Ukrainas Bruņoto spēku (UBS) Ģenerālštābs ceturtdien, 20. jūlijā, ziņoja, ka kopš pilna mēroga kara sākuma iznīcināti vairāk nekā 240 tūkstoši okupantu.
Savukārt UBS Gaisa spēku Preses centrs ikdienas informatīvajā ziņojumā vēsta, ka naktī uz 20. jūliju okupantu uzbrukumā dienvidos izmantotas 19 spārnotās raķetes un desmit Shahed droni. Triecienus pamatā saņēma Odesa un Mikolajiva. Odesā ievainoti četri, bet Mikolajivā cietuši vismaz 19 cilvēki, par spīti tam, ka 18 reizes raķetes vai dronus ukraiņiem izdevās notriekt.
Līdzīgas ziņas izskan katru dienu, tāpat kā informācija, ka vasarā Latvijas iedzīvotāju ziedojumi Ukrainai samazinājušies. Pēc Frīdriha Eberta fonda pasūtījuma Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS Latvijā veica apjomīgu pētījumu par to, kā Latvijas krievi un arī latvieši vērtē Krievijas karu Ukrainā, Putinu, Zelenski, atbalstu Ukrainai un ko domā par pieminekļa nojaukšanu Uzvaras parkā, par Latvijas dalību NATO un ES u.c. Tika aptaujāti gan tie, kuri ģimenē runā krievu valodā, gan tie, kuri ģimenē runā latviešu valodā, un arī tie, kuru ģimenē runā abās valodās.
Latviski runājošajās ģimenēs Ukrainu atbalsta 78, bet krieviski runājošajās – tikai 27 procenti aptaujāto. Ģimenēs, kurās runā abās valodās, atbalsts Ukrainai samazinājies (no 45 līdz 32 procentiem). Latviešu vidū gada laikā nedaudz samazinājies to skaits, kuri saka, ka ir patrioti (no 54 līdz 47 procentiem), bet krievu valodā runājošie sevi par Latvijas patriotiem uzskata jau 25 procenti (pirms gada vien 17). Arī jauktajās ģimenēs sevi par patriotiem uzskata mazliet vairāk cilvēku – 33 procenti, un tas ir par pieciem procentiem vairāk nekā pirms gada. Pārsteidz, ka krievu valodā runājošo vidū par septiņiem procentiem palielinājies atbalsts Latvijas dalībai NATO (no 21 līdz 28 procentiem), bet jauktajās un latviešu ģimenēs tas nedaudz krities. Krieviski runājošo vidū samazinājies arī to skaits, kuriem patīk Putins un Krievijas politika, tagad tādu ir vien 16 procenti. To, ka Latvijā pieaugusi etniskā spriedze, atzīst visi.
Aptaujā vēl ir daudz dažādu jautājumu, atbildes pirmajā brīdī var šķist visai raibas, tomēr kopumā dažas tendences ir manāmas. Savā ziņā visstingrākie savos uzskatos ir krievu valodā runājošie, kuri cenšas nemainīt domas par notiekošo. Ja arī viņiem ne vienmēr tas izdodas, tad vismaz jautājumos par pieminekļa nojaukšanu vai iespējām brīvi paust savus uzskatus viņi gandrīz vai izmisīgi turas pie agrākajiem uzskatiem, ka pieminekli Uzvaras parkā nevajadzēja nojaukt un ka Latvijā var runāt un rakstīt tikai to, kas patīk varai. Šķiet, ka vissvārstīgākās ir jauktās ģimenes, bet latviešu vidū negaidītās atbildes acīmredzot radījis nogurums. Cilvēki nogurst no kara ziņām, nemitīgās spriedzes un bažām par praktiskām lietām, veidojas kaut kas līdzīgs pieradumam tam, ka netālu notiek asiņains karš. Bet pieradums ir sava veida psiholoģiskā pašaizsardzība, kas ļauj dzīvot un darīt savus ikdienas darbus.
Interesanti, ka Krievijā Levadas centra jūnijā veiktie un jūlija sākumā publicētie pētījumi rāda, ka lielākās daļas aptaujāto attieksme pret Putinu ir pozitīvi neitrāla un divas trešdaļas aptaujāto gribētu, lai nākamā gada Krievijas prezidenta vēlēšanās atkal tiktu ievēlēts Putins. 23 procenti Krievijas iedzīvotāju saka, ka jūt simpātijas pret Putinu, bet 19 procenti “esot sajūsmināti”. Protams, Levadas centra aptaujas vienmēr tiek dažādi vētītas un vērtētas, tāpat arī Eberta fonda pasūtītais pētījums Latvijā vēl kādu laiku tiks vērtēts un atziņas būs dažādas un atšķirīgas.
Pagājušajā nedēļā Viļņā notikušajā NATO samitā Ukraina gan nesaņēma oficiālu uzaicinājumu iestāties NATO, bet kļuva arī skaidrs, ka tas notiks tad, kad karš būs beidzies. Savukārt Ukrainas parlamenta deputāts un komisijas drošības, aizsardzības un izlūkošanas jautājumos loceklis Sergejs Rahmaņins saka, ka nešaubās par Ukrainas uzvaru, bet: “Tas, kurš izdomās reālas drošības garantijas Ukrainai, saņems Nobela prēmiju, jo tādu garantiju nav, ir tikai Piektais pants vai kodolieroči.”
Vēl var piebilst, ka situāciju pēc NATO samita vērtē arī Arsēnijs Jaceņuks, bijušais Ukrainas premjerministrs (2014 – 2016): “Neteikšu, ka NATO izdarīja visu, ko varēja, domāju, viņi varēja izdarīt vairāk. Bet, raugoties no NATO puses, viņi paveica vairāk, nekā paši bija domājuši. Jautājums ir par to, kas likts svaru kausos. Svaru kausos ir Eiropas un NATO dalībvalstu drošība – gan militārā, gan finanšu un ekonomiskā, gan pārtikas drošība. Svaru kausos ir ANO Statūti un tas, kas vēl palicis no tās pasaules kārtības, kas tika izveidota pēc Otrā pasaules kara, svaru kausos ir cīņa pret terorismu.”
Ukraina un ukraiņi ir pelnījuši cieņu par drosmi skatīties patiesībai acīs, pretoties un nenokārt degunu, neveidot vaimanu kori, bet darīt, cik katrs var un prot un vēl mazliet vairāk. Atliek arī mums rast spēku un atcerēties, ka mēs bijām, esam un būsim, par spīti ļaunumam. Sens ukraiņu teiciens vēsta, ka “viņi gribēja mūs ap-rakt, bet nezināja, ka mēs esam sēklas”.
Komentāri