Par autoritārisma vēsmām Latvijā

Latvijā pamazām sākas diskusijas, vai Satversmē vajadzīgi grozījumi, lai definētu, kas ir pareiza ģimene, kuru atbalsta valsts.

Tā neapšaubāmi ir plašāku diskusiju un arī komentāra tēma, jo ar emocijām vien nepietiek, lai “nenogāztu podus”. Tomēr kāda ziņa pirms pāris dienām satrauca un lika vaicāt, vai dodamies Kremļa un arī Više­gradas valstu virzienā? Kā zināms, Kremlis uzskata, ka tam ir īpašās cilvēktiesības, kas atšķiras no “klasiskajām”, jo Krievijai ir pavisam īpaša vēsture, tādēļ arī tiesību jautājums risināms pēc pašu receptes. Savukārt Više­gradas valstis, par spīti tam, ka ir Eiropas Savienības dalībvalstis, uzskata, ka dažos jautājumos tām ir kādas īpašas tiesības.

Ziņa bija par to, ka premjers neatbalsta izskatīšanai Saeimas komisijās nodotos Satver­smes  grozījumus, bet tieslietu ministrs veido darba grupu. Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka šāds jautājums drīzāk šķeļ Latvijas sabiedrību, kas absolūti nav vajadzīgs. “Valstij nevajag skatīties uz pagātni, nevajag tiekties atgriezties tādā PSRS režīmā. Mums ir jāiet uz priekšu,” viņš sacīja. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bor­dāns pauda, ka JKP pozīcija arī turpmāk būs tāda pati, kā balsojot par šiem grozījumiem. JKP lielākā daļa deputātu iepriekš atbalstīja šo grozījumu nodošanu komisijai. Tieslietu ministrs arī pieņēmis rezolūciju par Tieslietu ministrijas (TM) darba grupas izveidi, kura strādās pie pla­šāku grozījumu izstrādāšanas un situācijas sīkākas analīzes “visos likumu griezumos”. “Līdz ar to pašreizējās debates tikai palīdzēs nodibināt sabiedrisko mieru un  Sa­tversme tiks nostiprināta kā konstitucionāla vērtība, neļaujot tajā “iejaukties no ārpuses” ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumiem vai tamlīdzīgi,” uzsvēra Bordāns. Tātad mums būs īpašā konstitūcija, uz kuru neattieksies Eiropas Sa­vienībā un lielākajā daļā pasaules valstu pieņemto cilvēktiesību pamatnostādnes? Kā tas varētu notikt? Latvija izstāsies no Eiropas Savienības? Tiesa gan, jau nākamajā dienā tieslietu ministrs sāka taisnoties, ka nav tā domājis, ka patiesībā viņš tikai gribot, lai mūsu konstitūcija būtu tāda, ka ECT nebūtu nekā, ko pārmest. Atliek vien piebilst, ka tās normas, kuras šobrīd Satversmē attiecas uz ģimeni, nav pretrunā ar cilvēktiesību pamatiem un ECT “iejaukties” nav vajadzības.

Diemžēl par zināmu vēlmi mainīt valsti jau minētajā Kremļa virzienā, manuprāt, liecina arī Alda Gobzema un viņa atbalstītāju centieni. Partija “Likums un kārtība” ir tapšanas procesā – vēl jānokārto dokumenti, jo partijas dibināšana notika attālināti internetā. Partiju vadīs viens no bijušajiem partijas KPV LV līderiem, tagad ārpus frakcijām strādājošais 13. Saeimas deputāts Aldis Gob­zems un tāpat ārpus frakcijām strādājošā Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko, kuru 13. Saeimā ievēlēja no partijas “Saskaņa”. Valdi izvēlējās Gob­zems pats, jo, viņaprāt, valdes ievēlēšana nav vajadzīga, tajā jābūt tiem, kuriem viņš uzticas. Valdē strādās vēl viena savulaik no “Saskaņas” ievēlēta Saeimas deputāte Ļubova Šve­cova un no KPV LV ievēlētā Karīna Sprūde. Tāpat arī valdē darbosies kādreizējais Nila Uša­kova preses sekretārs Sandris Točs. Partijai pievienošoties arī Stepaņenko vīrs Vjačeslavs Ste­paņenko, kurš Nila Ušakova laikā vadīja Mājokļu un vides komiteju, bija “Rīgas siltuma” padomes priekšsēdētājs un organizēja katlumāju celtniecību. Citiem vārdiem sakot, Vjačeslavs Stepa­ņenko saimnieciskajos darbos labi sapratās ar pagājušajā gadā atlaistās Rīgas domes vadību un acīmredzot labi prata “apgūt naudu”.

“Likums un kārtība” jau nodēvēta par “Saskaņas” turpinājumu. Tomēr, manuprāt, par to liecina ne tikai bijušo saskaņiešu iestāšanās partijā, bet arī Alda Gobzema skaļi paustais par to, ko un kā Latvijai vajadzētu darīt – proti, izskanēja nepārprotami mājieni, ka Latvijai vajadzētu ciešākas attiecības ar Krieviju, ka tā ir valsts, ar kuru jādraudzējas.

Vai tādai partijai ir izredzes iekļūt 14. Saeimā? Ļoti iespējams, jo cilvēki ir noguruši un dusmīgi, līdzīgi kā citviet pasaulē, sabiedrība polarizējas, veidojas pretēju uzskatu nometnes. Tādi procesi ir bīstami jebkurā valstī, bet Latvijā, kuras ģeopolitiskā atrašanās vieta nav maināma, tas ir daudz bīstamāk. Dmitrijs Savins, politiskais bēglis no Krievijas, kuram Latvijā piešķirts patvērums un kurš mūsu valstī dzīvo jau sesto gadu, sacījis, ka rūpīgi seko gan Krievijā, gan Latvijā notiekošajam. Vaicāts, kā viņš vērtē Gobzema partijas tapšanu un aktivitātes ap to, Savins teic, ka jau labu laiku bažījas par procesiem Latvijā un redz daudz līdzību ar to, kas notiek, piemēram, Ukrainā, kur šobrīd pastiprinās Krievijas ietekme. “Baidos, ka nākamajā gadā pēc Saeimas vēlēšanām mēs varam attapties valstī, kurā tās virzienu, izvēles un politiku patiesībā ļoti noteiks Krievija. Tādas bažas, protams, ir vienmēr, jo Latvija atrodas tur, kur tā atrodas, nav iespējams pārcelties tālu prom no Krievijas robežas. Bet šobrīd, manuprāt, bažām par Latviju jau ir reāls pamats, un ļoti ceru, ka nekas tāds nenotiks,” saka Savins un piebilst, ka mūsdienu pasaulē ne vienmēr ir vajadzīgi tanki, lai pakļautu kādu valsti.