Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Par azartspēlēm un pašvaldību lomu

Druva
00:00
23.11.2005
23

Saeimas deputāts Pēteris Ontužāns (JL) pauda nostāju, ka viņš, tāpat kā viņa pārstāvēta Jaunā laika frakcija, uzskata, ka pašvaldībām ir jābūt tiesīgām noteikt ierobežojumus azartspēļu rīkošanā tās teritorijā. “Mani partijas biedri ir sašutuši par Tautas partijas divkosību – līdz šim tā publiski iestājās par azartspēļu rīkošanas ierobežojumiem Rīgā, taču Tautas partijas Saeimas deputātu priekšlikums Azartspēļu un izložu likumprojektā paredz atļaut visā Rīgā un vēl 16 pašvaldībās atgriezties azartspēlēm.

Iestrādātais priekšlikums paredz, ka pašvaldībām būs jāizsniedz atļauja azartspēlēm, ja uzņēmums azartspēļu atļaujas saņemšanai būs iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus. Tas nozīmē, ka azartspēļu izplatīšanas ierobežošana galvaspilsētā, kas panākta Rīgas mēra Aivara Aksenoka vadībā, vairs nebūs spēkā.

Tagad Jaunais laiks apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu jaunajā Azartspēļu un izlo-žu likumā iestrādātās normas. Par iespēju vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot aizliegumu pašvaldībām ierobežot azartspēļu izplatību, mēs konsultēsimies ar pašvaldību un konstitucionālo tiesību ekspertiem, Latvijas pašvaldību savienību un Latvijas lielo pilsētu asociāciju.

Mani frakcijas biedri uzskata, ka pašvaldībām ir jābūt tiesīgām noteikt ierobežojumus azartspēļu rīkošanā tās teritorijā, jo viens no Satversmes principiem nosaka, ka pašvaldības ir atbildīgas par konkrētajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo cilvēku labklājību un veselības aizsardzību.

Pašreiz būtiski tiek pārkāpts arī Eiropas Pašvaldību hartā noteiktais vispārējais princips, ka jebkurš lēmums, kuru var izlemt pašvaldība, ir jāatstāj tās kompetencē, jo pašvaldība vislabāk pārzina situāciju tās teritorijā.

Strādājot pie likuma “Par pašvaldībām”, mēs nepārtraukti runājām, ka pašvaldībām jābūt saimniekiem un noteicējiem savā teritorijā, bet pašreiz nonākam būtiskā pretrunā – pārkāpjam tiesiskās noteiktības principu. Saeimas vairākums, pieņemot šo likuma normu, nav paudis nevienu argumentu, kāpēc pašvaldībai būtu jābeidz pildīt pirms tam uzticētā funkcija, tā atceļot jau esošos ierobežojumus Rīgā, Jūrmalā un vēl citās pašvaldībās, kas stingri kontrolētu azartspēļu izplatību to teritorijā.

Es esmu arī par azartspēļu reklāmas aizliegšanu ārpus to organizēšanas vietām. Mūsu pilsētu centri ir neadekvāta azartspēļu reklamēšanas vieta, šādas reklāmas ne ētiski, ne mākslinieciski, ne kā citādi neiederas mūsu pilsētu un vecpilsētu vidē. Jāatceras, ka azartspēļu reklāmas reklamē nevis veiksmi, bet veselību un labklājību negatīvi ietekmējošu atkarību.”

Andis Kāposts izsaka savu viedokli: ”Šoreiz jautājums tiešām nav vienkāršs. Balsojot par konkrētiem priekšlikumiem, protams, balsoju par to, kurš paredzēja pašvaldībām tiesības noteikt teritorijas, kurās azartspēles nedrīkst rīkot. Diemžēl tas neguva vairākuma atbalstu, jo to neatbalstīja Tautas partija. Ar pilnu pārliecību balsotu par to, ka azartspēles nedrīkst rīkot pilsētu vēsturiskajos centros un dzīvojamo māju rajonos, vai vēl labāk, ka tās drīkst rīkot tikai speciālā šim nolūkam paredzētā teritorijā tālu no skolām un jaunatnes pulcēšanās vietām. Bet šāds priekšlikums nebija iesniegts.

Azartspēļu un izložu likuma projekts bija nodots izskatīšanai Saeimas budžeta un finanšu komisijai. Juridiskā komisija, kurā es strādāju, to neizskatīja. Iepazīties ar visiem projektiem un jo sevišķi ar visiem priekšlikumiem, kas tiek iesniegti projektu uzlabošanai, nav iespējams nevienam. Tāpēc bieži iznāk paļauties uz galvenās komisijas viedokli un uz šajā komisijā strādājošo savas frakcijas deputātu viedokli.

Pie tam noskaidrojās, ka laikā, kopš Rīgas domes priekšsēdis ir Jaunā laika pārstāvis A. Aksenoks, Rīgā no jauna ir izsniegtas 38 azartspēļu atļaujas, bet likvidēta nav neviena spēļu vieta. Arī nesen pieņemtais Rīgas domes lēmums par spēļu ierobežošanu paredz tās ierobežot tikai pēc trim gadiem. Šādas pretrunas starp Jaunā laika vārdiem un darbiem ir bieži sastopamas.

Vajag labi pārzināt konkrēto jautājumu, lai zinātu, ka šis ir tas gadījums, kad Jaunajam laikam tomēr ir bijusi taisnība. Tāpēc arī, balsojot par likumu kopumā, atbalstīju budžeta komisijas viedokli. Domāju, ka būtībā šis likums tomēr ir labāks par iepriekšējo, ja ar Jaunā laika atbalstu likums nebūtu bijis noteikts par steidzamu, tad tas būtu labāk izstrādāts jau tagad.

No malas skatoties, izskatās, ka notiek divu lielu partiju cīņa par bagātu sponsoru iegūšanu. Uzskatu, ka šajā jautājumā debates vēl turpinā-

sies.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
13

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
19

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
30

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
22

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi