Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Novērtējot savu valsti

Druva
15:57
11.03.2014
1

Pēdējās nedēļās ikviens seko līdzi notikumiem Ukrainā un izsaka dažādus viedokļus. Arī par to, kāpēc vispār 21. gadsimtā konflikti jārisina ar armijas palīdzību un kara tehniku. Notiekošais liek domāt arī par to, kā līdz šim cilvēki dzīvojuši pavisam netālās kaimiņvalstīs un kādēļ notiek tā, ka vienkāršākajai tautas daļai jāiziet ielās un ar lozungiem jāprotestē pret valstī notiekošo.

Tas viss licis aizdomāties arī par to, kur esam mēs, un jāatzīst, ka šobrīd pavisam skaidri jāsaprot, ka Latvijai iestāšanās Eiropas Savienībā ir bijis pareizs solis. Kāpēc tā saku? Vakar sarunā ar ukraiņiem uzzināju to, kā dzīvo viņi. Sapratu, ka cilvēki noguruši no mežonīgās korumpētības, nesakārtotības un Krievijas ietekmes viņu ikdienā. No tā, ka valstī, sākot no apkopējas vai biļešu kasieres autoostā, valda korupcija. Izglītība ir nopērkama, kas nozīmē, ka pavisam drīz valstī pat nebūs mācītu mediķu, skolotāju un citu profesiju pārstāvju. Policija nestrādā tautas labā, bet paši veic visai apšaubāmus darījumus.

Laikam jau skaidrs arī tas, kādēļ tik daudz Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas pilsoņu, kuriem lielāka rocība, jau sen nopirkuši īpašumus un ieguvuši uzturēšanās atļaujas Latvijā un citviet Eiropā. Cilvēki redz atšķirību starp Austrumiem un Rietumiem. Saprot, ka Eiropa attīstās, lai arī ikdienā jāievēro dažādi likumi, regulas un nosacījumi, kuri ne vienmēr ir viegli saprotami un pieņemami. Bet tomēr – mēs dzīvojam civilizētā valstī. Lai arī kāda, bet mums ir demokrātija, vārda brīvība un iespēja ceļot, izglītoties, kur vēlamies.

Kāds ukrainis stāstīja, ka pilsētā, kur atrodas neskaitāmas rūpnīcas, cilvēki smok dūmos un izmešos. Tur neviens likums neregulē to, lai tiktu uzstādītas gaisu attīrošas iekārtas. Uzņēmējam izdevīgāk samaksāt 150 eiro sodu, nekā ieguldīt tūkstošus iekārtu uzlabošanā. Tad ir skaidrs, kādēļ ukraiņi skatās Eiropas Savienības virzienā un cer sakārtot elementāras lietas ikdienā.

Un šobrīd, bubinot pret dažādām Eiropas regulām, tomēr jāatzīst, ka dzīvojam sakārtotā vidē. Lai arī kādam no valsts vīriem naudas ir vairāk un dažādās nozarēs izdevīgums tiek sameklēts arī sev (kaut vai nedaudz), tomēr par valsti jau pavisam aizmirsts netiek. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
8

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
7

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
5

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
6

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
6

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
4
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
7
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
5
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi