Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Notikumu vērtējums un propaganda

Sallija Benfelde
16:39
27.04.2024
112
Sallija Benfelde

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā un
ļaunā izpratnei.

Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja jau sasniedz veselajam saprātam neaptveramu līmeni. Proti, ja slepkava, izvarotājs, laupītājs tiek aizturēts, nenotiek ne izmeklēšana, ne tiesa, bet viņam uzreiz piedāvā doties karot. Ja paliks dzīvs, pēc trīs mēnešiem vai pusgada varēšot atgriezties mājās un dokumenti par noziegumu un aizturēšanu tikšot iznīcināti.
Katru dienu Ukrainā iet bojā vai tiek ievainoti iedzīvotāji, un tiem, kuri seko notikumiem, mazs mierinājums ir skaitļi par to, ka kara laikā Ukrainā Krievija zaudējusi jau gandrīz 463 tūkstošus militārpersonu. Tajā pašā laikā, piemēram, ceturtdien Ukrai­nas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka pēdējās diennakts laikā ir notikušas 104 kaujas ar okupantiem.

Tiesa gan, Krievijas pastrādātās zvērības reizēm politiķiem liek mainīt uzskatus un rīkoties. “The New York Time” raksta, kāpēc ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers, republikānis Maiks Džonsons mainīja nostāju jautājumā par palīdzību Ukrainai. Kā zināms, Džonsons bija pret palīdzību un atbalstu karā pret Krieviju. Informācija no izlūkdienesta par notiekošo Ukrainā likusi Džonsonam mainīt nostāju. Tagad par šo palīdzību jau nobalsojusi ne tikai Pārstāvju palāta, bet arī Senāts. Kļuvis arī zināms, ka ASV, par to skaļi nerunājot, aprīlī ir piegādājusi Ukrainai tālās darbības rādiusa raķetes ATACMS. Amatpersonas “Associa­ted Press” arī sacīja, ka tika piegādāts ievērojams skaits ATACMS un vēl vairāk raķešu būs jaunajā militārās palīdzības paketē, par ko trešdien paziņoja Pen­tagons. Turklāt Pentagons sākotnēji iebilda pret ATACMS nodošanu Ukrainai, bažījoties, ka raķešu izņemšana no ASV arsenāla kaitēs valsts bruņoto spēku kaujas gatavībai un ka Ukraina var tās izmantot uzbrukumiem mērķiem dziļi Krievijas iekšienē.

ASV mainīja viedokli pēc tam, kad Krievija decembrī un janvārī pret Ukrainu izmantoja Ziemeļ­ko­rejas piegādātās ballistiskās raķetes. Nupat arī izskanējusi ziņa, ka ASV oficiāli nav iebildusi, ka Ukraina izmanto dronus un raķetes pret Krievijā esošajām naftas bāzēm un naftas pārstrādes rūpnīcām. Ziņas par ASV iebildumiem bija lasāmas pasaules medijos, bet nupat bija Ukrainas vēstnieces ASV Oksanas Markarovas skaidrojums, ka oficiāli ASV nekad nav centusies ierobežot triecienus pa Krievijas naftas bāzēm un rūpnīcām, ja tie veikti ar Uk­rainā ražotiem ieročiem. Vēst­niece žurnālistiem sacīja, ka nekad nav saņēmusi tādus dokumentus un ka tā nav oficiālā ASV nostāja. Viņa atgādināja, ka Uk­raina nedrīkst izmantot Amerikā ražotus ieročus ārpus Ukrainas robežām, bet drīkst Krimā un okupētajās teritorijās. Vēstniece arī skaidroja amerikāņu nostāju jautājumā par ieroču piegādi Ukrainai: “Visas aptaujas Sa­vienotajās Valstīs liecina, ka pat tiem, kuri ļoti atbalsta jaunu ieroču piegādi Ukrainai, lielākās bažas ir par to, ka ASV varētu tikt ievilktas karā”.

Protams, ikdienas steigā ne vienmēr pietiek laika un vēlmes izpētīt ziņas, iedziļināties notikumu un lēmumu detaļās. Lielāko tiesu piekrītam un atceramies to, kas mums patīk, sakrīt ar esošajiem priekšstatiem. Pirms diviem gadiem, kad pētīju kara propagandu, rakstīju: “Informatīvā kara apstākļos ļoti bieži tiek izmantota t.s. kara propaganda, kuras paņēmieni balstās vispārējos propagandas principos, un patiesībā šie paņēmieni ikdienā tiek izmantoti visās valstīs. Šobrīd kara propagandas čempione ir Krievija. Tās kara propagandu žurnālisti un politologi mēdz dēvēt par ideoloģiskajām raķetēm, kas trāpa daudz biežāk un nes lielāku postu nekā Krievijas militāristu raidītās.” Un patiesībā tā arī notiek. Tas ir kā ar to piemēru par zaļajām debesīm: ja populārs cilvēks bieži atkārtos, ka debesis taču ir zaļas, to atkārtos arī citi, un pēc tam vienmēr, pieminot debesis, saruna vai raksts tiks sākts ar frāzi: “Kā jau visi to zina, debesis ir zaļas.” Tad beigās visi tam tiešām arī noticēs un pat nemēģinās redzēt un noskaidrot, vai tiešām tā ir. Tādēļ atliek vien katru jaunu informāciju rūpīgi vērtēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
14

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
20
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
30

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
22

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi