Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Par autoritārisma vēsmām Latvijā

Sallija Benfelde
20:38
22.01.2021
5

Latvijā pamazām sākas diskusijas, vai Satversmē vajadzīgi grozījumi, lai definētu, kas ir pareiza ģimene, kuru atbalsta valsts.

Tā neapšaubāmi ir plašāku diskusiju un arī komentāra tēma, jo ar emocijām vien nepietiek, lai “nenogāztu podus”. Tomēr kāda ziņa pirms pāris dienām satrauca un lika vaicāt, vai dodamies Kremļa un arī Više­gradas valstu virzienā? Kā zināms, Kremlis uzskata, ka tam ir īpašās cilvēktiesības, kas atšķiras no “klasiskajām”, jo Krievijai ir pavisam īpaša vēsture, tādēļ arī tiesību jautājums risināms pēc pašu receptes. Savukārt Više­gradas valstis, par spīti tam, ka ir Eiropas Savienības dalībvalstis, uzskata, ka dažos jautājumos tām ir kādas īpašas tiesības.

Ziņa bija par to, ka premjers neatbalsta izskatīšanai Saeimas komisijās nodotos Satver­smes  grozījumus, bet tieslietu ministrs veido darba grupu. Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka šāds jautājums drīzāk šķeļ Latvijas sabiedrību, kas absolūti nav vajadzīgs. “Valstij nevajag skatīties uz pagātni, nevajag tiekties atgriezties tādā PSRS režīmā. Mums ir jāiet uz priekšu,” viņš sacīja. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bor­dāns pauda, ka JKP pozīcija arī turpmāk būs tāda pati, kā balsojot par šiem grozījumiem. JKP lielākā daļa deputātu iepriekš atbalstīja šo grozījumu nodošanu komisijai. Tieslietu ministrs arī pieņēmis rezolūciju par Tieslietu ministrijas (TM) darba grupas izveidi, kura strādās pie pla­šāku grozījumu izstrādāšanas un situācijas sīkākas analīzes “visos likumu griezumos”. “Līdz ar to pašreizējās debates tikai palīdzēs nodibināt sabiedrisko mieru un  Sa­tversme tiks nostiprināta kā konstitucionāla vērtība, neļaujot tajā “iejaukties no ārpuses” ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumiem vai tamlīdzīgi,” uzsvēra Bordāns. Tātad mums būs īpašā konstitūcija, uz kuru neattieksies Eiropas Sa­vienībā un lielākajā daļā pasaules valstu pieņemto cilvēktiesību pamatnostādnes? Kā tas varētu notikt? Latvija izstāsies no Eiropas Savienības? Tiesa gan, jau nākamajā dienā tieslietu ministrs sāka taisnoties, ka nav tā domājis, ka patiesībā viņš tikai gribot, lai mūsu konstitūcija būtu tāda, ka ECT nebūtu nekā, ko pārmest. Atliek vien piebilst, ka tās normas, kuras šobrīd Satversmē attiecas uz ģimeni, nav pretrunā ar cilvēktiesību pamatiem un ECT “iejaukties” nav vajadzības.

Diemžēl par zināmu vēlmi mainīt valsti jau minētajā Kremļa virzienā, manuprāt, liecina arī Alda Gobzema un viņa atbalstītāju centieni. Partija “Likums un kārtība” ir tapšanas procesā – vēl jānokārto dokumenti, jo partijas dibināšana notika attālināti internetā. Partiju vadīs viens no bijušajiem partijas KPV LV līderiem, tagad ārpus frakcijām strādājošais 13. Saeimas deputāts Aldis Gob­zems un tāpat ārpus frakcijām strādājošā Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko, kuru 13. Saeimā ievēlēja no partijas “Saskaņa”. Valdi izvēlējās Gob­zems pats, jo, viņaprāt, valdes ievēlēšana nav vajadzīga, tajā jābūt tiem, kuriem viņš uzticas. Valdē strādās vēl viena savulaik no “Saskaņas” ievēlēta Saeimas deputāte Ļubova Šve­cova un no KPV LV ievēlētā Karīna Sprūde. Tāpat arī valdē darbosies kādreizējais Nila Uša­kova preses sekretārs Sandris Točs. Partijai pievienošoties arī Stepaņenko vīrs Vjačeslavs Ste­paņenko, kurš Nila Ušakova laikā vadīja Mājokļu un vides komiteju, bija “Rīgas siltuma” padomes priekšsēdētājs un organizēja katlumāju celtniecību. Citiem vārdiem sakot, Vjačeslavs Stepa­ņenko saimnieciskajos darbos labi sapratās ar pagājušajā gadā atlaistās Rīgas domes vadību un acīmredzot labi prata “apgūt naudu”.

“Likums un kārtība” jau nodēvēta par “Saskaņas” turpinājumu. Tomēr, manuprāt, par to liecina ne tikai bijušo saskaņiešu iestāšanās partijā, bet arī Alda Gobzema skaļi paustais par to, ko un kā Latvijai vajadzētu darīt – proti, izskanēja nepārprotami mājieni, ka Latvijai vajadzētu ciešākas attiecības ar Krieviju, ka tā ir valsts, ar kuru jādraudzējas.

Vai tādai partijai ir izredzes iekļūt 14. Saeimā? Ļoti iespējams, jo cilvēki ir noguruši un dusmīgi, līdzīgi kā citviet pasaulē, sabiedrība polarizējas, veidojas pretēju uzskatu nometnes. Tādi procesi ir bīstami jebkurā valstī, bet Latvijā, kuras ģeopolitiskā atrašanās vieta nav maināma, tas ir daudz bīstamāk. Dmitrijs Savins, politiskais bēglis no Krievijas, kuram Latvijā piešķirts patvērums un kurš mūsu valstī dzīvo jau sesto gadu, sacījis, ka rūpīgi seko gan Krievijā, gan Latvijā notiekošajam. Vaicāts, kā viņš vērtē Gobzema partijas tapšanu un aktivitātes ap to, Savins teic, ka jau labu laiku bažījas par procesiem Latvijā un redz daudz līdzību ar to, kas notiek, piemēram, Ukrainā, kur šobrīd pastiprinās Krievijas ietekme. “Baidos, ka nākamajā gadā pēc Saeimas vēlēšanām mēs varam attapties valstī, kurā tās virzienu, izvēles un politiku patiesībā ļoti noteiks Krievija. Tādas bažas, protams, ir vienmēr, jo Latvija atrodas tur, kur tā atrodas, nav iespējams pārcelties tālu prom no Krievijas robežas. Bet šobrīd, manuprāt, bažām par Latviju jau ir reāls pamats, un ļoti ceru, ka nekas tāds nenotiks,” saka Savins un piebilst, ka mūsdienu pasaulē ne vienmēr ir vajadzīgi tanki, lai pakļautu kādu valsti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi