Piektdiena, 14. jūnijs
Vārda dienas: Zigfrīds, Ainārs, Uva

Par nogurumu un spēku

Sallija Benfelde
11:43
24.07.2023
22

Ukrainas Bruņoto spēku (UBS) Ģenerālštābs ceturtdien, 20. jūlijā, ziņoja, ka kopš pilna mēroga kara sākuma iznīcināti vairāk nekā 240 tūkstoši okupantu.

Savukārt UBS Gaisa spēku Preses centrs ikdienas informatīvajā ziņojumā vēsta, ka naktī uz 20. jūliju okupantu uzbrukumā dienvidos izmantotas 19 spārnotās raķetes un desmit Shahed droni. Triecienus pamatā saņēma Odesa un Mikolajiva. Odesā ievainoti četri, bet Mikolajivā cietuši vismaz 19 cilvēki, par spīti tam, ka 18 reizes raķetes vai dronus ukraiņiem izdevās notriekt.

Līdzīgas ziņas izskan katru dienu, tāpat kā informācija, ka vasarā Latvijas iedzīvotāju ziedojumi Ukrainai samazinājušies. Pēc Frīdriha Eberta fonda pasūtījuma Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS Latvijā veica apjomīgu pētījumu par to, kā Latvijas krievi un arī latvieši vērtē Krievijas karu Ukrainā, Putinu, Zelenski, atbalstu Ukrainai un ko domā par pieminekļa nojaukšanu Uzvaras parkā, par Latvijas dalību NATO un ES u.c. Tika aptaujāti gan tie, kuri ģimenē runā krievu valodā, gan tie, kuri ģimenē runā latviešu valodā, un arī tie, kuru ģimenē runā abās valodās.

Latviski runājošajās ģimenēs Ukrainu atbalsta 78, bet krieviski runājošajās – tikai 27 procenti aptaujāto. Ģimenēs, kurās runā abās valodās, atbalsts Ukrainai samazinājies (no 45 līdz 32 procentiem). Latviešu vidū gada laikā nedaudz samazinājies to skaits, kuri saka, ka ir patrioti (no 54 līdz 47 procentiem), bet krievu valodā runājošie sevi par Latvijas patriotiem uzskata jau 25 procenti (pirms gada vien 17). Arī jauktajās ģimenēs sevi par patriotiem uzskata mazliet vairāk cilvēku – 33 procenti, un tas ir par pieciem procentiem vairāk nekā pirms gada. Pārsteidz, ka krievu valodā runājošo vidū par septiņiem procentiem palielinājies atbalsts Latvijas dalībai NATO (no 21 līdz 28 procentiem), bet jauktajās un latviešu ģimenēs tas nedaudz krities. Krie­viski runājošo vidū samazinājies arī to skaits, kuriem patīk Putins un Krievijas politika, tagad tādu ir vien 16 procenti. To, ka Latvijā pieaugusi etniskā spriedze, atzīst visi.

Aptaujā vēl ir daudz dažādu jautājumu, atbildes pirmajā brīdī var šķist visai raibas, tomēr kopumā dažas tendences ir manāmas. Savā ziņā visstingrākie savos uzskatos ir krievu valodā runājošie, kuri cenšas nemainīt domas par notiekošo. Ja arī viņiem ne vienmēr tas izdodas, tad vismaz jautājumos par pieminekļa nojaukšanu vai iespējām brīvi paust savus uzskatus viņi gandrīz vai izmisīgi turas pie agrākajiem uzskatiem, ka pieminekli Uzvaras parkā nevajadzēja nojaukt un ka Latvijā var runāt un rakstīt tikai to, kas patīk varai. Šķiet, ka vissvārstīgākās ir jauktās ģimenes, bet latviešu vidū negaidītās atbildes acīmredzot radījis nogurums. Cilvēki nogurst no kara ziņām, nemitīgās spriedzes un bažām par praktiskām lietām, veidojas kaut kas līdzīgs pieradumam tam, ka netālu notiek asiņains karš. Bet pieradums ir sava veida psiholoģiskā pašaizsardzība, kas ļauj dzīvot un darīt savus ikdienas darbus.

Interesanti, ka Krievijā Le­vadas centra jūnijā veiktie un jūlija sākumā publicētie pētījumi rāda, ka lielākās daļas aptaujāto attieksme pret Putinu ir pozitīvi neitrāla un divas trešdaļas aptaujāto gribētu, lai nākamā gada Krievijas prezidenta vēlēšanās atkal tiktu ievēlēts Putins. 23 procenti Krie­vijas iedzīvotāju saka, ka jūt simpātijas pret Putinu, bet 19 procenti “esot sajūsmināti”. Protams, Levadas centra aptaujas vienmēr tiek dažādi vētītas un vērtētas, tāpat arī Eberta fonda pasūtītais pētījums Latvijā vēl kādu laiku tiks vērtēts un atziņas būs dažādas un atšķirīgas.

Pagājušajā nedēļā Viļņā notikušajā NATO samitā Ukraina gan nesaņēma oficiālu uzaicinājumu iestāties NATO, bet kļuva arī skaidrs, ka tas notiks tad, kad karš būs beidzies. Savukārt Ukrainas parlamenta deputāts un komisijas drošības, aizsardzības un izlūkošanas jautājumos loceklis Sergejs Rahmaņins saka, ka nešaubās par Ukrainas uzvaru, bet: “Tas, kurš izdomās reālas drošības garantijas Ukrainai, saņems Nobela prēmiju, jo tādu garantiju nav, ir tikai Piektais pants vai kodolieroči.”

Vēl var piebilst, ka situāciju pēc NATO samita vērtē arī Arsēnijs Jaceņuks, bijušais Uk­rainas premjerministrs (2014 – 2016): “Neteikšu, ka NATO izdarīja visu, ko varēja, domāju, viņi varēja izdarīt vairāk. Bet, raugoties no NATO puses, viņi paveica vairāk, nekā paši bija domājuši. Jautājums ir par to, kas likts svaru kausos. Svaru kausos ir Eiropas un NATO dalībvalstu drošība – gan militārā, gan finanšu un ekonomiskā, gan pārtikas drošība. Svaru kausos ir ANO Statūti un tas, kas vēl palicis no tās pasaules kārtības, kas tika izveidota pēc Otrā pasaules kara, svaru kausos ir cīņa pret terorismu.”
Ukraina un ukraiņi ir pelnījuši cieņu par drosmi skatīties patiesībai acīs, pretoties un nenokārt degunu, neveidot vaimanu kori, bet darīt, cik katrs var un prot un vēl mazliet vairāk. Atliek arī mums rast spēku un atcerēties, ka mēs bijām, esam un būsim, par spīti ļaunumam. Sens ukraiņu teiciens vēsta, ka “viņi gribēja mūs ap-rakt, bet nezināja, ka mēs esam sēklas”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
6

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Ziloni nepataisīt par mušu

21:56
13.06.2024
5

Pēdējos gados, kopš teju ik dienu dzirdam ziņas un viedokļus par to, kas notiek Eiropas dienivaustrumos- Ukrainā, daudz ideju, ierosmju un iniciatīvu atskan arī saistībā ar militāro izglītotību. Tostarp par šīs jomas integrēšanu mācību programmās, ar to domājot dot jauniešiem un bērniem zināmu izpratni, kas notiek, ja patiešām pienāk stunda “X”. Kādu laiku, tieši pēc […]

Dāvināt vai nedāvināt

13:05
11.06.2024
25

Ap izlaidumu laiku sabiedrībā atkal skaļāk uzvirmo jautājums, vai pedagogiem un izglītības iestādei kā pateicība par bērnu izglītošanu ir jāpa­sniedz dāvana. Jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gadā, stājās spēkā Tiesībsarga ierosinātie grozījumi Izglītības likumā, kas regulē mācību līdzekļu finansēšanas jautājumu. Tas bija brīdis, kad audzinātāji atteicās no naudas vākšanas klases fondam, paskaidrojot, ka […]

Mūzika skan, krāni šņāc

13:49
07.06.2024
23

Lielkoncertu pieredze man maza, tikai no Dziesmu svētkiem, kad noteikti esmu Rīgas Mežaparka lielajā estrādē skatītāju rindās. Estrādes mūzikai nesekoju, kā jau cilvēku pāri pusmūžam, mani piesaista Raimonda Paula vai Imanta Kalniņa vārds, vēl dažs, bet pēdējo gadu komponistus zinu tik, cik viņu darbi izskan kādā raidvietnē. Taču estrādes zvaigžņu lielkoncertā, kas pagājušajā sestdienā notika […]

Sestdien vētras nebūšot

13:04
07.06.2024
25

Noguruši no saules, no karstuma, sausuma? Gluži kā uz vairuma sūkstīšanos daba tuvākajās brīvdienās sola vēsu un lietainu laiku. Turklāt viens otrs sinoptiķis svētdien iesaka palikt mājoklī, jo esot gaidāma pat vētra. Labi, lai būtu! Var taču atrast, ko darīt, arī telpās, kaut vai pārcelties no dārza kopšanas uz putekļu slaucīšanu no skapjaugšām. Ja nu […]

Vērtīgās balsis

13:03
07.06.2024
43

Jau rīt, 8.jūnijā, Latvijā notiek Eiroparlamenta (EP) vēlēšanas. Tiesa gan, nobalsot varēja jau trīs dienas iepriekš. Pēdējā SKDS aptauja pirms vēlēšanām liecina, ka piecu procentu barjeru pārsniegtu sešas partijas un partiju apvienības: Nacionālā apvienība, “Jaunā Vienotība”, “Saskaņa”, “Latvija pirmajā vietā”, “Latvijas attīstībai” un Apvienotais saraksts. Salīdzinot ar maiju, palielinājies to pilsoņu skaits, kuri vēlēšanās neplāno […]

Tautas balss

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
4
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
6
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
6
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
5
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Neieklausās iedzīvotājos

13:05
07.06.2024
58
1
Cēsniece Z. raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvā” Annas Kolas viedokli par Cēsu Vienības laukumu. Ne jau viņa vienīgā domā, kā iekārtojums nav pievilcīgs, bet nav jēgas neko teikt. Domē domā, ka tikai viņi saprot, kā labi un pareizi. Man arī šķiet, ka mūsu senajai pilsētai nepiederas ne tie soliņi, ne daudzie karogi. Tāpat joprojām nesaprotu, kāpēc bija jānoņem soliņi, […]

Sludinājumi