Trešdiena, 2. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde
weather-icon
+0° C, vējš 1.64 m/s, Z vēja virziens

Notikumu vērtējums un propaganda

Sallija Benfelde
16:39
27.04.2024
78
Sallija Benfelde

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā un
ļaunā izpratnei.

Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja jau sasniedz veselajam saprātam neaptveramu līmeni. Proti, ja slepkava, izvarotājs, laupītājs tiek aizturēts, nenotiek ne izmeklēšana, ne tiesa, bet viņam uzreiz piedāvā doties karot. Ja paliks dzīvs, pēc trīs mēnešiem vai pusgada varēšot atgriezties mājās un dokumenti par noziegumu un aizturēšanu tikšot iznīcināti.
Katru dienu Ukrainā iet bojā vai tiek ievainoti iedzīvotāji, un tiem, kuri seko notikumiem, mazs mierinājums ir skaitļi par to, ka kara laikā Ukrainā Krievija zaudējusi jau gandrīz 463 tūkstošus militārpersonu. Tajā pašā laikā, piemēram, ceturtdien Ukrai­nas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka pēdējās diennakts laikā ir notikušas 104 kaujas ar okupantiem.

Tiesa gan, Krievijas pastrādātās zvērības reizēm politiķiem liek mainīt uzskatus un rīkoties. “The New York Time” raksta, kāpēc ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers, republikānis Maiks Džonsons mainīja nostāju jautājumā par palīdzību Ukrainai. Kā zināms, Džonsons bija pret palīdzību un atbalstu karā pret Krieviju. Informācija no izlūkdienesta par notiekošo Ukrainā likusi Džonsonam mainīt nostāju. Tagad par šo palīdzību jau nobalsojusi ne tikai Pārstāvju palāta, bet arī Senāts. Kļuvis arī zināms, ka ASV, par to skaļi nerunājot, aprīlī ir piegādājusi Ukrainai tālās darbības rādiusa raķetes ATACMS. Amatpersonas “Associa­ted Press” arī sacīja, ka tika piegādāts ievērojams skaits ATACMS un vēl vairāk raķešu būs jaunajā militārās palīdzības paketē, par ko trešdien paziņoja Pen­tagons. Turklāt Pentagons sākotnēji iebilda pret ATACMS nodošanu Ukrainai, bažījoties, ka raķešu izņemšana no ASV arsenāla kaitēs valsts bruņoto spēku kaujas gatavībai un ka Ukraina var tās izmantot uzbrukumiem mērķiem dziļi Krievijas iekšienē.

ASV mainīja viedokli pēc tam, kad Krievija decembrī un janvārī pret Ukrainu izmantoja Ziemeļ­ko­rejas piegādātās ballistiskās raķetes. Nupat arī izskanējusi ziņa, ka ASV oficiāli nav iebildusi, ka Ukraina izmanto dronus un raķetes pret Krievijā esošajām naftas bāzēm un naftas pārstrādes rūpnīcām. Ziņas par ASV iebildumiem bija lasāmas pasaules medijos, bet nupat bija Ukrainas vēstnieces ASV Oksanas Markarovas skaidrojums, ka oficiāli ASV nekad nav centusies ierobežot triecienus pa Krievijas naftas bāzēm un rūpnīcām, ja tie veikti ar Uk­rainā ražotiem ieročiem. Vēst­niece žurnālistiem sacīja, ka nekad nav saņēmusi tādus dokumentus un ka tā nav oficiālā ASV nostāja. Viņa atgādināja, ka Uk­raina nedrīkst izmantot Amerikā ražotus ieročus ārpus Ukrainas robežām, bet drīkst Krimā un okupētajās teritorijās. Vēstniece arī skaidroja amerikāņu nostāju jautājumā par ieroču piegādi Ukrainai: “Visas aptaujas Sa­vienotajās Valstīs liecina, ka pat tiem, kuri ļoti atbalsta jaunu ieroču piegādi Ukrainai, lielākās bažas ir par to, ka ASV varētu tikt ievilktas karā”.

Protams, ikdienas steigā ne vienmēr pietiek laika un vēlmes izpētīt ziņas, iedziļināties notikumu un lēmumu detaļās. Lielāko tiesu piekrītam un atceramies to, kas mums patīk, sakrīt ar esošajiem priekšstatiem. Pirms diviem gadiem, kad pētīju kara propagandu, rakstīju: “Informatīvā kara apstākļos ļoti bieži tiek izmantota t.s. kara propaganda, kuras paņēmieni balstās vispārējos propagandas principos, un patiesībā šie paņēmieni ikdienā tiek izmantoti visās valstīs. Šobrīd kara propagandas čempione ir Krievija. Tās kara propagandu žurnālisti un politologi mēdz dēvēt par ideoloģiskajām raķetēm, kas trāpa daudz biežāk un nes lielāku postu nekā Krievijas militāristu raidītās.” Un patiesībā tā arī notiek. Tas ir kā ar to piemēru par zaļajām debesīm: ja populārs cilvēks bieži atkārtos, ka debesis taču ir zaļas, to atkārtos arī citi, un pēc tam vienmēr, pieminot debesis, saruna vai raksts tiks sākts ar frāzi: “Kā jau visi to zina, debesis ir zaļas.” Tad beigās visi tam tiešām arī noticēs un pat nemēģinās redzēt un noskaidrot, vai tiešām tā ir. Tādēļ atliek vien katru jaunu informāciju rūpīgi vērtēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
7

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
69

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
45

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
21

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
45

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
58

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
21
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
38
8
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi