Jāatzīst, ka šis rudens nav no vienkāršākajiem. Lai gan zelta rudens priecējis ikvienu, kas to vēlējies, sabiedrības noskaņojums ir saspringts. Burtiski pirms gada šajā rubrikā rakstīju, ka valdība vienas dienas laikā pārgāja no lokāliem aizliegumiem uz ierobežojumiem, kas skar ikvienu. No rītdienas atkal noteikta mājsēde un virkne citu ierobežojumu vismaz uz mēnesi. Skolēni brīvlaiku bauda divreiz ilgāk, vecāki atceras, kā strādāt attālināti, bet daļa smagi nopūšas, jo mēnesi strādāt nevarēs nemaz, būs uzņēmumi, kuri nedrīkstēs sniegt pakalpojumus.
Piedzīvot to visu otrreiz it kā ir vieglāk, mēs jau zinām, ko no tā visa sagaidīt, bet, no otras puses, – nomācošāk, jo, domāju, ikviens cerējām, ka pagājušajā ziemā piedzīvotais neatkārtosies. Nenoteiktība par to, ko nesīs rītdiena, kā pirms gada, tā tagad rada spriedzi. Cilvēki nezina, ar ko var rēķināties. Turklāt daudzi ir emocionāli noguruši. Arī cilvēki gados teic, ka, lai gan daudz kas piedzīvots, pandēmijas laiks ir grūts. Daļa senioru labāk laiku pavada vienatnē, nevis ar domubiedriem, jo baidās par savu veselību. Tajā pašā laikā tieši seniori ir tie, kuri mūsdienu saziņas līdzekļus un viedierīces izmanto vismazāk. Joprojām ļoti daudziem vecāka gada gājuma cilvēkiem nav datora vai planšetes, un, pat ja tas ir, cilvēks tik maz to izmanto, ka nevar pievienoties kādām tiešsaistes nodarbībām. Tā vienkārši ir. Bet tas nozīmē, ka šie cilvēki, ja pie viņiem nevar ciemoties pat tuvinieki, ir nošķirti no sabiedrības. Taču ir tik svarīgi, lai ikvienam ir gan silta mājvieta un maltīte, gan iespēja parunāties.
Ir liela māksla, neskatoties uz dzīves situācijām, tajās atrast prieku. Lektors, psihologs un teologs Indulis Paičs šajā laikā runā arī par spēju dzīvot ar prieku. Viņš norāda: “Ja kokam ir tikai viena vienīga sakne, viss spēks un barības vielas jāuzņem caur to. Ja saknes ir daudzas un sazarotas, koks izaug spēcīgāks un staltāks. Līdzīgi ar cilvēku – var mēģināt visu prieku iegūt vienā veidā, bet prātīgāk ir mācīties apgūt dažādus iepriecinājuma veidus un līmeņus.”
Mūsdienu pasaulē ieguvējs ir tas, kurš patiesi spēj izjust iepriecinājumu visdažādākajos veidos, jo tas nozīmē – ja viens tiks liegts, cilvēks mācēs iegūt prieku citur. Prieks arī šodien ir tik nepieciešams, lai ikviens no mums izietu cauri šim laikam, lai sajustos līdzsvaroti pat tad, kad notiek visnegaidītākās pārmaiņas.
