Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Par ieguvējiem un zaudētājiem “alkohola karā”

Sallija Benfelde
05:48
26.06.2019
3

Pēc SKDS aplēsēm saistībā ar alkohola iegādi igauņi gadā Latvijā tērē aptuveni 238 miljonus eiro. Cik naudas Latvijā atstāj somi, nav rēķināts.

Tiesa gan, visa minētā summa netiek tērēta tikai alkoholam, pērk arī degvielu, alkohola tūristi izmanto kafejnīcu pakalpojumus, jo vēlas paēst, somi esot iemīļojuši amatnieku veikaliņus. Izrādās, uz Valku tirgoties brauc arī uzņēmēji un mājražotāji no Latgales un pat Kurzemes. Arī liela daļa pierobežas apģērbu un apavu veikalu turas uz igauņu un somu tūristu pirktspēju. Ar vārdu sakot, labumu no alkohola tūrisma gūst arī tie, kuriem ar tā ražošanu un tirgošanu nav nekādu saistību.

Ir skaidrs, ka igauņu lēmums samazināt akcīzes nodokli par 25 procentiem Latvijas valsts budžetā iecirtīs pamatīgu robu. Ja tādēļ mūsu valsts pazaudēs aptuveni 300 darba vietu, pierobežas uzņēmējiem ienākumi samazināsies, samazināsies arī nodokļu maksājumi. Un, protams, pamatīgu sitienu saņems Valka, kura patiesībā dzīvo no šī alkohola tūrisma. Premjers Krišjānis Kariņš teic, ka kopumā Latvijas budžets zaudēs aptuveni 100 miljonus eiro, tādēļ arī Latvijā jāatgriežas pie mazāka akcīzes nodokļa alkoholam.

Manuprāt, šobrīd nav skaidrs, vai tiek rēķināts, cik zaudēsim, pazeminot alkoholam akcīzes nodokli, un vai ieguvums no alkohola tirgošanas ar uzviju kompensēs akcīzes nodokļa samazināšanu. Varbūt tādi aprēķini ir, tas tikai vēl publiski nav skaidri pavēstīts, bet jebkurā gadījumā ir skaidrs – ja akcīzes nodoklis stiprajiem dzērieniem Latvijā nesamazināsies, budžets zaudēs. Un budžeta nauda ir vajadzīga ne tikai izglītībai un veselības aprūpes sistēmai.

Tik tālu viss skaidrs, tomēr, manuprāt, neatbildēts paliek jautājums par alkoholismu. Hroniskie alkoholiķi dzers, kā dzēruši, jo viņi stiprāku dzeramo ļoti bieži pērk kaut kur pie nelegālajiem tirgotājiem. Domāju, viņus akcīzes nodoklis īpaši neietekmē. Ja alkohols, arī alus, ir dārgāks, viņi pērk nelegālo “ļergu”, nedomājot, vai no tās jau rīt neatstieps kājas. Tiem, kuri alkoholu regulāri pērk tirdzniecības vietās, jo var atļauties naudu tērēt, 10 – 20 centi par pudeli uz vienu vai otru pusi neko daudz nenozīmēs. Lielais jautājums ir jaunieši. Vai mazliet lētāki kokteilīši nevilinās dzert vairāk? Līdz šim aptaujas liecina, ka pamazām absolūtā alkohola patēriņš uz vienu par piecpadsmit gadiem vecāku iedzīvotāju tomēr ir samazinājies. Tajā pašā laikā 2015. gadā tika uzsākts trīs gadus ilgs pētījums “Alkohola lietošanas izplatība un paradumi 7.-9.klašu skolēnu vidū Latvijā”. Pirmie dati nebija iepriecinoši – 43 procenti 13 gadus vecie skolēni jau bija pamēģinājuši nogaršot alkoholu vismaz vienu reizi, bet 34 procentiem skolēnu pirmā lietošanas reize ir bijusi agrāk nekā 13 gadu vecumā, liecina pētījuma pirmais posms.

Starp citu, aptaujas pirmajā posmā piedalījās 50 skolas un tika aptaujāti 1753 septīto klašu skolēni, lielākoties (78,3 procenti) 13 gadus veci jaunieši. Papildus aptaujai tiek realizēts arī padziļināts kvalitatīvais pētījums, kura dalībnieki ir skolotāji, vecāki, 7. klases skolēni un viņu vecākie brāļi un māsas. Secinājumi bija diezgan satraucoši: šo jauniešu vidū plašāk izplatīts maldīgais uzskats, ka vieglie alkoholiskie dzērieni neizraisa atkarību vai ka jātrenējas alkohola lietošanā, piedzeršanās nevienam nekaitē utt. Šie jaunieši arī biežāk nonākuši situācijās, kurās ir alkohola klātbūtne, piemēram, 22 procenti ir braukuši automašīnā ar iereibušu vadītāju. Tie jaunieši, kuri ir nomēģinājuši alkoholu, izteikti vairāk eksperimentējuši arī ar narkotikām un cigaretēm. Jauniešiem, kas lieto vai ir mēģinājuši lietot alkoholu, raksturīgas vēsākas attiecības ar vecākiem – mazāk ir tādu, kam vecāki, it īpaši tētis, patiešām patīk. Problēmu uzskaitījumu vēl varētu turpināt, piemēram, ļoti daudz ir atkarīgs no draugiem, to ietekme ir milzīga.

Vienkāršāk sakot – pieaugušo paradumus samazināts akcīzes nodoklis diez vai būtiski mainīs, bet jauniešus gan tas var ietekmēt. Vai par to ir domāts tagad saistībā ar iespējamo alkohola cenas samazinājumu? Kā sabalansēt budžeta vajadzības un pusaudžu veselības jautājumus, proti, neatvieglot viņiem iespēju tikt pie grādīgajiem dzērieniem. Kā to atrisināt, un vai tas ir atrisināms? Tas ir mūžīgais jautājums par naudu un tās ietekmes robežu – kurā brīdī nauda, kas neapšaubāmi valstij ir vajadzīga, sāk negatīvi ietekmēt valsts nākotni. Tādēļ domāju, šis jautājums jārisina ne tikai finanšu speciālistiem, tas jādara kopā ar ārstiem, sociologiem, psihologiem, skolotājiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
31

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
32

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
33

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
35

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
28

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
36
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
61
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi