Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Par ieguvējiem un zaudētājiem “alkohola karā”

Sallija Benfelde
05:48
26.06.2019
8

Pēc SKDS aplēsēm saistībā ar alkohola iegādi igauņi gadā Latvijā tērē aptuveni 238 miljonus eiro. Cik naudas Latvijā atstāj somi, nav rēķināts.

Tiesa gan, visa minētā summa netiek tērēta tikai alkoholam, pērk arī degvielu, alkohola tūristi izmanto kafejnīcu pakalpojumus, jo vēlas paēst, somi esot iemīļojuši amatnieku veikaliņus. Izrādās, uz Valku tirgoties brauc arī uzņēmēji un mājražotāji no Latgales un pat Kurzemes. Arī liela daļa pierobežas apģērbu un apavu veikalu turas uz igauņu un somu tūristu pirktspēju. Ar vārdu sakot, labumu no alkohola tūrisma gūst arī tie, kuriem ar tā ražošanu un tirgošanu nav nekādu saistību.

Ir skaidrs, ka igauņu lēmums samazināt akcīzes nodokli par 25 procentiem Latvijas valsts budžetā iecirtīs pamatīgu robu. Ja tādēļ mūsu valsts pazaudēs aptuveni 300 darba vietu, pierobežas uzņēmējiem ienākumi samazināsies, samazināsies arī nodokļu maksājumi. Un, protams, pamatīgu sitienu saņems Valka, kura patiesībā dzīvo no šī alkohola tūrisma. Premjers Krišjānis Kariņš teic, ka kopumā Latvijas budžets zaudēs aptuveni 100 miljonus eiro, tādēļ arī Latvijā jāatgriežas pie mazāka akcīzes nodokļa alkoholam.

Manuprāt, šobrīd nav skaidrs, vai tiek rēķināts, cik zaudēsim, pazeminot alkoholam akcīzes nodokli, un vai ieguvums no alkohola tirgošanas ar uzviju kompensēs akcīzes nodokļa samazināšanu. Varbūt tādi aprēķini ir, tas tikai vēl publiski nav skaidri pavēstīts, bet jebkurā gadījumā ir skaidrs – ja akcīzes nodoklis stiprajiem dzērieniem Latvijā nesamazināsies, budžets zaudēs. Un budžeta nauda ir vajadzīga ne tikai izglītībai un veselības aprūpes sistēmai.

Tik tālu viss skaidrs, tomēr, manuprāt, neatbildēts paliek jautājums par alkoholismu. Hroniskie alkoholiķi dzers, kā dzēruši, jo viņi stiprāku dzeramo ļoti bieži pērk kaut kur pie nelegālajiem tirgotājiem. Domāju, viņus akcīzes nodoklis īpaši neietekmē. Ja alkohols, arī alus, ir dārgāks, viņi pērk nelegālo “ļergu”, nedomājot, vai no tās jau rīt neatstieps kājas. Tiem, kuri alkoholu regulāri pērk tirdzniecības vietās, jo var atļauties naudu tērēt, 10 – 20 centi par pudeli uz vienu vai otru pusi neko daudz nenozīmēs. Lielais jautājums ir jaunieši. Vai mazliet lētāki kokteilīši nevilinās dzert vairāk? Līdz šim aptaujas liecina, ka pamazām absolūtā alkohola patēriņš uz vienu par piecpadsmit gadiem vecāku iedzīvotāju tomēr ir samazinājies. Tajā pašā laikā 2015. gadā tika uzsākts trīs gadus ilgs pētījums “Alkohola lietošanas izplatība un paradumi 7.-9.klašu skolēnu vidū Latvijā”. Pirmie dati nebija iepriecinoši – 43 procenti 13 gadus vecie skolēni jau bija pamēģinājuši nogaršot alkoholu vismaz vienu reizi, bet 34 procentiem skolēnu pirmā lietošanas reize ir bijusi agrāk nekā 13 gadu vecumā, liecina pētījuma pirmais posms.

Starp citu, aptaujas pirmajā posmā piedalījās 50 skolas un tika aptaujāti 1753 septīto klašu skolēni, lielākoties (78,3 procenti) 13 gadus veci jaunieši. Papildus aptaujai tiek realizēts arī padziļināts kvalitatīvais pētījums, kura dalībnieki ir skolotāji, vecāki, 7. klases skolēni un viņu vecākie brāļi un māsas. Secinājumi bija diezgan satraucoši: šo jauniešu vidū plašāk izplatīts maldīgais uzskats, ka vieglie alkoholiskie dzērieni neizraisa atkarību vai ka jātrenējas alkohola lietošanā, piedzeršanās nevienam nekaitē utt. Šie jaunieši arī biežāk nonākuši situācijās, kurās ir alkohola klātbūtne, piemēram, 22 procenti ir braukuši automašīnā ar iereibušu vadītāju. Tie jaunieši, kuri ir nomēģinājuši alkoholu, izteikti vairāk eksperimentējuši arī ar narkotikām un cigaretēm. Jauniešiem, kas lieto vai ir mēģinājuši lietot alkoholu, raksturīgas vēsākas attiecības ar vecākiem – mazāk ir tādu, kam vecāki, it īpaši tētis, patiešām patīk. Problēmu uzskaitījumu vēl varētu turpināt, piemēram, ļoti daudz ir atkarīgs no draugiem, to ietekme ir milzīga.

Vienkāršāk sakot – pieaugušo paradumus samazināts akcīzes nodoklis diez vai būtiski mainīs, bet jauniešus gan tas var ietekmēt. Vai par to ir domāts tagad saistībā ar iespējamo alkohola cenas samazinājumu? Kā sabalansēt budžeta vajadzības un pusaudžu veselības jautājumus, proti, neatvieglot viņiem iespēju tikt pie grādīgajiem dzērieniem. Kā to atrisināt, un vai tas ir atrisināms? Tas ir mūžīgais jautājums par naudu un tās ietekmes robežu – kurā brīdī nauda, kas neapšaubāmi valstij ir vajadzīga, sāk negatīvi ietekmēt valsts nākotni. Tādēļ domāju, šis jautājums jārisina ne tikai finanšu speciālistiem, tas jādara kopā ar ārstiem, sociologiem, psihologiem, skolotājiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi