liela, tā var kļūt par ieroci pie varas netikušo politiķu rokās. Grozījumu redakcija mūs aicina būt optimistiskiem un cerēt, ka grozījumu nelietīga izmantošana nenotiks un ka referendumu iniciatori, aicinot uz parakstīšanos un balsošanu, būs atbildīgi. Vai Latvijas politikā ir pamats cerēt uz ko tādu?
Savus ierosinājumus Satversmes grozīšanai Saeimas juridiskajā komisijā ir iesniedzis arī prezidents Valdis Zatlers. Viņa piedāvātais variants paredz, ka Valsts prezidentam ir tiesības pirms laika atlaist parlamentu, pašam neriskējot zaudēt amatu, un arī nerīkojot tautas nobalsošanu. Komisija šos priekšlikumus skatīs rudenī, jo pirms sestdienas referenduma to darīt nav vērts. Vai prezidenta versija ir labāka? Es nezinu, tāpat kā neteikšu priekšā, vai ir vērts gaidīt sakarīgākus Satversmes grozījumus, nevis ņemt pašreizējos, problemātiskos.
Jāatgādina, ka referendums nav par principu, kam daudzi piekrīt, proti, mums ir tiesības atlaist Saeimu. Referendums ir par konkrētu grozījumu redakciju, un tas, ka grozījumu autori izvēlējušies vienkāršāko ceļu, kā formulēt grozījumus, nenozīmē, ka mums šī izvēle ir jāpieņem. Bet, lai arī kāds ir gala viedoklis, uz referendumu visus aicinu doties. Jautājums, kas tiek izšķirts, ir svarīgs un pilsoņiem pašiem nāksies izjust tā sekas, tāpēc labāk arī pašiem pateikt, kā būt.
Komentāri