Trešdiena, 2. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde

Noziegums un sods 21. gadsimta Krievijā

Sallija Benfelde
10:19
13.05.2024
51
Sallija Benfelde

Karš Ukrainā ne tikai vairo stresu un dusmas pret agresorvalsti un tās iedzīvotājiem. Tas cilvēkus padara arī neiecietīgākus un pat nežēlīgākus.

Arī “miera laikos”, lasot vai redzot reportāžas par noziegumiem, nereti domājam, ka varbūt nāvessodu par sevišķi smagiem noziegumiem nevajadzēja atcelt. Tiesa gan, domāju, spīdzināšanu lielākā daļa cilvēku neatbalstītu pat tad, ja tas būtu veids, kā noskaidrot patiesību par kādu noziegumu. Krievijā jautājumu sev par to, kurā brīdī, pārkāpjot kādas cilvēcības robežas, paši kļūstam par noziedznieku līdziniekiem, acīmredzot nemēdz uzdot bieži. Proti, pirms dažām dienām publicētā Levadas Centra aptauja par atbalstu nāvessodam un spīdzināšanai liecina, ka nāvessodu atbalsta vairākums aptaujāto, bet pret spīdzināšanu pavisam noteikti, neatkarīgi no situācijas, ir 35 procenti aptaujāto.

Aptauja notika aprīlī dažādās Krievijas pilsētās un ciemos. Visvairāk nāvessoda atbalstītāju, kuri par to nemaz nešaubījās, bija vecuma grupās virs 40 gadiem (29 procenti), vismazāk, tikai 15 procentu, atbalstītāju nāvessodam bija vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem. Atbalsts nāvessodam atšķiras arī Maskavā, citās pilsētās un laukos dzīvojošo vidū. Mas­kavā to atbalsta 15 procenti iedzīvotāju, pilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 100 tūkstošiem atbalsta 30 procenti, bet mazāk nāvessoda atbalstītāju ir laukos dzīvojošo vidū – 26 procenti. Tāpat šis atbalsts atšķiras dažādu informācijas avotu lietotājiem. Visvairāk nāvessoda atbalstītāju, 25 procenti, ir televīzijas skatītāju vidū, bet vismazākais, tikai 14 procenti, ir starp tiem, kuri informāciju iegūst sociālajos tīklos. Lielas atšķirības nāvessoda piekritēju vidū nav starp Putina atbalstītājiem un tiem, kuri ir pret Putinu, pavisam noteikti nāvessodu atbalsta 24 un 25 procenti.

Nāvessodu drīzāk atbalsta 33 procenti Putina piekritēju un 28 procenti no tiem, kuri ir pret Putinu.
Minēju tikai ļoti noteikta uzskata atbalstītājus, bet aptaujā bija arī iespējams norādīt, ka “drīzāk atbalsta” vai “drīzāk neatbalsta”, bija arī iespējams atbildēt, ka nav viedokļa par šo jautājumu. Ma­nuprāt, interesanti bija uzzināt, kā iedzīvotāji pamato to, ka ir par vai pret nāvessodu. No tiem, kuri noteikti ir par nāvessodu vai drīzāk to atbalsta, 36 procenti atbildēja, ka jābūt taisnīgam sodam, jābūt “aci pret aci, zobu pret zobu”. 33 procenti aptaujāto domā, ka nāvessods jāpiemēro par sevišķi smagiem noziegumiem, 24 procenti uzskata – ja zinās, ka iespējams nāvessods, baidīsies un būs kārtība. 12 procenti iedzīvotāju domā, ka “tādi nav jābaro uz mūsu rēķina”, bet astoņi procenti saka, ka “cilvēki nemainās, cietums neko nelabos”. Cits pamatojums bija septiņiem procentiem nāvessoda atbalstītāju, bet pieci procenti nevarēja pamatot, kādēļ viņi atbalsta nāvessodu.

Savukārt no tiem, kuri noteikti vai drīzāk neatbalsta nāvessodu, 30 procenti atbildēja, ka tas nav humāni, ir necilvēcīgi un nav tiesību kādam atņemt dzīvību. 30 procenti arī domā, ka var būt kļūdas, tā var būt vienkārši izrēķināšanās un ka neuzticas tiesu sistēmai. 16 procenti aptaujāto sacīja, ka “nāvessods ir pārāk viegls sods, labāk lai viņi sēž un mokās”. Daži procenti aptaujāto uzskata, ka nāvessods varētu būt tikai izņēmuma gadījumos, ka “lai sēž cietumā un strādā” un ka “cilvēks taču var mainīties, var nožēlot izdarīto”.
Kopumā aptaujas aina visai raiba, var sacīt, ka iezīmējas tendence, kuru var redzēt daudzās citās aptaujās – proti, gados vecāki cilvēki un tie, kuri dzīvo tālāk no galvaspilsētas, savos uzskatos ir konservatīvāki, bieži vien joprojām dzīvo PSRS laiku vērtībās. Noraugoties Krievijā notiekošajā un tās rīcībā, manuprāt, gan jāteic, ka iedzīvotāju uzskatiem un likumiem nav gandrīz nekādas nozīmes. Krievijā jebkuru var notiesāt par jebko, kas labpatiks varas pārstāvjiem, un brīvības atņemšanas vietas jau sen ir padarītas par lēnu un mokošu nāvessoda veidu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
7

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
69

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
45

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
21

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
45

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
58

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
21
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
38
9
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi